Atzinība konkursos vienmēr ir uzmundrinoša. Tā palīdz realizēt personīgi svarīgus projektus, par spīti pacēlumiem un kritumiem, kas ir klātesoši fotogrāfa profesijā, – sarunā ar KDi saka fotogrāfs Reinis Fjodorovs. Viņa darbs Portrets upē tikko ir kļuvis par vienu no Pasaules Fotogrāfijas organizācijas rīkotā konkursa Sony World Photography finālistiem atklātajā (Open) kategorijā portretu sadaļā. Reinis Fjodorovs ir studējis Londonas Komunikācijas koledžā un pirms sešiem gadiem uzvarējis konkursa Sony World Photography Latvijas nacionālajā sacensībā ar fotogrāfiju Svētceļnieki.
Dzirnavas krastā
"Es vairākus gadus biju ārpus fotogrāfijas un sapratu, ka dzīve bez fotogrāfijas ir diezgan pelēcīga," stāsta Reinis Fjodorovs. Viņš ir atgriezies fotogrāfijā ar projektu par savu vecvectēvu un Aronas upi: "Viņam piederēja dzirnavas upes krastā, kas man un manai ģimenei ir ļoti īpaša vieta, ko turpinām kopt." Reinis Fjodorovs kopā ar sievu tur ir uzcēlis mājiņu un pavada brīvdienas gada siltākajā laikā, jo aukstākajā tur nevarot iebraukt. "Vēl pirms divām nedēļām mūs ieputināja tā, ka četras stundas rakām ar lāpstām ceļu, lai tiktu ārā," atminas Reinis Fjodorovs. Savā fotoprojektā viņš ir nolēmis uzzināt kaut ko vairāk par savu un citu vietējo dzimtām, kas joprojām mitinās šajā pusē.
"Pēdējos simt gados Latvijas vēsturi ir iedragājuši kari un vardarbīgie padomju un nacistu okupācijas režīmi. Totalitārie režīmi ir samaluši desmitiem tūkstošu dzīvību un izdzēsuši simtiem tūkstošu dzimtas stāstu," norāda fotogrāfs. Par savu vecvectēvu viņš līdz šim ir zinājis tikai tik daudz, cik stāstījusi ģimene. Šogad Reinis Fjodorovs ir sācis uzņemt vietējo iedzīvotāju portretus un dokumentēt viņu stāstus, kas pārklājušies arī ar viņa dzimtas vēsturi. "Pagājušajā gadsimtā Latvijā visi cits citu pazina un nodeva šos stāstus nākamajām paaudzēm," saka fotogrāfs. Cilvēkiem laukos vēl aizvien nav zudusi saikne dažādu dzimtu starpā, un atšķirībā no pilsētniekiem viņi domā kaimiņbūšanas kategorijās.
Bez eksotizācijas
"Protams, šos stāstus bieži vien caurvij dažādi pārspīlējumi vai izdomājumi, bet šajā gadījumā par patiesību svarīgāka ir stāstītāju pasaules izjūta," uzskata Reinis Fjodorovs. Konkursa Sony World Photography finālā iekļuvušajā darbā ir redzams Andris, kurš tikai nesen ir pārcēlies uz savu vecāku mājām. "Tajā dienā man bija sarunāts fotografēt viņa 86 gadus veco tēvu Sašu, un nezin no kurienes iznāca viņš – ar cigareti rokā un caururbjošu skatienu," atceras Reinis Fjodorovs. Andris fotogrāfam ir pastāstījis par viņa māsīcu – mācījies ar viņu vienā klasē un bijis trakoti iemīlējies. Savukārt Saša un Reiņa Fjodorova vectēvs Auseklis ir bijuši labi draugi un pirms daudziem gadiem iestādījuši tuvējo mežiņu.
Šajā fotosērijā vietējo dzimtu pārstāvji tiek iemūžināti stāvam straumē ar audumu fonā. "Upe simbolizē vēstures nepārtraukto plūdumu, bet fons ir kaut kas tāds, ko mēs atceramies par to," savu ideju atklāj fotogrāfs. Vasarā darbs turpināsies – Reinis Fjodorovs radīs padsmit portretu sēriju un piefiksēs tikpat daudz dzimtas stāstu, kas interesentu vērtējumam varētu tikt nodoti rudenī. "Vēlos šos darbus eksponēt Aronas upes krastā un galarezultātā izveidot kaut ko izteikti lokālu, jo tikai šādā gadījumā projektam ir jēga," akcentē Reinis Fjodorovs. Viņš stāsta, ka dokumentālajā fotogrāfijā ir aktuāla citādošanas problemātika. Piemēram, fotogrāfs atbrauc uz nepazīstamu vietu, lai dokumentētu vietējos iedzīvotājus. Bieži vien tas ietver personīgās ambīcijas, eksotizāciju un spilgtu tipāžu meklēšanu.
Pastāsti par sevi
Ikdienā Reinis Fjodorovs strādā par pasniedzēju Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā un Latvijas Kultūras koledžā. "Tieši tas man deva iespēju atgriezties pie praktiskās fotografēšanas – kaut ko plānot un realizēt –, jo paralēli citiem darbiem tas būtu diezgan grūti izdarāms," stāsta Reinis Fjodorovs. Viņš piebilst, ka, mācot citus, arī pats ir papildinājis zināšanas agrāk sev svešākās tēmās, piemēram, mākslīgais apgaismojums, kas ir klātesošs viņa jaunākajā projektā. "Jaunieši ātri jūt, ka tu mēģini viņiem iestāstīt kaut ko, kas tevi pašu neinteresē," atzīst fotogrāfs. Turklāt audzēkņi neuztver pasniedzējus kā autoritātes a priori, līdz ar to mācībspēkiem nākas sevi pierādīt katru reizi no jauna.
"Viņi grib redzēt, ko tu dari savā Instagram kontā vai kaut kur citur, tieši tāpēc es piereģistrējos šajā sociālajā tīklā, jo sapratu, ka tas ir vienīgais komunikācijas veids, ar kura palīdzību varu par sevi pastāstīt," saka Reinis Fjodorovs. Viņa Instagram kontā ir ievietota fotosērija ar pasniedzējiem seriāla Troņu spēle estētikā, tā uzņemta Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā, kad mācībspēki ir attapušies jaunās realitātes priekšā. "Ceru, ka, daloties ar šīm fotogrāfijām, došu citiem iespēju aizdomāties par šo neparedzamo cīņu, kurā viņi vēl šobaltdien ir iesaistīti," skaidro Reinis Fjodorovs.
Konkursa Sony World Photography finālistu darbi ir skatāmi virtuāli (worldphoto.org). Uzvarētāji atklātā konkursa kategorijās jau ir zināmi, savukārt galveno balvu ieguvēji tiks nosaukti 15. aprīlī.