Iekšējs spēks un vajadzība jaunradīt iedvesmoja mākslinieci un palīdzēja ieraudzīt stiprus cilvēkus sev apkārt. Spēcīgas un skaistas sievietes ir viņas radīto portretu galerijā: gleznotājas Maijas Noras Tabakas portrets (bronza, 1976), aktrises Ausmas Kantānes portrets (bronza, 1977), aktrises Elzas Radziņas portrets (bronza, 1981) u.c. Ēvī Upenieces interese saistījās arī ar A. Pumpura eposa Lāčplēsis varones Spīdolas tēlu, kam Atmodas laikos radīts cikls (bronza, 1988) un veidotais tēls ieguvis pārlaicīgumu, joprojām ir tēlnieciski aktuāls un pārliecības spēkā nerada politiskās nodevas sajūtu.
Ēvī Upeniece mācījusies bij. Rīgas 23. sākumskolā (1931-1939) un Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā (1939-1944; tag. Rīgas valsts 2. ģimnāzija). No 1944. līdz 1946. gadam bijusi audzēkne Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma), kur tika ieskaitīta 4. kursā.
No 1946. gada Ēvī Upeniece studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības specialitāte).
Ēvī Upeniece no 1952. gada ar pārtraukumiem darbojusies kā tēlniece LMS Mākslas fonda (MF) kombinātā Māksla (1964-1980; tag. LMS muzeja radošais kvartāls Kombināts Māksla, Gaujas iela 1,3,5,9, Rīga), kur realizēja pirmo mākslinieces darbu Piemineklis fašistu upuriem Ziepniekalnā (1956, granīts, 350x150 cm, postaments - 150x150 cm, Ziepniekkalna apkaime, Rīga). Tas bija viens no pirmajiem granītā realizētajiem darbiem publiskajā ārtelpā Latvijā pēc Otrā pasaules kara un metu mālā veidoja Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīcas telpās Lielajos kapos, Rīgā.
Ēvī Upeniece veidojusi pasūtījuma darbus: Dekoratīvu sienas panno (1964, šamots, 300x500 cm, bij. LPSR Veterinārijas un lopkopības institūts, Sigulda), Dekoratīvs keramikas panno Ģimene (1965, keramika, 400x300 cm, Vilnohirskas metalurģiskais kombināts, Ukraina) u.c. Tēlniece kombinātā Māksla darbojās līdzās dzīvesbiedram, tēlniekam Vladimiram Rapiķim (1921-1985), Laimonim Blumbergam (1919-2014), Ļevam Bukovskim (1910-1984) un bijusi arī kombināta Māksla Tēlniecības ceha priekšniece (1953). Turpmākajos gados māksliniece MF kombināta Māksla darbnīcās realizēja autordarbus bronzā, marmorā, granītā. 20. gs. 50.-60. gados radošos darbus veidoja bij. LMS Radošajā darbnīcā Duntes ielā 50, Rīgā.
No 1964. līdz 1977. gadam tēlniece vadījusi Rīgas 45. vidusskolas keramikas pulciņu.
