Pēc astoņiem vakarā vajadzētu parādīties saulei – saka fotogrāfs Filips Šmits. Pagājušajā ceturtdienā, 3. jūlijā, Dreiliņkalna pakājē notika viņa sērijas Saules skūpstā (Let’s Get Sun-Kissed) divu darbu atklāšana un hepenings – jaunas fotogrāfijas uzņemšana. "Lūgums ģērbties sauļošanās tematikā," izsūtītajā ielūgumā aicināja kuratore Elīza Elizabete Ramza un kā asociāciju spēlē mudināja ļaut vaļu fantāzijai par šo vārdu un darbību. Dažus mirkļus pirms pulcēšanās pasākums kļūst par Let’s Get Rain-Kissed un saulessargi tiek izmantoti par lietussargiem. Pēc divu dienu karstuma vasara atgriežas savā ierastajā izpausmē. "Atairējāt?" saviem vecākiem vaicā kuratore. Ģimenes locekļi, draugi un citi mākslas cienītāji ierodas ar airiem, piepūšamo matraci, segām, pļavas puķu pušķi un mellenēm, kas iebērtas šašliku traukā ar uzrakstu Grilē ar prieku. "Pats lasīji?" jautā fotogrāfs, sagaidot hepeninga dalībniekus.
Rotaļīgs process
Pirms trim gadiem aizsāktā sērija Saules skūpstā risina pārdomas par iekšējā miera rašanu šajā haotiskajā laikā, sevis mīlēšanu un lutināšanu, par atpūtas rituāliem svaigā gaisā un saules gaismas ietekmē sintezētā D vitamīna uzlādi cilvēka ķermenī. "Idejiskajā kodolā figurē vēsmas no pagājušā gadsimta 50. gadu avangardiskās, kapitālismu kritizējošās kustības Situacionistu internacionāle, kuras dalībnieki bija norūpējušies par laika pavadīšanas neiedvesmojošo dualitāti. Nomoda sadalījums darba laikā un laikā pēc darba, kas bija jāpavada produktīvi, patērētāju kultūras piedāvātajos priekos," stāsta Elīza Elizabete Ramza. Viņa piebilst, ka ar šo hepeningu domubiedri ir vēlējušies nojaukt dalījumu starp patērētājiem un māksliniekiem un kaut uz vakaru padarīt kultūras veidošanu par rotaļīgu, parastas (šajā gadījumā) ceturtdienas sastāvdaļu.
"Ar šo pasākumu mēs iekurbulējam nākamos procesus. Viss notiek soli pa solim," akcentē Filips Šmits, kurš nākamajā gadā plāno sarīkot sērijas Saules skūpstā noslēguma izstādi. Tikmēr tā turpina papildināties ar jaunām fotogrāfijām un apceļo Eiropu laikā, kad mēs piedzīvojam tā saucamo Saules maksimumu. Tā ir Saules aktivitātes kulminācija, kas notiek ik pēc vienpadsmit gadiem. "Tā iespaidā uz Zemes tiešā un pārnestā nozīmē viss vārās: vulkāni, cilvēki un viņu izraisītie konflikti, bet mēs varam šo enerģiju uzņemt sevī un pārveidot labvēlīgā izpausmē, uz ko mudina arī mana darbu sērija," norāda fotogrāfs, kurš tikko ir atgriezies no Roterdamas Fotogrāfijas festivāla un saņēmis uzaicinājumu arī no citām valstīm. "Cilvēkus no siltākām, gaišākām valstīm aizkustina darbi par sauļošanās tēmu no tumšākām, aukstākām vietām," skaidro Filips Šmits.
Skarbais šarms
Līdz 14. jūlijam divas no sērijas Saules skūpstā fotogrāfijām ir aplūkojamas Augusta Deglava un Andreja Saharova ielu krustojumā JCDecaux lielformāta reklāmas stenda abās pusēs. "Pirms pieciem gadiem Filips Šmits piedalījās Rīgas Fotomēneša organizētajā starptautiskajā fotogrāfijas izstādē Dīkstāve, kas bija skatāma reklāmas stendos Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās. Tajā brīdī viņš saprata, ka tas ir veiksmīgs veids, kā parādīt savus darbus ārpus mākslas institūciju sienām," uzsver kuratore Elīza Elizabete Ramza.
