"Muzejam trīsdesmit gadu tāpat kā cilvēkam ir pietiekami labs vecums, jo iestājas briedums," saka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, atgādinot, ka šis muzejs radās uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bāzes. Viena no muzeja vislielākajām vērtībām ir arī pati ēka, kuras vēsture sniedzas līdz 1204. gadam un tā pazīstama kā Svētā Jura baznīca. Ēka ir valsts nozīmes XIII gadsimta arhitektūras piemineklis.
Muzeja vadītāja nebrīnās par standarta jautājumu, vai ēkā nespokojas. Arno Jundze ir uzrakstījis grāmatu bērniem par to. "Ēkā ir ļoti pozitīva aura. To teikuši mākslinieki un ārzemju viesi," piebilst I. Baranovska.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pamatkrājumā glabājas 11 928 vienības, bet pastāvīgajā ekspozīcijā iespējams iepazīties tikai ar 522 priekšmetiem. Šī izstāde varbūt nav blīva ar priekšmetiem, drīzāk ar informāciju, ar stāstiem. Par vienu no nozīmīgajiem izstādes eksponātiem stāsta muzeja vadītāja: "Dramatisks, ne tik tipisks Jūlijam Maderniekam ir brīnišķīgais austais paklājs Staburags. To 1989. gadā, kad tika atklāts muzejs, kāda sieviete atnesa uz muzeju un atstāja. Tas tika iegrāmatots, bet personas, kura to dāvināja, vārds tā arī palika nezināms." Sākotnēji – 1924. gadā – Madernieks linogriezumu tehnikā izpildīja krāsaino grafiku. Pēc tam žurnālā Sievietes Pasaule piedāvāja rokdarbniecēm šo motīvu izšūt krustdūrienā vai gleznotājdūriena tehnikā. Paklāja krāsas ir ļoti efektīgas. Tas esot arī viens no izstādes scenogrāfijas veidotāja mākslinieka Kristiāna Brektes mīļākajiem darbiem. Bet izstādes scenogrāfija ir neparasta – gluži kā ceļojums ar norādēm un ceļa zīmēm.
"Katram izstādes darbam ir savs stāsts par to, kā tas nonācis muzejā. Tie ir cēlsirdīgi dāvinājumi no māksliniekiem, mecenātiem, tie ir arī pirkumi. Priekšmeti stāsta par Latvijas un mākslas vēsturi no XX gadsimta sākuma līdz mūsdienām," informē I. Baranovska. Viens no skarbiem laika lieciniekiem ir Gundara Pekeļa darinātais Miss Latvija 1940 kronis no dzeloņstieplēm.
"Viens no mūsu izstādes mērķiem ir piesaistīt sabiedrības uzmanību tam, ko muzejs dara, un aicināt – ja kādam mājās ir vēsturiski vērtīgs priekšmets ar māksliniecisku nozīmi, konsultēties ar muzeja speciālistiem. Kādam tas varbūt nav vajadzīgs, bet muzejam – vērtīga laika liecība," teic muzeja pārstāve.
Izstādē skan ieraksti ar muzeja darbinieku un mākslinieku stāstiem. Trešdienās ir t. s. garie vakari, kad muzejā notiek interesanti pasākumi. Septembrī būs īpaša programma skolēniem.
"Izstāde skatāma kopā ar pastāvīgo ekspozīciju. Stāsts turpinās muzeja otrajā un trešajā stāvā," piebilst I. Baranovska.