"Piešķirot grantus radošajām industrijām, vajadzētu ņemt vērā ne visai veiksmīgo programmas Brigāde pieredzi, kad tiek atbalstīti projekti, kas dažu mēnešu laikā nomirst," savu viedokli portālā Arterritory.lv pauž arhitekte Ieva Zībārte. "Atbalsts nedrīkst būt telpu, komunālo maksājumu un slinkas eksistences pabalsts. Ja radošs uzņēmums strādā tikai četras dienas nedēļā, turklāt no plkst. 12, tas nekad nespēs nosegt izdevumus, to zina katrs uzņēmējs un projektu menedžeris jebkurā nozarē."
Šonedēļ Spīķeru kvartālā, kas arī uzskatāms par vienu no Rīgas radošajām komūnām, atgriežas RIXC. Aprīlī darbu sāks jauns latviešu radošo industriju interneta medijs FOLD jeb Forum of Latvian Design, apvienojoties interneta vietņu Plikums, DesignBlog un Fine Young Urbanists komandām. Tā izveidi finansē Kultūras ministrija, pēc uzvaras ministrijas rīkotajā konkursā par radošo industriju komunikāciju platformu.
Tomēr pēdējā laikā savu eksistenci beiguši samērā daudzi projekti, kuri tikuši uzskatīti par radošo industriju uzplaukuma Rīgā augļiem. Februāra beigās slēgšanas ballīti rīkoja veikals un bārs Pērle, nesen aizvēries arī Miera ielas rajona augu apmaiņas punkts Mājas svētība. Tāpat durvis slēgusi arī META-KAFE, Botanica, Straume, radošā darbnīca Tasty un citas vietas.
Ieva Zībārte norāda, ka Latvijā īsti nepastāv vienošanās par to, kas ir radošās industrijas: "Normāli šajā kontekstā būtu runāt par reklāmu, modi, mūziku, dizainu, arhitektūru, datorspēlēm, izdevējdarbību, mākslas galeriju darbību, taču Latvijā ir iegājies, ka lielāku uzmanību pievērš sociāliem projektiem." Viņa arī norāda, ka par radošajām industrijām pasaulē runā tāpēc, ka tās ir pelnošas. "Citādi ekonomikai tās nekad nebūtu svarīgas," atzīmē arhitekte. "Nedomāju, ka katra radoša izpausme ir industrija. Piemēram, mainīšanās ar augiem vai miču adīšana mikrorajonos ir mazi sociāli projekti, tos tā arī vajadzētu saukt. Bērnu darbnīcas arī nav radošās industrijas, bet izglītība."
Viņa uzskata, ka Latvijā vairāk jāatbalsta mode: "Mums ir labi zīmoli." Būtiska nozīme radošo industriju kontekstā esot arī izglītībai. "Jāstiprina izglītības kvalitāte, studiju programmām jābūt starptautiskām, jābūt nemitīgai starptautiskai apritei," uzsver Zībārte.
Citi Arterritory.lv aptaujātie - Evelīna Ozola (FOLD), Daina Vītoliņa (Dizaina informācijas centrs), Oļegs Ņikitins (Tabakas Fabrika) un Una Meiberga (Kalnciema kvartāls) - uz procesiem, kas saistīti ar vietējo radošo industriju attīstību, arī skatās kritiski, tomēr optimistiskāk.
Evelīna Ozola, FOLD redaktore, arī atzīst, ka radošo industriju jēdzienu Latvijā mēdz interpretēt nepareizi, un piebilst: „Radošās industrijas, radošā uzņēmējdarbība un radošie kvartāli nav gluži viens un tas pats, un atsevišķu publisku vietu slēgšana vēl nav iemesls pasludināt radošuma norietu.”
„Jā, gadās, ka šajā ceļā daži uzņēmumi, vietas un lietas beidz pastāvēt, bet, iespējams, līdz ar to tiek iegūta pieredze, kas ļauj veidot nākamos projektus jaunā kvalitātē,” saka Daina Vītoliņa, Dizaina informācijas centra vadītāja. „Tomēr, objektīvi skatoties, esam kļuvuši tikai sīkstāki un izturīgāki.”
„Pēdējo divu gadu laikā daudzi, kas ir mēģinājuši startēt radošajā uzņēmējdarbībā, atvadījās no ilūzijām, ka radošajā biznesā ir mazāk jāstrādā nekā citur,” secina Oļegs Ņikitins, Tabakas Fabrikas darba grupas vadītājs. „Iespējams, tie cilvēki, kas stāv aiz projektiem, kas apstākļu dēļ tiek pārtraukti, kļūst pieredzējušāki, un turpmāk realizēs daudz tālejošākas idejas.”
„Kopējās tendences ir progresīvas, un daudzas vietas funkcionē veiksmīgi, lai arī Rīgā ir ļoti ierobežota publika, kam interesē radošo industriju produkti,” domā Una Meiberga no Kalnciema kvartāls. Viņa gan arī piebilst, ka pēdējā laikā mainās cilvēku iepirkšanās paradumi un aizvien vairāk parādās tendence izvēlēties un novērtēt oriģinālas un kvalitatīvas vietējas izcelsmes lietas.