Izstādēs Ēvī Upeniece piedalījās no 1953. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: Padomju Latvijas mākslinieku Jaunrades darbu izstāde (1953, bij. Valsts latviešu un krievu tēlotājas mākslas muzejs, VMM, tag. LNMM, eksponēja diplomdarbu), Republikas Tēlotājmākslas izstāde (1954, VMM, tag. LNMM), Republikas Tēlotājmākslas izstāde LOSR-40 (1957, VMM, tag. LNMM), 2. Republikas jauno mākslinieku mākslas izstāde (1957, LMA), Vissavienības jauno mākslinieku izstāde (1957, Maskava, Krievija), VI Vispasaules Jaunatnes un studentu festivāla izstāde (1957, Maskava, Krievija), Baltijas republiku tēlniecības izstāde (1958, VMM), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde LPSR 20. gadadienai (1960, VMM), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde PSKP XXII kongresam (1961, VMM, LNMM), Republikas 3. Portretu izstāde (1961, VMM), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde (1962, VMM), Republikāniskā Lietišķās mākslas darbu izstāde (1962, VMM), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde (1963, VMM), LPSR Mākslinieku darbu izstāde (1964, Maskava, Krievija), LPSR 25. gadadienai veltīta Republikas Tēlotājas mākslas izstāde (1965, VMM), Republikas 2. Tēlotājmākslas izstāde Miera sardzē (1967, VMM), Republikas Tēlotājmākslas izstāde LOSR-50 (1967, VMM), Republikas Tēlotājmākslas izstāde (1969, VMM), Republikas Tēlotājmākslas PSKP 24. kongresam veltīta izstāde (1971, VMM), Dekoratīvās tēlniecības izstāde (1973, Mākslinieku nams), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle Rīga (1980, 1984, 1988, 1992, AMM, Tēlnieku nams, bij. Rīgas Skulptūru dārzs), PSRS skulptūru izstāde (1990, Stokholma, Zviedrija), Cilnis (1994, LMS izstāžu zāle Tēlnieku nams), Baltā (1995, LMS izstāžu zāle Tēlnieku nams), Upe (1995, Latvijas Dabas muzejs), Tēlniecība-96 (1996, LMS galerija), Tēlnieki pilsētai (1998, Rīgas Sv. Pētera baznīca), Dolo-mīts (2004, AMM, Velvju zāle), Rīga - Viļņa (2006, galerija “Jono”, Viļņa, Lietuva), 8 latviešu meistari pavasarim (2006, Dailes teātris), 12. Latvijas medaļu mākslas triennāle (2006, AMM Velvju zāle), Nacionālie dārgumi (2007, galerija Birkenfelds), Latviešu tēlniecības izstāde Ceļš (2018, Rīgas Sv.Pētera baznīca) u.c.
Tēlniece rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: Ēvī Upenieces darbu izstāde (1969, Rīgas 45. vidusskola), Ēvī Upeniece. Tēlniecība (1976, AMM, Velvju zāle, MF katalogs, R.Čaupovas teksts), Ēvī Upeniece. Tēlniecība (1977, Venstspils, Saldus, Kazdanga, Rūjiena, Naukšēni), Ēvī Upeniece. Personālizstāde (1978, Maskava, Krievija), Ēvī Upenieces darbu izstāde (1981, MF izstāžu zāle Tēlnieku nams, MF katalogs V.Kučinskas teksts), Ēvī Upenieces darbu izstāde (1982, Koknese, Vecbebri, Sigulda), Ēvī Upenieces darbu izstāde (1984, Madona, Kuldīga), Mūsu mākslinieces (1984, kopā ar Ilgu Zandbergu, bij. T. Zaļkalna memoriālais muzejs, LNMM), Sieviete Ēvī Upenieces tēlniecībā (1986, bij. T. Zaļkalna memoriālais muzejs, LNMM), Ēvī Upenieces tēlniecībā - retrospekcija (1995, AMM, Velvju zāle), Ēvī Upeniece (2001, galerija Tifāna), Ēvī Upeniece. Dēla piemiņai (2003, Melngalvju nams), Ēvī Upeniece. Tēlniecība (2004, VMM Mazā zāle), Ēvī Upenieces mazo formu tēlniecības un Baibas Ulandes gleznu izstāde (2004, galerija Antonija), Ēvī Upenieces tēlniecībā - retrospekcija (2005, AMM, Velvju zāle; 2005, galerija Tifāna), Ēvī Upeniece. Dēla piemiņai (2006, galerija Mākslas mūrnieks), Ēvī Upeniece. Atskaite (2014, Rīgas Sv. Pētera baznīca), Ēvī Upeniece. Tēlniecība (2015, Rīgas Sv. Pētera baznīca), Ēvī Upeniece. Atskaite (2016; 2018, Rīgas Sv. Pētera baznīca), Zemes meita (2020, galerija Aminori).
