Dorotijas Bomas (1924. gadā dzimusi kā Izraelīta) bērnība pagāja Lietuvā, tagadējā Klaipēdā. 1939. gadā, kad Klaipēdas apgabalā varu pārņēma nacistiskās Vācijas militārie spēki, Dorotija īsi pirms savas piecpadsmitās dzimšanas dienas bija spiesta emigrēt uz Angliju. Pēc fotogrāfijas kursu apmeklējuma Mančesterā Dorotija 1940. gadu sākumā atvēra portretu fotosalonu. Jau agrīnā profesionālās darbības posmā, veiksmīgi strādājot komerciālā portreta žanrā, Dorotija sevi pilnveidoja arī dokumentālās fotogrāfijas virzienā, īpaši iedziļinoties ielas fotogrāfijas žanra mākslinieciskajos risinājumos. Dorotijas Bomas melnbaltās fotogrāfijas prakses spilgtākie piemēri datējami ar laika posmu no 1940. gadiem līdz 1970. gadiem. Dokumentālie uzņēmumi atklāj cilvēkvides un strauji mainīgās pasaules dinamiku, kurus akcentē autores dziļi humānais un estētiski izkoptais skatījums. Savukārt 1980. gados fotogrāfe pievērsās klusās dabas studijām, tās veidojot krāsu fotogrāfijā, kā arī īpaši radoši izmantoja Polaroid kameru un šīs tehnoloģijas tonālo estētiku. Izstādes retrospekcija ilustrē ne tikai Dorotijas Bomas radošās biogrāfijas pārvērtību fāzes un māksliniecisko meklējumu attīstību posmus, bet arī atspoguļo nozīmīgu fotogrāfijas medija attīstības vēsturi 20. un 21.gs.
Mūsdienās bēgļu krīze turpinās visā pasaulē. Krievijas iebrukums Ukrainā licis miljoniem cilvēku pamest savas mājas. Viņu vidū ir arī mākslinieki, kas aktīvi iesaistās patvēruma valsts kultūrvidē, cenšoties nest tālāk personīgos vēstījumus. Šo notikumu kontekstā Dorotijas Bomas izstāde atskatās uz satracinājumu, kuru sabiedrība piedzīvoja 1930. un 1940. gados, kad notika ģeopolitiskās pārmaiņas, kas veicināja emigrāciju no nacistu okupētajām teritorijām. Kā Dorotijas Bomas emigranta statuss ietekmēja viņas redzējumu un radošo darbību? Kā tas veidoja fotogrāfiskās valodas virzienus un kā viņa tos attīstīja? Neskatoties uz bērnībā pieredzētiem dramatiskiem notikumiem un ģimenes izšķiršanu, Dorotija Boma uzskata, ka visos cilvēkos ir kaut kas skaists, un viņas uzdevums ir to izcelt, izmantojot fotogrāfiju. Fotokamera Dorotijai Bomai kļuva par instrumentu humānam pasaules tēlojumam.
Saistītie pasākumi:
- 9. februārī plkst. 18.00 izstādes atklāšana.
- 10. februārī plkst.16.00 izstādes kuratores un mākslas zinātnieces Monikas Bomas-Duhenas lekcija par Dorotijas Bomas radošo darbību, daloties pētniecības pieredzē, kas savijusies ar personīgo skatījumu, strādājot ar savas mātes daiļradi.