Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Kosmoss kā mērvienība. Čārlzs Dženkss (1939–2019)

Arhitektūras teorētiķa Čārlza Dženksa nāve pagājušā gada rudenī ir viens no lielākajiem zaudējumiem arhitektūrā 2019. gadā.

Lai gan Čārlzs Dženkss (1939–2019) par postmodernismu arhitektūrā runājis un rakstījis vairāk nekā četrdesmit gadu, tomēr ne tuvu viss ir pateikts… Viņa viedokļa gan par šī virziena attīstību, gan jaunām parādībām arhitektūrā pietrūks. Čārlzs Dženkss ir viens no retajiem arhitektūras teorētiķiem, kura darbi ir pazīstami un lasīti arī Latvijā. Viņa slavenākā grāmata Postmodernās arhitektūras valoda ir tulkota krievu valodā. Latvijā nekvalitatīvas tās kopijas ceļoja no rokas rokā un būtiski ietekmēja Latvijas arhitektu izpratni par laikmetīgo arhitektūru XX gadsimta 80. gados un vēlāk.

 

Modernisma nāve

Čārlzs Dženkss savu profesionālo darbību 70. gados sāka skaļi. Viņš paziņoja par modernisma nāvi, turklāt fiksēja to ar dienas un pulksteņa laika precizitāti. Čārlzs Dženkss par XX gadsimta nozīmīgākā stilistiskā virziena nāves brīdi noteica 1972. gada 16. martu plkst. 15, kad tika uzspridzināta pirmā Pruitt-Igoe daudzdzīvokļu māju kompleksa ēka Sentluisā ASV. Pruitt-Igoe XX gadsimta 50. gados projektējis japāņu izcelsmes arhitekts Minoru Jamasaki. Viņš ir arī Ņujorkas Dvīņu torņu autors. Pašvaldībai piederošie daudzstāvu dzīvojamie nami bija labi iecerēts modernisma pilsētplānošanas ideju iemiesojums. Taču Pruitt-Igoe ir kļuvis par šo ideju izgāšanās simbolu. Jau 60. gados šis dzīvokļu komplekss bija plaši pazīstams kā kriminogēns rajons ar neizdzēšamu nabadzības un rasu segregācijas stigmu. 70. gados pakāpeniski visas 33 daudzdzīvokļu ēkas nojauca.

"Karalis ir miris! Lai dzīvo karalis!" jeb "Modernisms ir miris! Lai dzīvo postmodernisms!" – tāds bija Čārlza Dženksa sauklis. Viņš atzina, ka postmodernisms ir modernisma bērns, un, kā ierasti ar bērniem notiekot, tas gan pārņēmis daļu vecāku rakstura īpašību, gan nostājies opozīcijā pret viņiem. Čārlzs Dženkss pret postmodernisma laika un stilistiskajām robežām vienmēr ir izturējies ļoti brīvi un nav vairījies no skaļiem un strīdīgiem apgalvojumiem. Piemēram, arhitektūras teorētiķis ir teicis, ka pirmā postmodernistiskā ēka ir Lekorbizjē 1955. gadā celtā baznīca Notre-Dame-du-Haut Ronšānā Francijā, jo tās forma ir daudznozīmīga un tajā var saskatīt burtiskas atsauces uz dažādām lietām, piemēram, mūķeņu galvassegu, plaukstu, putna zīmējumu. 

Čārlza Dženksa prātā postmodernisms nekad nav beidzies, un tā pazīmes viņš spēja saskatīt un pamatot arī mūsdienu arhitektūrā. Teorētiķis postmodernismam bija uzticīgs arī tad, kad tas tika uzskatīts par bezgaumīgu un vecmodīgu. Tas viņā attīstīja spēju un patiku pret diskusijām arī tad, kad sarunbiedri viņa uzskatiem nepiekrita. Un Čārlzam Dženksam nepiekrita daudzi un bieži, bet tik un tā viņa spriedumus bija interesanti dzirdēt un lasīt.

