Skatāma amerikāņu kino režisorei Katrīnai Bigelovai veltīta izstāde Lūzuma punkts

Pirms Katrīna Bigelova kļuva pazīstama kā Holivudas režisore, 1970.gados viņa bija Ņujorkas mākslas dzīves aktīva dalībniece. K.Bigelova sadarbojās ar konceptuālās mākslas grupu Art & Language un māksliniekiem Lorensu Veineru, Vito Akonči, Ričardu Serru un citiem. Vēlāk, veidojot slavenās asu sižetu piesātinātās Holivudas filmas Blue Steel (Zilais tērauds, 1990), Point Brake (Lūzuma punkts, 1991) un Strange Days (Savādās dienas, 1995), K.Bigelova sevi pozicionēja kā vienu no retajām sieviešu režisorēm, kas, pievēršoties populāram filmu žanram, atrada veidu kā tematizēt tādas sociāli kritiskas tēmas kā, piemēram, dzimumu attiecības. Šis aspekts K.Bigelovai pievērsa uzmanību gan no filmu kritiķu, gan feminisma pētnieku puses.Izstāde Lūzuma punkts seko K.Bigelovas aktivitātēm mākslas pasaulē un viņas darbam populārajā kino, kas sākās 1980.gados. Līdzās Lorensa Veinera, Art & Language un Ričarda Serras videodarbiem izstādē būs skatāmi dokumenti un arhīva materiāli, kas kontekstualizē K.Bigelovas sadarbību ar nozīmīgākajiem konceptuālās mākslas pasaules pārstāvjiem laikā, kad viņi bija pievērsušies darbam ar video un kino.Izstādi ievada Lorensa Veinera videodarbs Affected And/Or Effected (1974), kurā jaunā K.Bigelova redzama, skaļi lasot kādu tekstu uz romantiskai post-franču jaunā viļņa filmai līdzīgu kadru fona. Tālāk režisores gaitas ataino viņas raksti žurnālā The Fox, kā arī agrīnajos Semiotext(e), Cinématographe un L’Ecran Fantastique izdevumos, sadarbība ar mūzikas grupām The Red Krayola un New Order, viņas atsauces uz filosofu Jirgenu Hābermāsu un vadoni Mao Dzedunu, kā arī piedalīšanās 1976.gada Venēcijas mākslas biennālē. Izstādē izvērstais apskats tiek noslēgts ar K.Bigelovas 2010.gadā iegūto Oskara balvu par filmu Hurt Locker (Sapieris, 2008), ar ko viņa kļuva par vēsturē pirmo oskaroto sievieti režisori.Franču kurators Benžamēns Torels izstādi veidoto sadarbībā ar izstāžu telpu castillo/corrales Parīzē un kuratori Egiju Inzuli.Izstādes Rīgas versija iespējama pateicoties Markam Fransisam, Dženijai He, Dorotejai Jendrikei un Stefānijai Zaidelai (Neuer Aachener Kunstverein), Nikolasam Perdžam, Ričardam Serram, Karlam Lindam un Elēnai Coci (signal), Maijo Tomsonam, Lorensam Veineram un Eimijai Jo.Izstāde pirmo reizi bija skatāma 2010.gada janvārī izstāžu telpā castillo/corrales Parīzē. 2010.gada aprīlī tā tika eksponēta izstāžu telpā signal Malmē, Zviedrijā, kā arī 2011.gada janvārī Neuer Aachener Kunstverein Āhenē, Vācijā.Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Gētes institūts Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmija, žurnāls Studija, Radio Naba, Valmiermuižas alus, restorāns _Kitchen._Izstāde skatāma kim? laikmetīgās mākslas centrā Maskavas ielā 12/1. Plašāka informācija pieejama mājas lapā www.kim.lv.