Māksliniece dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā, pēc Otrā pasaules kara ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu. Pēc tēva ierosinājuma, M. Tabaka sāka nodarbības Ausekļa Baušķenieka zīmēšanas pulciņā Rīgas Pionieru pilī. 1957. gadā viņa iestājās Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, pēc tam turpināja studijas Glezniecības nodaļā, kuru pabeidza 1969. gadā ar diplomdarbu Jauno mākslinieku grupas portrets pie diplomdarba vadītāja gleznotāja Eduarda Kalniņa. Profesionālajās mākslas izstādēs piedalās no 1970. gada.
Šķiet, ka māksliniece savās jaunākajās gleznās grib kliedēt mītu, ka katram ziemeļniekam lielākā vai mazākā izpausmes formā fantāzijas lidojums ir piezemēts, ka ikviens ziemeļnieks tiecas iekļauties kādā čaulā, kurā vairāk vai mazāk viņš tiktu pasargāts no ārpasaules ārišķīguma, iespējams pat – uzbāzības. Maija Tabaka savās gleznās Dienvidu dārzi pasaka skaidri un atklāti – tas ir malds, mēs esam atvērti visam skaistajam, visam krāsainajam, visam dzīvespriecīgajam, visam fantastiskajam. Tādas ir šīs Maijas Tabakas gleznas: dekoratīvas, krāsu priekā dzirkstošas, iztēles lidojumā pārsteidzošas. Kādā intervijā gleznotāja ir teikusi: neko nedzēšu un neko nepārzīmēju, glezna vai nu ir vai tās nav. Tieši tā ir šīs izstādes burvība: paļāvība fantāzijai, uzdrīkstēšanās gleznot un krāsu kompozīcijās izteikt savas emocijas bez liekulības un pašapmāna.