No 11. februāra līdz 1. maijam Latvijas Fotogrāfijas muzejā notiks starptautiski atzītā latviešu fotogrāfa Aļņa Stakles izstāde Liegā apokalipse. Tajā būs eksponētas digitāli radītas kolāžas, kuras mākslinieks ir veidojis, izmantojot brīvi pieejamus attēlus no mākslas muzeju kolekcijām, zinātniskajām institūcijām un citiem arhīviem.
Noturīgās saiknes
Attēli ir zināšanu pārneses, kolektīvās atmiņas, izklaides un kultūras izziņas pamats un galu galā sniedz bezgalīgas iespējas atgriezties pie vieniem un tiem pašiem notikumiem, personām un objektiem, lai atklātu arvien jaunas pagātnes interpretācijas. "Mūsu piekļuve realitātei ir limitētāka nekā mūsu piekļuve kultūrvēsturei, kas ir saglabāta ar dažādu mediju palīdzību. Man kā māksliniekam ir interesanti atrast laikmetīgu jēgu tajā, kas reizēm ir atšifrējams un reizēm nav atšifrējams," sarunā ar KDi stāsta Alnis Stakle.
Vienlaikus attēlu pasaule ik mirkli kļūst arvien piesātinātāka, un mūsu spējas to aptvert un saprast kļūst aizvien ierobežotākas. Liegā apokalipse? "Tas ir stāsts par mūsu vizuālās kultūras apokalipsi, ja mēs raugāmies uz vizuālo kultūru no pozīcijas, cik daudz mums ir pieejams un kādā informācijas gūzmā mēs dzīvojam. Tas ir permanents stāvoklis, kurā spriedze aug un aug, un mums visu laiku būs jāspēj atrast līdzsvaru starp reālo un dokumentiem vai mākslas produktiem, kas mums kaut ko stāsta, – mums pastāvīgi vajadzēs no tiem gan izvairīties, gan arī pārtikt no tiem, metaverss mums vispār piedāvā pāriet dzīvot virtuālajā pasaulē, un šādu piedāvājumu kļūs arvien vairāk," skaidro mākslinieks.
Savam darba procesam viņš no šiem arhīviem ir lejupielādējis vairāk nekā 10 000 attēlu. To izvēle sākumposmā ir bijusi balstīta ziņkārībā par to, kas vispār ir pieejams. "Tā pamazām izveidojās šī... par kolekciju to ir grūti nosaukt, tas ir milzīgs apjoms cietajā diskā, no kura pamazām izkristalizējās vairākas tēmas," atklāj Alnis Stakle, kuru pašu visvairāk interesē ikoniskas pagātnes liecības.
Viņa veidoto kolāžu pamatā ir meklējumi pēc sintaktiskām vizuālās valodas saiknēm starp dažādu laikmetu, mediju un vizuālās kultūras attēliem. Tajās ir izmantoti vizuālajā komunikācijā noturīgi idejiskie un tehniskie kodi, kas spēj šķērsot laikmetu, mediju un kultūru robežas. Saiknes starp dažādiem vizuālās kultūras laikposmiem un medijiem ir izsekojamas, pievēršoties personu pozām un žestiem, krāsu scenogrāfijai, līdzīgiem objektiem un arhitektūras tvērumam.
Kultūras arhīvs
"Šajās kolāžās ir arī kaut kas privāts, kas ļauj tās klasificēt kā daļējus pašportretus vai sevis meklējumus, jo vienā brīdī pēc vairāku gadu mēģinājumiem sapratu, ka tieši tādā veidā gribu veidot kolāžas un ka iepriekšējās piecdesmit ir jāmet ārā. Tas bija brīdis, kad ieraudzīju: te es esmu atainojis sevi," saka mākslinieks. Alnis Stakle norāda, ka ikviens skatītājs šajos darbos nolasīs citas idejas no sava vai kolektīvā diskursa skatpunkta, bet viņam pašam tie ir svarīgi kā pašatklāsmes process, kurā tikt galā ar iekšējiem dēmoniem. Garš ceļš – piebilstu. "Te nav nekādas sacensības vai rožainu solījumu, ka kāds klients ļoti gaida manu nākamo darbu," atbild Alnis Stakle.
Arī iepriekšējās dokumentālo fotogrāfiju sērijas ir tapušas piecu līdz astoņu gadu laikā. Māksla ir kaut kas tāds, kas viņam ir pastāvīgi līdzās. "Māksla ir kā sevis un apkārtējās vides izziņas avots, kurā es saskatu zināmu līdzību ar reliģisku darbību – meditāciju vai rituālu ar fokusu uz domām, kas nav saistītas ar atbildēšanu uz e-pasta vēstulēm, iešanu uz veikalu un tamlīdzīgām lietām. Es būvēju savu alternatīvo pasauli, kurā reizēm varu padzīvot," piebilst mākslinieks.
Savukārt par piecdesmit iznīcinātajām kolāžām Alnis Stakle stāsta, ka tās ir bijušas kā iesildīšanās – tajā brīdi, kad viņš kaut ko dara, viņš absolūti tic tam, ko dara, tomēr saprot, ka tas nav domāts publiskajai telpai, līdz pienāk jau iepriekš pieminētais lūzuma punkts. "Parasti es sāku strādāt ar kolektīvi aktuālām tēmām, šajā gadījumā tas bija vizuālās kultūras arhīvs, kas man vienmēr ir bijis saistošs un ar ko es kā fotogrāfijas pasniedzējs diendienā saskaros, bet man uzreiz nav gatavas formulas, kā ar to strādāt, es arī negribu paņemt gatavu formulu, kā ar to darboties, bet mēģinu uztaustīt līdzsvaru starp kolektīvi un privāti svarīgo," akcentē mākslinieks.
Alnis Stakle
Izstāde Liegā apokalipse
Latvijas Fotogrāfijas muzejā 11.II–1.V