 

Pārāk ekstravagants

Čārlzs Dženkss izcēlās ne tikai ar spilgtu izteiksmi spriedumos par arhitektūru, bet arī ar savu vizuālo tēlu. Viņš parasti tērpās krāsainos samta uzvalkos, ar it kā nevērīgi pār plecu pārmestu šalli un mazliet uz sāniem piešķiebtu platmali. Cepure viņa jau tā stalto stāvu ballītēs darīja vēl pamanāmāku: viņš slīdēja no vienas cilvēku grupiņas pie citas un visus vienmēr pazina. Čārlzs Dženkss kopš 60. gadiem dzīvoja Anglijā. Viņam bija māja Londonā un īpašums Skotijā, taču par īstu angļu džentlmeni nekad nekļuva. Čārlza Dženksa dendija tēls bija mazliet uzspēlēts, pārāk elegants un pārāk ekstravagants, bet izteiksmes veids pārāk tiešs.

Čārlzs Dženkss ir dzimis 1939. gadā Baltimorā ASV. Viņa tēvs bija komponists, māte – māksliniece un bioloģe. Vide, kurā nākamais arhitektūras teorētiķis uzauga, tiek raksturota kā idillisks patvērums māksliniekiem un intelektuāļiem. Vispirms Čārlzs Dženkss Hārvardā studēja angļu literatūru, bet studiju noslēgumā jau zināja, ka viņu vairāk interesē arhitektūra. Viņš turpat Hārvardā turpināja arhitektūras studijas, savukārt doktora grādu arhitektūras vēsturē ieguva Londonas Universitātē Lielbritānijā.

Viņa pirmās grāmatas Modernie virzieni arhitektūrā/Modern Movements in Architecture pamatā bija doktora grāda disertācija. Grāmata iznāca 1973. gadā un kļuva par bestselleru arhitektūras jomā. Šajā darbā Čārlzs Dženkss nesaudzīgi kritizē dažādos modernisma strāvojumus, īpašu uzmanību pievēršot arhitektu modernistu vaļīgajai attieksmei pret sadarbību ar diktatoriskiem režīmiem – Višī valdību Francijā, Musolīni Itālijā un Hitleru Vācijā. Čārlzs Dženkss arī pareģoja, ka viena noteicošā stilistiskā virziena dominante ir neatgriežama pagātne. Nākotnē viena virziena vietā būs plurālisms un dažādības līdzāspastāvēšana.

Nākamā Čārlza Dženksa grāmata – 1977. gadā izdotā Postmodernās arhitektūras valoda/The Language of Post-modern Architecture – ir pilnībā veltīta jaunā virziena definēšanai. Čārlzs Dženkss plurālismu un hibriditāti saskatīja kā iespēju arhitektūrā izteikt globālās sabiedrības prasību un gaumes pretrunīgumu. Turpmākās trīsdesmit Čārlza Dženksa grāmatas var uzskatīt par teorētiķa jaunībā izteikto ideju papildinājumiem un precizējumiem. Gadiem ejot, viņš postmodernisma paradigmā iekļāva arvien jaunus arhitektūras piemērus un to pielāgoja Kosmoss kā mērvienība mainīgajai situācijai pasaules politikā, ekonomikā un sociālajā dzīvē.

Čārlza Dženksa pēdējā grāmata Postmodernisma stāsts/The Story of Post-Modernism iznāca 2011. gadā. Tā ir viņa dzīves gaitā formulēto uzskatu par postmodernisma attīstību apkopojums. Taču, ja vien teorētiķis būtu dzīvojis ilgāk, gan jau viņš ar laiku būtu pārskatījis un pārrakstījis arī šajā grāmatā pausto.

 

Diapozitīvu vakars

Čārlzs Dženkss pats nodibināja savā vārdā nosauktu apbalvojumu, kuru pasniedza arhitektiem, kuri ne tikai projektē ēkas, bet arī nodarbojas ar arhitektūras teorijas jautājumiem. Par viņa paša projektētu ēku gan var uzskatīt tikai vienu – 1975. gadā uzcelto vasarnīcu Keipkodā Amerikā. Ēkas pamatā ir par 5000 dolāriem iegādāta rūpnieciski ražota garāža, ko Čārlzs Dženkss ar dažādiem paņēmieniem ir apdarinājis ar balkoniem, terasēm un pergolām, kā arī to visu nokrāsojis dažādos zilās krāsas toņos. Vasarnīca arhitektūras vēsturē ir iegājusi ar nosaukumu Garagia Rotunda.

