"Ar ko es komunicēju?" pārjautā mākslinieks Roberts Koļcovs, vaicāts par savu personālizstādi Netiešā komunikācija, kas mākslas galerijā Putti skatāma līdz 29. decembrim. "Nosaukums nav par ārējo komunikāciju. Nesen iznāca Vilipsōna grāmata (Aivars Vilipsōns, Nora Ikstena Ārprātija piedzīvojumi – L. L.), kurā es arī par sevi uzzināju dažādas lietas, un brīnos, ka vēl dzīvs esmu. Jā, ārprātīga un dzīvībai bīstama jaunība bijusi… Taču ir bijuši kaut kādi punkti, kad esi saskāries ar līdzcilvēkiem, un rezultātā jūtama mīlestība. Paradokss ir, ka tie nav tie punkti, kad es domāju, ka komunicēju. Tie ir citi. Situācijas nav ietekmējamas, jo rezultāts izšaujas pavisam citā vietā!" skaidro mākslinieks. Neprognozējamība arī likusi izvēlēties izstādes nosaukumu. Tāpēc R. Koļcovs vairs nebrīnās, ja kāds viņu nesaprot, jo arī pats sevi ļoti bieži nesaprotot. "Tieši skaidrojot darbu saturu, mēs netīši nonākam līdz situācijai, ka saturs ar savu paredzēto ietekmi iesaistītos ietekmējis pavisam citā, neparedzētā veidā. Esmu apbrīnas pilns par neparastiem stāstiem, par to, ko kāds saskatījis manos darbos. Tātad esmu viņu ar savu darbu uzrunājis," saka R. Koļcovs. Viņš ir gandarīts, ka māksla ir tā pateicīgā vide, ar kuras palīdzību var kaut ko iekustināt. "Jūtas? Emocijas? Tas ir lielais nezināmais, ko varam bīdīt," viņš aizdomājas.
Izstāde Netiešā komunikācija galerijā Putti būs skatāma divas nedēļas. "Man šobrīd ir nepieciešamība atrādīt, ko esmu izdarījis, un nav sarunāta neviena zāle, kur varētu izstādīties ilgstoši," mākslinieks teic. Bet šāda nepieciešamība neesot regulāra. Ir gadi, kad Koļcovam nav bijušas personālizstādes. Bet, tā kā cilvēks ir sociāla būtne, agri vai vēlu tomēr gribas dalīties ar paveikto. "Nav jau tā, ka daru tikai sev. Man citu viedoklis ir svarīgs. Lai varētu to uzzināt, jārīko izstādes. Dažkārt kāda izteikta doma iniciē citu tēmu, pasākumu, darbu. Bez izstādēm ir tāda tukšuma sajūta," saka R. Koļcovs.
Izstādei Netiešā komunikācija viņš sagatavojis darbu kopumu, kas ietver lielformāta gleznas, keramikas tehnikā gatavotas maskas un grafikas darbus. "Glezniecība, tēlniecība, grafika savstarpēji mijas jau kopš manu radošo izpausmju pirmsākumiem," atzīst R. Koļcovs. Lielformāta gleznas turpina pagājušā gada ciklu, ko tematiski veidoja 12 gleznas ar sākumā tajās iestrādāto domu par smaržu ietekmi uz cilvēka ķermeni un garu. Klāt šoreiz nākusi keramika. "Jebkurā disciplīnā, kurā darbojos, dominē forma. Piepulcinu jaunas disciplīnas formas izpausmei un iegūstu jaunas lietas, kas papildina jau esošās," saka Koļcovs un piebilst, ka grafika ir un paliek viņa prioritāte. "Es to papildinu – vai uz priekšu vai atpakaļ, bet kustība notiek."