Amerikāņu mūzikas žurnāls par Fatboi Sharif raksta: "Daudzu reperu fani par saviem elkiem apgalvos, ka tie skan kā neviens cits, taču Šarifa gadījumā tā tiešām ir taisnība."
Savukārt medijs SPIN magazine Fatboi Sharif daiļradi rezumē: “Neviena viņa dziesma nav līdzīga citai, taču tajās atrodamie fragmentārie teksti un šausmu filmu atsauces veido neprātīgu, linčiski savādu mozaīku, kurā nekas nav pārāk jocīgs, nekas nav aizliegts un nekas nav svēts.”
Fatboi Sharif muzikālās ietekmes ir daudzpusīgas – būdams jaunietis viņš vienlaicīgi klausījās Nine Inch Nails, White Zombie un Parliament Funkadelic, savukārt kādā intervijā absurdi pajokojis, ka gribētu tēlot galveno lomu biogrāfiskā filmā par elektronisko mūziķi Aphex Twin.
Viņa radošais process ir ekscentrisks: kad Šarifs atrod bītu (instrumentālo pavadījumu), kas viņu uzrunā, viņš vairākas dienas iet gulēt šīs mūzikas pavadījumā. Bīts skan uz apli visu nakti, reperī iedvesmojot sapņus – tajos sastaptie sižeti un abstraktas, krāsās un formās ieturētas vīzijas savukārt kļūst par pamatu dziesmu tekstiem.
Fatboi Sharif mūziku publicē bieži, un tā sasniedz klausītājus visdažādākajos formātos – no pilnmetrāžas albumiem līdz pusotru minūti gariem singliem vai desmit minūtes gariem minialbumiem, piemēram, ierakstam Something About Shirley, ko žurnāls The Wire Magazine ierindoja starp 2024. gada labākajiem mūzikas ierakstiem.
Fatboi Sharif sadarbojas ar tādiem pagrīdes hiphopa producentiem kā Roper Williams, Steel Tipped Dove un No-Face. Viņa mūziku izdevuši tādi eksperimentālā repa leibli kā Deathbomb Arc un Backwoodz Studioz, kura vadītājs – pagājušā gada Skaņu meža viesis, reperis Billijs Vudss (billy woods) – arī palīdzēja noorganizēt Šarifa viesošanos Rīgā.
Eša Kilborna (Ashe Kilbourne) ir hardcore techno producente, DJ un tetovētāja no ASV. Viņa sāka dīdžejot, kad mācījās muzikāli progersīvajā Veslija Universitātē (Wesley University), un ir spēlējusi arī graindkora grupās.
Februāra beigās tika publicēts Kilbourne pirmais pilnmetrāžas albums If Not To Give A Fantasy, ko mūzikas kritikas portāls Pitchfork nodēvēja par “rūcošu ar ekstātisku vardarbību”. Kritiķe Greisa Bairona uzsauc, ka, neskatoties uz žanra skaudrajiem ierobežojumiem – four on the floor ritmu un salti kailo, atmosfērisko dūkoņu, – viņas tehno skaņdarbi nekad nav garlaicīgi. “Šis albums izsijā esenci tam, kādēļ hardcore tehno turpina savaldzināt klausītājus,” raksta žurnāliste. “Atbilde ir iespējā ļauties iznīcinošam skaņu vilnim un ieiet jaunā, halucināciju iemiesotā valstībā. [..] Tas ir vilinošs portāls uz ar mežonīgi dzīvniecisku magnētismu apveltīto alternatīvā hardcore scēnu.”
Arī žurnāla The Wire Magazine ritmiskās mūzikas apskatnieks Miša Farants Kilbornas mūzikā saskata tiekšanos pēc ekstrēmām pieredzēm: “Neatlaidīgi smagnēja deju mūzika nereti sniedz gandarījumu, jo asociējas ar katartisku, skanisku paškaitējumu vai seksuāliem fetišiem – tās skaņu viļņi triecas pret ķermeni un pārmāc prātu. Kilbornas jaunais albums šādām fantāzijām piešķir nepieciešamo skaņu.” Kritiķis atzīmē, ka Kilborna šo noskaņojumu līdzsvaro ar humoru, ironiskām referencēm uz šausmu filmām un politisku sarkasmu.
“Man vienmēr patiks mūzika, kas ir agresīva un noved cilvēku līdz zināmai robežai,” Kilborna teikusi senākā intervijā interneta medijam AQNB, skaidrojot, ka šādas mūzikas pasākumi var kalpot par vienlaikus skaudru, bet spēcinošu pieredzi kvīru kopienas pārstāvjiem.
Skaņu mežs ir eksperimentālajai mūzikai veltīts festivāls, ko šīs sfēras vadošais žurnāls “The Wire” jau divkārt nodēvējis par lielāko avangarda mūzikas festivālu Baltijā. Tā ietvaros notiek koncerti, meistarklases un skaņu mākslas instalāciju ekspozīcijas.
Biļetes ir nopērkamas www.bilesuserviss.lv