Māksliniece pati ir sastādījusi un izdevusi katalogus par savu radošo darbību: Tēlnieces Ēvī Upenieces nesakārtotās atmiņas (2015, Anima libra) un Ēvī Upenieces tēlniecība (2015, Anima libra).
Kā nozīmīgu radošā snieguma kvalitāti un ievērojamu devumu latviešu tēlniecībā, jāatzīmē autores prasme atklāt sievietes tēla daudzveidīgās šķautnes. Ēvī Upeniece savos darbos akcentējusi sievietes iekšējās pasaules emocionālo, nedaudz idealizēto skaistumu. Māksliniece darbos apturējusi steidzīgo laiku, lai atklātu mainīgo sievietes dabu: laimīgo, strādīgo, cietēju un cīnītāju. Ēvī Upenieces darbos attēlotās sievietes izjūt pārdzīvojumu, bet nav salauztas - varones iztur dzīves spriedzi, kas ir autobiogrāfisks tēlojums, jo māksliniece darbu radīšanas procesā veidojusi sevis piedzīvoto un privāti pārdzīvotās emocijas.
Atzīmējama ir autores spēja neļauties politiskam spiedienam PSRS laikos, klusi un nosvērti darboties, saprotot dzīvības vērtību, kas izteikta figurālos Salaspils Madonnas I, II (bronza, 1979, 1981) tēlos, gan Žēlsirdīgās māsas (bronza, 1978) atveidojumā. Ēvī Upeniecei piemita radošs viedums, spēja pārvaldīt materiālu un tēmu – dzīvot pacietīgi, ar sajūtu, ka dzīvībai ir vērtība, ko nevar sasteigt. Tēlniece izturējusi un izdzīvojusi 20. gs. ģeopolitiskās izmaiņas Latvijas teritorijā ar formveides prasību un stilistikas maiņu - no reālisma uz sociālistisko reālismu, modernismu, tad postmodernismu, ar lielu interesi izjutusi laikmetīgo mākslas tendenču ienākšanu, zinājusi un meistarīgi pārvaldījusi tēlniecības tehnikas, bet tomēr palikusi uzticīga sevis sintezētai stilistikai un formai.
Lai atzīmētu Ēvī Upenieces devumu kultūrā, tēlniecei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (2021), VKKF Mūža stipendija (2006), LMS pateicība (1972) un PSRS VTSSI bronzas medaļa (1963). 2015. gadā māksliniece tika atzīta par Goda ādažnieci.
1957. gadā Ēvī Upeniece tika uzņemta par LMS biedres kandidāti ar tēlnieku Kārļa Zemdegas, Emīla Meldera, Leas Dāvidovas-Medenes (1921-1986) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja Emīla Meldera izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897-1975) parakstītu lēmumu. Māksliniece bija LMS biedre no 1959. gadā ar tēlnieku Egona Zvirbuļa (1907-1986), Harija Sprinča (1928-2002), Līzes Dzeguzes (1908-1992) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja Emīla Meldera un priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Egona Zvirbuļa izsniegtiem ieteikumiem un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897-1975) parakstītu lēmumu. Ēvī Upeniece tika nozīmēta veidot LMS sadarbību ar Rīgas 31. vidusskolu (1962). Māksliniece veicinājusi latviešu tēlniecības plašāku atpazīstamību Dānijā un piedalījusies LMS izstādēs Mākslas dienas, Rudens.
Ēvī Upenieces skulptūra atrodas Rīgas pilsētvidē, kā arī mazās formas darbi, portreti, alegoriskas kompozīcijas ir Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību tēlnieces Ēvī Upenieces tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no tēlnieces Ēvī Upenieces notiks 6. septembrī no plkst. 14.00 līdz 15.00 Rīgas Kremācijas Lielajā zālē, Varoņu ielā 3a.