Priežu ieskautajā Stokholmas ielas vienpadsmitajā namā šajās dienās notiek izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei (1925–2019) veltīts pasākums, kas nākotnē varētu kļūt par viņas dzimšanas dienas atzīmēšanas tradīciju. Tās ir Džemmas dienas Mežaparkā, kas mākslas cienītājiem ļautu iestaigāt taciņu uz šo leģendāro vietu. Gleznotāja pati esot vairākkārtīgi teikusi, ka šajā XX gadsimta 60. gadu sākumā celtajā, Latvijas funkcionālisma meistara Artūra Reinfelda projektētajā mājā, kurā, kā savulaik ir norādījis mākslas kritiķis Jānis Borgs, "disidentisms jau iekodēts arhitektūras mākslinieciskajā struktūrā", ir vēlējusies ierīkot savas dzimtas muzeju.
Pēc dažus gadus ilgušās neskaidrības par mājas likteni mākslinieces dēla Jura Dimitera īpašumā esošā ēka ir vērusi durvis apmeklētājiem – šajās dienās šeit var iepazīties ar Džemmas Skulmes mākslas telpas projekta koncepciju un virzību. Tajā iekļauti dzimtas arhīva eksponēšanas un dažādu mākslas notikumu atzari, kas akcentēs Džemmai Skulmei piemitušo atvērtību pret jaunajiem māksliniekiem un vēlmi sadarboties (vēl 2017. gadā māksliniece ir radījusi gleznas grupas Instrumenti ceturtajam studijas albumam Atkala). Džemmas Skulmes mākslas telpa ir iekārtota viņas tēva Oto Skulmes bijušajā darbnīcā, kas tik tikko ir rekonstruēta – ar baltām sienām, milzīgiem logiem un lampām kā atsauci uz ēkas celšanas laika estētiku.
Džemmas dienās Mežaparkā var iepazīties ar unikāliem materiāliem no Skulmju dzimtas arhīva, kas būs topošās ekspozīcijas Moin, moin, Mālpils bezdelīga! pamatā. 24. septembra vakarā šajā vietā tiks atklāta Džemmas Skulmes jaunākā mazdēla, Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības apakšnozares studenta Artura Dimitera, personālizstāde Ģimene, kas būs aplūkojama līdz 7. novembrim (no trešdienas līdz svētdienai plkst. 12–18). Pirmās Džemmas dienas Mežaparkā noslēgsies šīs nedēļas izskaņā ar mākslinieces Sigitas Daugules un Artura Dimitera vadītajām radošajām darbnīcām (ieeja visos pasākumos ir bez maksas, vairāk informācijas – portāla Diena.lv Kultūras Dienas afišas sadaļā).
Ģimnāzijas laiks
"Arturs man daudz palīdzēja – mēs kopā lasījām un atšifrējām vairāk nekā simt Džemmas, viņas klasesbiedreņu un ģimenes locekļu cits citam rakstīto vēstuļu, un paralēli šim procesam viņš veidoja savus darbus," sarunā ar KDi atklāj Džemmas Skulmes mākslas telpas idejas autore mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Šī gada sākumā viņa ir ieguvusi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas jaunrades veicināšanas stipendiju vizuālās mākslas nozarē – tā ir devusi iespēju pētīt Skulmju dzimtas arhīvu un sākt darbu pie iepriekš minētās ekspozīcijas Moin, moin, Mālpils bezdelīga!, kuras atvēršana ir plānota 2022. gada sākumā Džemmas Skulmes mākslas telpā.
Paredzēts, ka tieši pēc tāda scenārija tuvākajos gados varētu darboties šī vieta – Džemmas dienās Mežaparkā tiktu atklāta laikmetīgās mākslas izstāde, ko pēc pusgada nomainītu pašai gleznotājai veltīta ekspozīcija. "Pēdējos gados stāsts par šo izcilo mākslinieci ir ticis būvēts vispārīgi un diezgan klišejiski, tajā dominē viņas stiprums un varēšana, tas, kas pa šo laiku ir paspējis nostabilizēties un noglazēties, bet viņa ir krietni vien daudzšķautņaināka personība," apgalvo Inga Šteimane. Viņa uzskata, ka ir svarīgi nepakļauties un neiet šī lielā stāsta pavadā, bet turēties pie materiāliem, ko dāsni piedāvā Skulmju dzimtas arhīvs.
Iespējams, tā ir pat priekšrocība, ka lielais stāsts par Džemmu Skulmi jau ir izstāstīts un eksistē mākslas cienītāju prātā, līdz ar to var pievērsties dažādām detaļām – pirmās ekspozīcijas centrā būs stāsts par Džemmu Skulmi kā par ģimnāzisti. Vēstījuma hronoloģiskās robežas ir nospraustas no 1937. līdz 1944. gadam, kad Džemma absolvēja Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā – šis brīdis mākslinieces dzīvē sakrīt ar milzīgajām politiskajām pārmaiņām, kas saistītas ar otrreizējo padomju okupāciju, kura noteica Latvijas valsts likteni turpmākos piecdesmit gadus.
Personīgā vēsture
"Es atradu tikai vienu fotogrāfiju kā pilnīgi reālu pierādījumu, ka viņa šajā laika periodā ir gleznojusi, – tā varētu būt uzņemta 1943. gadā Ģerķēnos (Džemmas Skulmes mātes Martas Skulmes dzimtajās mājās)," saka Inga Šteimane un norāda uz tajā pašā gadā tapušo vienu no pirmajiem mākslinieces pašportretiem, kas radīts ar tušu vēl pirms izglītības iegūšanas. Tā ir Džemma Skulme pirms Džemmas Skulmes, un jaunajā ekspozīcijā visa uzmanība tiks pievērsta ģimenei, viņas skolasbiedrenēm un laikmetam, akcentē Inga Šteimane.
Viena no galvenajām topošās ekspozīcijas sastāvdaļām būs Džemmas Skulmes vēstules – pašas rakstītās un arī viņai adresētās – no šiem gadiem, kad māksliniece kā jebkurš pusaudzis piedzīvoja milzīgu lēcienu, kas atspoguļojas arī tekstos gan formas, gan satura ziņā – no 13 gadu vecas stāvi rakstošas meitenes, kas vispārīgi pastāsta par savām gaitām mammai un tētim, līdz 16–18 gadu vecai veiklai rakstītājai, kas apcer sevi un savas intereses un saņem līdzīgas vēstules arī no savām draudzenēm un radiniekiem (jau pusaudža vecumā Džemma Skulme kļuva par ģimenes galveno runātāju).
Šīs vēstules ir izteiksmīgi epistulārās kultūras paraugi ar burvīgu uzrunu, ievadu, izklāsta daļu un nobeigumu. Tajās tiek izstāstīta visu iesaistīto cilvēku personīgā vēsture uz ulmaņlaiku, Otrā pasaules kara un okupāciju fona un parādās Džemmas Skulmes ekstravertums un vienlaikus spēja pamanīt detaļas. "Vēstulēs var nolasīt, kādā atmosfērā viņa auga un kā tika audzināta, – var redzēt, ka Džemma Skulme, tāpat kā viņas draudzenes, pozicionē sevi kā cilvēku, kas kritiski vērtē notiekošo un domā, ko varētu darīt ne tikai savas karjeras, bet arī sabiedrības labā," uzsver Inga Šteimane un piemetina, ka pēc šo vēstuļu izlasīšanas daudz skaidrāka kļūst mākslinieces rīcība arī vēlākajos viņas dzīves gados.
Soli pa solim
Ekspozīcijā Moin, moin, Mālpils bezdelīga! varēs iepazīties arī ar Džemmas Skulmes tēva Oto Skulmes uzņemtajām fotogrāfijām, kas ir bijušas viens no pārsteidzošākajiem atradumiem Skulmes dzimtas arhīva atvilktnēs. "Šis ir pilnīgs Vermērs," Inga Šteimane norāda uz nīderlandiešu baroka gleznotāja stilistikā radītu uzņēmumu, kas atrodams starp citām fotogrāfijām ar perfekti veidotām kompozīcijām gluži kā gleznās. Visās sērijās var ieraudzīt gan Oto Skulmes mākslinieciskos meklējumus, gan viņa attiecības ar tajās redzamajiem cilvēkiem – uz savu sievu viņš lūkojas kā uz mūžīgu noslēpumu, piebilst Inga Šteimane.
Džemmas Skulmes ģimnāzistes stāsts tiks stāstīts, arī izmantojot dažādus dokumentus, publikācijas un burtnīcas ar mākslinieces sacerētajiem tekstiem un meistarīgajiem zīmējumiem, kuros viņa izpaudās arī vēlāk – 50. gados Džemma Skulme pieteica sevi tieši kā ilustratore un radīja zīmējumus vairākām grāmatām, līdz ienāca glezniecībā ar savu autortehniku. "Pieļauju, ka tie ir tā laika ierobežojumi, kas neļāva pilnībā uztvert sevi kā radošu mākslinieku, un tikai pēc tā sauktā atkušņa Džemma Skulme uzplauka kā gleznotāja," skaidro Inga Šteimane, kura otrajā māksliniecei veltītajā ekspozīcijā ir nolēmusi pievērsties tieši viņas kā ilustratores šķautnei.
Soli pa solim ir plānots nonākt līdz 2025. gadam, kad tiks atzīmēta Džemmas Skulmes simtā jubileja un pārrakstīts viņas dzīves lielais stāsts jau daudz niansētākā veidā, nekā tas ir noticis līdz šim. Paralēli ir sākts arī Skulmju dzimtas arhīva digitalizācijas process. "Mūsu doma ir tāda, ka Stokholmas ielas vienpadsmitais nams nākotnē varētu pastāvēt kā privātais muzejs, kurā tiktu īstenoti dažādi Rīgas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīti projekti un kurš spētu arī pats nopelnīt līdzekļus šīs mājas tālākajai atjaunošanai. Digitalizētais arhīvs varētu būt viens no finanšu iegūšanas avotiem," atklāj Inga Šteimane.
Pirmās Džemmas dienas Mežaparkā turpināsies līdz 26. septembrim.