Arhitektūras teorētiķis garāžas pārbūvi izmantoja kā ad hoc principa piemēru. Kaut kā radīšanu uz vietas un piemērošanu konkrētam gadījumam viņš uzskatīja par vienu no postmodernisma izpausmēm un ad hoc paņēmienu analīzei veltīja vairākas grāmatas. 2012. gadā Dženksu ģimenes vasarnīcas rekonstrukcija tika izstādīta Londonas Viktorijas un Alberta muzeja vērienīgajā postmodernismam veltītajā izstādē.

Čārlza Dženksa māja Londonā arī kļuva par viņa teorētisko uzskatu demonstrāciju. Tās veidols tapa kopā ar arhitektiem Teriju Farelu un Maiklu Greivsu, kuri ir spilgti postmodernisti. Darbā tika iesaistīti arī tēlnieki un vēl vairāki arhitekti. Piemēram, dažu istabu veidolu ir projektējis Rems Kolhāss. Čārlzs Dženkss gan ar viņa darbu neesot bijis apmierināts – pārāk maz vizuāli izteiksmīgu simbolu un metaforu. Arhitektūras teorētiķa mājas džakuzi vanna vizuāli līdzinās apgāztam baznīcas kupolam. Lai atrastu īsto formu un iedvesmotu vannas istabas arhitektu, Čārlzs Dženkss sarīkojis diapozitīvu vakaru, kurā rādījis dažādu baznīcu kupolus. Tie visi diapozitīvos bija apgriezti otrādi ar kupola virsotni uz leju. Čārlza Dženksa privātmāja ir iekļauta Lielbritānijas aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tagad, pēc īpašnieka nāves, tā kļūs par viņa arhīvu un būs atvērta apmeklētājiem (nepieciešams iepriekš pieteikties).

 

Fraktāļu terase

Čārlza Dženksa otrā sieva Megija Kesvika-Dženksa profesionāli interesējās par ķīniešu tradicionālo dārzu arhitektūru. Viņa mudināja arī vīru pievērsties ainavu arhitektūrai.

Pirmais arhitektūras teorētiķa ainavas projekts bija paša īpašumā Skotijā, tam sekoja pasūtījumi dažādās pasaules malās. Viens no Čārlza Dženksa darbiem ir Pekinas olimpiskajā parkā.

Viņu aizrāva kosmoss, tā uzbūve un izpēte. Čārlzs Dženkss izmantoja atsauces uz kosmosa uzbūves principiem un likumsakarībām savos sacerējumos par arhitektūru. Taču ainavu dizaina projektos savai kaislībai pret Visumu viņš ļāvās ar plašu vērienu. Čārlzs Dženkss labprāt radikāli pārveidoja ainavu ar jauniem pauguriem, ielejām un ūdenskrātuvēm. Viņa veidotās ainavas līdzinās kosmiskām iedomātas planētas ainām. Teorētiķis savu projektu elementiem labprāt deva ar kosmosu un fiziku saistītus nosaukumus, piemēram, Fraktāļu terase un Komētas tilts.

Pēdējās desmitgadēs Čārlza Dženksa vārds ir saistīts ar vērienīgu labdarības projektu – Megijas vēža pacientu aprūpes centru būvniecību. Šo projektu viņš sāka kopā ar sievu Megiju 1995. gadā, kad Megiju pašu skāra onkoloģiska slimība. Čārlzs Dženkss izmantoja pazīšanos un draudzību ar slaveniem arhitektiem, kurus aicināja par brīvu radīt slimnieku aprūpes centrus, kas ir dizainisks pretstats lielajām slimnīcām. Pašlaik ir uzcelts vairāk nekā divdesmit Megijas centru, kuru lielākā daļa atrodas Lielbritānijā, bet ir arī centri Tokijā un Honkongā. Megijas centru arhitektu vidū ir Zaha Hadida, Rems Kolhāss, Kiso Kurokava, Normens Fosters, Frenks Gērijs un citi. Centru arhitektūra bieži ir novērtēta ar profesionālu atzinību. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja