Izstāde tapusi, atzīmējot abu mākslinieču sadarbības 21 gadu kopš pirmās kopizstādes Rīgā 1999. gadā. Tad izveidojās šis radošais tandēms, un no tā laika visi darbi tiek parakstīti ar abu uzvārdiem. Salikums Skuja Braden simbolizē citu, izdomātu personību, tādu kā bandītu vai zagli, kurš ir piesavinājis divu autoru identitāti. Lai gan eksistē Ingūna Skuja (1965) un arī Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden, 1968), mākslas pasaulē patiesi plaši pazīstama vienīgi Skuja Braden. Tā burtiski atrodas trešajā stāvoklī – radīta un neradīta, īsta un neīsta, viņas esība iedarbīgi nojauc subjekta un objekta attiecības. Tas ir būtisks aspekts Ingūnas Skujas un Melisas D. Breidenas daiļradē un viņu ideju skaidrojumā.
Kopš Skuja Braden rašanās duets aktīvi darbojas gan Latvijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, izstādoties keramikas mākslas centros Eiropas valstīs, Āzijā un Austrālijā. Skuja Braden darbi atrodas vairāk nekā trīsdesmit kolekcijās Latvijā un visā pasaulē – muzeju krājumos, institūciju un organizāciju kolekcijās. Regulāri tiek organizētas personālizstādes Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, un ārzemēs. Katru gadu Skuja Braden darinājumi tiek eksponēti daudzās prestižās grupu skatēs, žūrētās izstādēs un konceptuālos projektos visā pasaulē, satraucot un priecējot porcelāna mīļotājus no Amerikas līdz Austrālijai.
Skuja Braden izstādes vienmēr ir notikumi. Oriģināls, ne ar ko nesalīdzināms ir tandēma veidoto priekšmetu stils. Mākslinieces strādā plecu pie pleca, ietekmējot, koriģējot, papildinot viena otras veikumu, sākot no formas skicēšanas uz papīra, līdz pat pēdējiem krāsas un glazūras triepieniem uz tēlnieciskajiem darbiem materiālā. Kaut arī porcelāns ir prasīgs materiāls, mīl plānošanu un necieš kļūdas, tomēr Skuja Braden ekscentriskais raksturs neļaujas būt iegrožots un formu radīšanā, tāpat kā to apgleznošanā, ir ekspresīvs, eksperimentāls, nebaidās riskēt un meklēt jaunus ceļus. Skuja Braden autortehnika maksimāli paplašina robežas, kas tradicionāli ir iespējams keramikā un porcelāna mākslā.
Līdz ar tehniku, tikpat eksplozīvs ir arī Skuja Braden darbu saturs. Būdamas feministes, LGBT aizstāves, sociāli atbildīgas un politiski aktīvas personas, Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena akūti reģistrē apkārt notiekošo – cilvēkus un notikumus kultūrā, politiskās pārbīdes un veidu, kā tas atsaucas uz sabiedrību un indivīdu, – un interpretē to savā daiļradē. Skuja Braden ieņem kareivīgu kritizētājas vai mīlošas atbalstītājas pozīciju, bet nekad nepaliek neitrāla un malā. Latvijas mākslas vidē šāda apzināta, skaļi formulēta un neapoloģētiska nostāja ir unikāla.
Skuja Braden raksturīgais duālisms izpaužas arī citādi: vienlaikus ar darbiem, kuri top kā reakcija uz šī brīža fizisko realitāti, svarīgs daiļrades aspekts ir budisma filozofijas ietekmēta darbošanās, pakļaušanās un paļaušanās mūžīgajam, pārlaicīgajam.
Izstāde Samsāra raksturo to, kā Skuja Braden izprot un praktizē budismu. Nākusi no Indijas, samsāras pamatbūtība ir izplatīta Austrumu reliģijās un rodas no mānīgas prāta uztveres, kas rada mānīgu priekšstatu par sevi un vada mūs cauri nebeidzamiem esības cikliem iluzorajā samsāras pasaulē. Vienlaicīgi samsāra ir izstādes telpu un uztveres horeogrāfiju organizējošs princips – prizma, caur ko skatīt un uztvert tandēma materiālā īstenoto.
Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apvieno vairāk nekā 200 mākslas priekšmetu no muzeju un privātajām kolekcijām. Ekspozīcija iedalīta astoņās tematiskajās grupās, kas, no vienas puses, ilustrē dažādus mākslas darbu tipus un paņēmienus, kā strādā Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena, no otras puses, formulē tēmas, kas ir būtiskas Skuja Braden daiļradē. Izstādes centrālo asi veido dzīves un nāves tēmas. "Iekāres istabā" eksponētais radīts, iedvesmojoties no japāņu Shunga grafikas, Sigismunda Vidberga mākslas, grieķu erotiskajām vāzēm un latviešu neķītrajām tautasdziesmām, turpinot attīstīt šo mākslas nišu. Savukārt Altāris ir kā svētnīca, kur atstāt ziedojumus un senču gariem aizlūgt par atbalstu.
Sadaļa Cilvēki, ko mēs pazīstam, kurus mēs gribētu pazīt un cilvēki, kurus mēs vairs negribam zināt ir uz apaļiem un ovāliem šķīvjiem gleznotu portretu galerija. Tajā var sastapt Merilinu Monro, Mahātmu Gandiju, Latvijas sabiedrībā zināmas personas, Latvijas un ASV prezidentus u.c. un tad lūkot saprast, kurā kategorijā Skuja Braden tos ieskaitījusi. Porcelāna un vizuālās mākslas darbu – vāžu, figurālu objektu, abstraktu veidojumu, zīmējumu un gleznu kopas atklāj alegoriskas interpretācijas Septiņiem dievišķiem tikumiem un septiņiem nāves grēkiem, Hibrīdformas un mūzikas lādītes, Teorija ir tas, uz kā mēs pakaram cepures, Forma un tukšums un Ar ideālu atnāks faktiskais. Izstāde pārliecinoši spoži parāda abu autoru daiļrades plašo spektru un vienlaicīgi kopīgo vēsturi, akcentējot tieši jaunāko periodu un īpaši šai izstādei radītos darbus, raksta Iliana Veinberga un Irēna Bužinska.