Izstādes ceļojums
Šī projekta centrālais notikums bija 2018. gadā notikusī izstāde Orsē muzejā Parīzē, ar kuru tika atzīmēta Baltijas valstu simtgade un kas izpelnījās plašu rezonansi un izcilu apmeklējumu – trīs mēnešos tā piesaistīja 236 000 mākslas cienītāju uzmanību. Pēc tam izstāde ceļoja uz Tallinu, Viļņu un Rīgu, katram no Baltijas valstu muzejiem piedāvājot autonomu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu. "Konferences, publikācijas un visa projekta kopumā mērķis bija atklāt igauņu, latviešu un lietuviešu simbolisma perioda mākslu, savstarpēji mijiedarbojoties un iegremdējoties tajā dziļāk, veidot izpratni par katras nācijas atšķirīgo identitāti, kā arī runāt par kopīgo [..] un atpazīstamību Eiropas un pasaules kontekstā, kas šajā dramatiskajā un trauksmainajā laikā ir eksistenciāli svarīgs virsuzdevums," akcentē projekta organizatori.
Izdevumā Muzeja raksti ir pārstāvēti autori no Latvijas, Lietuvas, Francijas un Zviedrijas.
Iepazīt sevi
Izdevumā Muzeja raksti 9 publicēti konferences dalībnieku referāti, to kopsavilkumi latviešu, angļu un franču valodā, kā arī darbu un ekspozīciju attēli. Grāmatā ir pārstāvēti autori no Latvijas, Lietuvas, Francijas un Zviedrijas. Tās referātu sadaļa ietver krājuma sastādītājas un projekta vadītājas, mākslas zinātnieces Gintas Gerhardes-Upenieces atskatu un projekta novērtējumu esejā Baltijas simbolisms. Nepieradināto dvēseļu Rīgas versija. "Mēs iepazinām cits citu daudz labāk un padziļinātāk, un vienlaikus mēs iepazinām arī paši sevi," par šo triju Baltijas valstu sadarbības projektu ir sacījusi mākslas zinātniece.
Pētnieks Eduards Kļaviņš savā referātā Latvijas simbolisma specifikas un robežu jautājumi iezīmē tēmas izpētes un interpretācijas telpu. Mākslas zinātniece Kristiāna Ābele apcerējumā Rīgas mākslas dzīves panorāma atskatā un perspektīvā no 1910. gada sastatnēm raksturo laikmetu tā detalizētākajās niansēs. Pētniece Silvija Grosa pievēršas jūgendstila arhitektūras specifikas analīzei rakstā Sociālo reformu un modernā laikmeta simboli Rīgas vēlā jūgendstila perioda arhitektūras dekorā.
Ilglaicīga interese
Simbolu un mitoloģisko tēlu izpētes un skaidrojumu pasaulē ieved mākslas zinātnieces Aija Brasliņa un Edvarda Šmite, bet latviešu simbolisma tālākās attīstības ceļu rāda mākslas zinātniece Dace Lamberga. Baltijas kaimiņvalstīm aktuālais tēmu loks atklājas lietuviešu pētnieces Vaivas Laukaitienes publikācijā Reliģiskie motīvi Mikalojus Konstantīna Čurļoņa mākslā, tikmēr dzejnieka un atdzejotāja Guntara Godiņa Piezīmes pie eposa Kalevdēls tulkojuma atgādina par igauņu varoņeposa savdabīgo un mītisko izcelsmi.
Nacionālā muzeja Stokholmā XVIII gadsimta glezniecības, zīmējumu un grafikas kolekciju glabātājs Daniels Prics savā rakstā akcentē tēmu par zviedru simbolisma mākslas ietvaru paplašināšanu. Savukārt franču pētniekus Suzanni Puršjē-Plasro un Īvu Plasro raksturo ilglaicīga interese par Latvijas vēsturi, kultūru un politiku. Jāpiebilst, ka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevumu sēriju Muzeja raksti aizsāka 2009. gadā ar mērķi publicēt muzeja speciālistu pētnieciskā darba rezultātus – referātus, rakstus –, tiem atsevišķos gadījumos piepulcinot arī citu pētnieku veikumu, kas publiskots muzeja rīkotajās konferencēs.
Aktuālajai informācijai par Latvijas Nacionālā muzeja darbību var sekot līdzi interneta vietnē Lnmm.lv.