Jānis Mitrēvics ir viens no pirmajiem spožajiem postmodernistiem Latvijas mūsdienu glezniecībā. Mākslinieku grupas Maigās svārstības dalībnieks. Kopš 1980. gadiem pazīstams ar savu individuālo neoekspresionisma stila glezniecību, ko gribētos salīdzināt ar brutālisma arhitektūras masu kārtojumiem, izteiksmīgu apjomu formveidi un raupju virsmas faktūru – vērienīgu un brīvu gleznojumu, izspēlētu brutalitāti krāsu triepienos, lējumos un notecējumos. Konceptuālu pieeju kā glezniecībā, tā monumentālos vides objektos, un vienlaicīgi asprātīgu ironiju.
Jānis Mitrēvics spēlējas un manipulē ar sižetu un tehnikām – zīmējumu, fotogrāfiju, datorgrafiku, sietspiedi un monumentālu eļļas glezniecību. Pēdējos divdesmit gadus Jānis Mitrēvics ar savu uzņēmumu Dd Studio guvis starptautisku ievērību ar muzeju ekspozīciju arhitektūru Latvijā un ārzemēs. Vairākkārt ieguvis apbalvojumus festivālā FIAMP (Festival International de l’Audiovisuel et du Multimedia sur le Patriomoine) par digitālo un multimediju veidotajiem izstāžu projektiem; specbalvu EMYA (European Museum of the Year Award) par Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeju (2023) un Gobustānas petroglifu muzeju Azerbaidžānā (2013). Savā jaunākajā personālizstādē Re-evolūcija Jānis Mitrēvics skatītājam piedāvā savu glezniecību, kas ietver gan sociālo kritiku, gan kultūras revīziju, gan paša transformāciju. (Ilze Žeivate, 2024.)
"Personālizstādē Re-evolūcija redzam atdzimstošu Jāņa Mitrēvica monumentālo, ekspresīvi krāsaino un vietām sirreālo figurālismu, kurā par galveno varoni pirmām kārtām kļuvis vīrietis - tieši “vīriešu dumpis”. Jānis Mitrēvics šajā izstādē vienu no centrālajiem darbiem nosauc it kā vienkārši - Jauns vīrietis, taču jaundzimušā galvu rotā starojums, kas atgādina reizē sakrālu auru un no komiksiem aizgūtu popsīgu pārsteiguma zīmi. Kā saprast? Atsauces un parafrāzes, spontāna iespaidu plūsma un ironiski komentāri rada tik labi pazīstamo Jāņa Mitrēvica “nesakārtotību”, kurā skatītājam kā vienmēr ir dota liela uzticība izdarīt spriedumus kā tematiskajā, tā arī formālajā ziņā. “Izmaiņas ir vienmēr bijušas un būs, progress ir novecojis jēdziens,” atzīst Jānis Mitrēvics un piedāvā mums plurālisma gaismā apcerēt vīriešus, sievietes, bērnus, seniorus, kopienas, MI un, protams, glezniecību." (Inga Šteimane, 2024.)
Jānis Mitrēvics (1957) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1982-1976). Kopš 1984. gada sarīkojis 20 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 50 nozīmīgās grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kopš 2000. gada ir viens no vadošajiem muzeju ekspozīciju arhitektūras un dizaina radošajiem direktoriem Latvijā – Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja jaunās ēkas ekspozīcija (2024), Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs (2017), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija (2016); Azarbaidžānā - Azerbaidžānas naftas pastāvīgā ekspozīcijai SOCAR ēkā Baku (2018), Gobustānas petroglifu muzejs (2013), Azerbaidžānas Nacionālā mākslas muzeja nozīmīgas ekspozīcijas (2018-2012). Jāņa Mitrēvica gleznas un vides objekti atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā (Rīga, Latvija), Rotko muzejā (Daugavpils, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienības muzejā (Rīga, Latvija), Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā, Rutgersas universitātē (Nortona un Nensijas Dodžu mākslas kolekcija: Padomju Savienības Non-konformisma mākslas 1956-1986) (Ņūbransvika, Ņūdžersija, ASV), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija).