Valerio Trikoli ir Minhenē dzīvojošs sicīliešu komponists, skaņu mākslinieks, improvizators, producents, skaņu inženieris un kurators, kura primārā interese radošajā darbībā ir apvienot tā dēvēto konkrēto mūziku un konceptuālas pieejas skaņai ar radikāliem novērojumiem par to, kā realitāte, virtuālā dimensija un atmiņa savstarpēji mijiedarbojas caur skaņu. Konkrētajā mūzikā, kuras metodes Trikoli ir iedvesmojušas, akcents tiek likts uz skaņu akustisku un dramatisku saspēli, un kolāžām, bieži slēpjot avotu skaņai, kas var būt, piemēram, atvasināta no instrumentiem, gan sintezēta, gan iegūta no vides ierakstiem.
Savos priekšnesumos Trikoli lielākoties izmanto analogus līdzekļus (primāri Revox lenšu magnetofonu, kā arī kasešu rakstītājus, sintezatorus, mikrofonus un gaismas efektus), un, lai arī šo priekšnesumu struktūra ir allaž mainīga, nemainīgi klātesošs ir akcents uz skaņas, telpas un klausītāju uztveres saspēli. Kā savu primāro iedvesmas avotu, izmantojot Revox magnetofonu, Trikoli min franču elektronikas improvizatoru Žeromu Netinžeru, kuru viņš uzskata par “iespējams, visu laiku labāko dzīvās elektroniskās mūzikas izpildītāju”.
Trikoli ierakstus izdod tādas respektētas eksperimentālās mūzikas izdevniecības kā PAN un Entr’acte. PAN publicēto Trikoli kopdarbu ar Tomasu Ankersmitu (Forma II) žurnāls The Wire nosauca par vienu no piecdesmit labākajiem 2011. gada mūzikas ierakstiem – tāpat arī viņa 2014. gadā klajā nākušo albumu Miseri Lares.
Trikoli ir arī grupas 3/4HadBeenEliminated dalībnieks un izdevniecības Bowindo līdzīpašnieks. Viņš veidojis kopprojektus ar saksofonistu Antuānu Šezē, elektronikas mūziķi Hanno Leihtmani, improvizatoru un komponistu Verneru Dāfeldekeru un performances mākslinieci un mūziķi Panu Daidžingu.
Palermo dzimušais mūziķis savu koncertu skaņu raksturo kā “dzīvo konkrēto mūziku” un priekšnesuma gaitā izmanto lenšu magnetofonus un efektus, lai radītu akustiski iespaidīgas un misticisma noskaņu piesātinātas skaņu kolāžas. Kā trāpīgi norāda mūzikas žurnālists Teo Dārtons-Mūrs, “ir grūti pateikt, vai viņa mūzika vairāk iederas pagātnē pirms 300 gadiem, vai arī nākotnē pēc 300 gadiem”.
Trikoli arī atzīst, ka esot itālim, lielu lomu viņa bērnībā spēlējis katolicisms. “Manās skolās bija mūķenes un mācītāji, mēs gājām uz baznīcu,” viņš stāsta intervijā elektroniskās mūzikas portālam Stray Landings. “Jaunībā es noraidīju šīs ietekmes, taču pēc zināmām pieredzēm vēlākajā dzīvē, pieredzēm, kuras varētu nosaukt par psihoaktīvu vielu izraisītām, es no jauna atklāju interesi par garīgo. Es nesauktu sevi par ateistu, taču man arī ir grūti pieņemt ideju, ka definēju sevi kā reliģiozu, neraugoties uz to, ka es mīlu lasīt evanģēliju. Es varbūt nedaru to katru dienu, bet vairums dienu.” Jau iepriekšminētajā albumā Miseri Lares ir dzirdami Dantes citāti, savukārt 2017. gada albumā Clonic Earth Trikoli gremdējas metafiziskās un eksistenciālās idejās, sapludinot nenoskaidrotas izcelsmes kosmiskas skaņas ar diskrētiem koru tembriem un viņa paša knapi saklausāmo runu.
Koncertsērijā Skaņu meža jaundarbi Latvijas valsts simtgadei ir trīs koncerti ar pirmatskaņojumiem – pasaules līmeņa avangarda mūzikas jaundarbi trijos hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros (brīvā improvizācija, laikmetīgā mūzika un elektroakustiskā mūzika). Par iedvesmu šādi atzīmēt Latvijas valsts simtgades tuvošanos kalpojusi Janna Ksenaka episkā elektroniskās mūzikas kompozīcija Persepolis, kas tika radīta 1971. gadā Širazas mākslas festivālam Irānā par godu persiešu impērijas dibināšanas 2500. gadadienai, kas caur savu novatoriskumu arvien atgādina par šo notikumu un zemi. Katrs no trim projekta jaundarbiem ir atskaņots citā Latvijas pilsētā – Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.
Koncerts apmeklētājiem – bez maksas. Projekts top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latvijai – 100, Artilērijas pagrabu un Mūzikas un mākslas festivāla Daugavpils ReStArt 2018 atbalstu.