Andrejs Strokins

Šogad laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit piedāvā 26 mākslinieku daiļradi. To vidū ir arī Dineo Sešē Bopapes darbs ar asprātīgo nosaukumu Kad sen būsim miruši, joprojām būs darāmas lietas, kas, aizsācies pirms desmit gadiem, turpinās vēl aizvien. Tas sastopams visās festivāla izstādēs.

Sabiedrības imunitātes sistēma. Sācies ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit

Līdz 31. oktobrim astoņos memoriālajos muzejos Rīgā un viesnīcā Neiburgs norisinās ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, kas šoreiz pievērsies izdzīvošanas un novecošanas jautājumiem.

"Ņemot vērā, ka Covid-19 vīruss daudzus no mums ir vērtis par daļu no visus vienojošā un ciešā saauduma, jaunu aktualitāti ieguvusi itāļu filozofa Roberto Espozito veiktā analīze, meklējot saikni starp politisko konceptu "kopiena" (community) un epidemioloģisko konceptu "imunitāte" (immunity). Paturot prātā abu vārdu saknes "munus" dažādās nozīmes (itāļu filozofs to skaidro kā nastu, pienākumu, saistības, dāvanu, pakalpojumu, atbalstu, izrādi), šajā festivālā mēs vēlamies iztēloties jauna veida sabiedrības imunitātes sistēmu, kas sākas ar mākslinieku austo mūsu kopīgās ādas pavedienu," norāda šā gada Survival Kit kuratores Ovula Durmusoglu un Joanna Varša no Berlīnes.

Plašu atzinību viņas izpelnījušās ar publiskās mākslas iniciatīvu Die Balkone I un Die Balkone II, kurā aicināja Prenclauerbergas rajona iedzīvotājus savu māju logos un balkonos veidot savus mākslas darbus – attiecīgi pirmā un otrā Covid-19 viļņa laikā.

Ķermeņa pētīšana

Laikmetīgās mākslas festivālā tiek piedāvāti 26 mākslinieku darbi. Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā aplūkojama Vikas Ekstas fotogrāfiju sērija, kurā viņa atgriežas savas bērnības vietās, Saimons Leungs atklāj Vorena Ņesluhovska (1946–2019) personību nelielā arhīva materiālu ekspozīcijā, kurā iekļauta šī harismātiskā un ekscentriskā amerikāņu mākslinieka, rakstnieka un tulkotāja elektroniskā sarakste ar tuviem draugiem, no kuriem daudzi ir mākslinieki un intelektuāļi, kā arī var noskatīties Polinas Kurnjē-Žardēnas filmu, kuras galvenās varones ir menopauzi piedzīvojušas sievietes un kas uzsver īpašo spēku, kāds piemīt šim dzīves posmam: to raksturo izraušanās no nebeidzamā reproduktīvā riņķadanča un nošķiršanās no iekāres objekta statusa.

Raiņa un Aspazijas mājā eksponēta Ingrīdas Pičukānes zīmējumu sērija, kas ir veltījums sievietes ķermeņa pētīšanai un pieņemšanai, sarunu virzot uz ķermeņa pozitīvismu, un kurai līdzās skatāmi Felicitas Pauļukas (1925–2014) aktu gleznojumi, kuri bija būtiska viņas darbu daļa, kas, drosmīgi apšaubot vīrieša skatiena pozīciju, veidoja daudzslāņainus un komplicētus sieviešu tēlus. Trešais darbs šajā muzejā ir Dagnas Jakubovskas un Joannas Gavroņskas-Kulas projekts, kas runā par pārtikas krīzi un piedāvā izdzīvošanas ēdienkarti izpostītas planētas iedzīvotājiem.