Ja braucat no Ulbrokas puses, skatam paveras fotogrāfija ar trim varoņiem Dreiliņkalna virsotnē ziemas laikā un sauļošanās helikopteru virs viņu galvām (termins "sauļošanās helikopters" attiecas uz gadījumu, kad kāda Anglijas policijas helikoptera apkalpe 2017. gadā tika pieķerta, filmējot cilvēkus, kuri sauļojās kaili – I. A.). Filipa Šmita fotogrāfijā kails nav neviens. Ja braucat no centra puses, ir redzams darbs ar vecāka gadagājuma sievieti. "Tā ir Inese, kura Pļavniekos bauda svētdienu un nododas sauļošanās priekam," atklāj fotogrāfs. Ģērbusies zilas krāsas peldkostīmā ar uzrakstu L’amour, viņa tur rokās saules atstarotāja apkakli. Tas notiek uz padomju laikos celtas daudzstāvu mājas jumta uz citu padomju laikos celtu māju fona. "Es pats savus pirmos dzīves gadus esmu pavadījis pretim Minskai. Tā ir atstājusi uz mani tādu iespaidu, ka esmu atgriezies šajā vietā," saka Filips Šmits, kuram mikrorajonu skarbais šarms ir palicis atmiņā no tajos aizvadītajām bērnības dienām un kalpo par laukumu, kurā atainot cerību pilno ideju dzīvot citādo cienošā sabiedrībā. Viņa fotogrāfiju sērijas Saules skūpstā iedomātās utopijas nav bēgšana, bet gan mudinājums pārdomāt un jaunradīt attiecības ar sevi un vienam ar otru.
Šī ir pasaka, draugi!
"Pēdējos gados esam kļuvuši ārkārtīgi sašķelti, tāpēc vēlos savest kopā mūsdienu jauniešus ar vecāka gadagājuma cilvēkiem un veicināt sabiedrības saskarsmi un vienotību starp paaudzēm. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir tik daudz aizraujošu stāstu, ko mums izstāstīt šajā laikmetā, kurā trūkst autentiskuma, bet bieži vien mēs neredzam viņus, jo viņi sēž mājās nedrošības vai kādu citu iemeslu dēļ," uzskata fotogrāfs un piemetina, ka no sākuma vecāka gadagājuma cilvēki ir jāiedrošina un jāmāk pārliecināt viņus par savu ideju, bet galarezultātā visiem ir burvīgas emocijas par kopā pavadīto laiku.
"Pēdējos gados esam kļuvuši ārkārtīgi sašķelti, tāpēc vēlos savest kopā mūsdienu jauniešus ar vecāka gadagājuma cilvēkiem un veicināt sabiedrības saskarsmi un vienotību starp paaudzēm," savu uzdevumu formulē fotomākslinieks Filips Šmits. Foto – Ģirts Raģelis
"Filips teica, ka būs jāfotografējas peldkostīmā. Es vēl domāju: kā tas būs – peldkostīmā? Viņš atbildēja: nebūs nekas traks!" atminas Inese, kura labprāt iesaistās dažādos projektos un kopā ar vīru ir piedalījusies vēl vienā sērijas Saules skūpstā fotogrāfijā un piedalīsies arī jaunā darba uzņemšanā Dreiliņkalna pakājē, kurā tiek uzburta atpūtas aina ar hepeninga dalībniekiem.
"Man ir sajūta, ka drīz būs saule. Mēs varam nedaudz pagaidīt vai arī nedaudz pafotografēt, ja kādam ir jāskrien prom," teic Filips Šmits un nolemj pafotografēt. Viņš bildē ar ikonisko analogo fotokameru Mamiya RZ67, kuru ir izmantojusi slavenā amerikāņu portretu fotogrāfe Enija Leibovica savos pagājušā gadsimta 80.–90. gadu darbos un citi meistari. Ar to viņš ir mācījies fotografēt studiju laikos Londonas Mākslas universitātē, līdz galu galā ticis pats pie savējās.
"Es bildēju uz fotofilmas Kodak Portra 400, lai būtu staipīgāks dinamiskais diapazons," akcentē fotogrāfs, sava krekla stūrī noslauka fotokameras objektīvu un izkārto hepeninga dalībniekus pirms darba sākšanas – vieni ir gatavi aktīvām nodarbēm ("Šī ir pasaka, draugi! Uz skaitli trīs metiet bumbu uz augšu!"), citi ir laiski atlaidušies uz segām vai saliekamajos krēslos.
"Jums ir jāievelk elpa, jāaizmirst par visām ikdienas problēmām un vienkārši jābauda mirklis. Skatieties uz sauli, debesīm vai viens uz otru un izkūstiet!" dod uzdevumu Filips Šmits, kopā ar citiem sagaidījis ilgi gaidīto vakara sauli, kura, tāpat kā rīta saule, ir visveselīgākā cilvēka psihei un ķermenim.