Tēma – valoda
Jau tradicionāli visplašāk festivālā Baltica būs pārstāvēta Latgale, no kuras dažādos pasākumos piedalīsies 87 kolektīvi un kopskaitā 1030 dalībnieku. Otrs plašāk pārstāvētais reģions šogad būs Vidzeme ar 50 kopām un 624 dalībniekiem, savukārt trešais kuplāk pārstāvētais reģions būs Kurzeme ar 48 kolektīviem un 541 dalībnieku. Rīgu pārstāvēs 30 kolektīvu un 454 dalībnieki. Festivālā piedalīsies arī 19 kopu un 303 dalībnieki no Zemgales un 9 kolektīvi ar 103 dalībniekiem no Sēlijas.
Festivāla dalībnieki ir kolektīvi, kas festivāla Baltica repertuāra pārbaudes skatēs pagājušā gada nogalē par savu sniegumu saņēma I vai II kategoriju. "Šīgada festivāla tēma ir valoda, un jau skatēs varēja iepazīt tās rakstus, ritmu, skanējumu un raksturu mūzikā, dziesmās, dejā, stāstos vai muzikantu spēles manierē," stāsta festivāla tēmas idejas autore Edeite Laime.
Izlokšņu prieks
Zemgales kopām bija raksturīgi dažādi skaniski un plašāk nedzirdēti salikumi piedziedājumos, tāpat tika meklētas zemgaļu valodas pēdas, izcelts votu jeb krieviņu mantojums, kā arī skandēta zvanu, ganu un bērnu valoda. Kurzemnieki savu unikalitāti parādīja gan ar jūras zvejnieku stāstiem un izmantotajiem vārdiem, gan dažādu personību izcelšanu, piemēram, tika atdzīvinātas Jaņa Rozentāla gleznas, izskanēja otaņķnieces Katrīnas Ignātes dzīvesstāsts un devums vietējās izloksnes vārdnīcas veidošanā. Skanēja arī lībiešu valoda, popiņu, suitu, puziš’, Ēdol’s mēles, Talsu Dižmārs tirgs, Piltenes žīdiņu, Zirņu pagasta Leišu un citi stāsti, atminas E. Laime.
Vidzemes pārstāvji cēla godā folklorista Voldemāra Stelberga savulaik pierakstītās dziesmas, stāstīja tālāk Gaujas plostnieku stāstus, atcerējās uz sārta sadedzināto Lielvārdes Katrīnu, runāja malēniešu, Vidzemes lībiešu, sēļu, piebaldzēnu valodā, kā arī dziesmās un dejās ļāva piedzīvot notikumus Simjūda tirgū, Rencēnu krogā un citās vietās. Šajā reģionā varēja saklausīt ļoti daudz citu latviešu vēsturisko zemju ļaužu valodu, jo tieši Vidzemē vēsturiski daudz ieceļoja pārējo novadu iedzīvotāji, norāda tautas tradīciju zinātāja.
Festivāla skates ļāvušas apjaust, ka Sēlijā arvien brašāk skan sēļu valoda, kurā neiztika bez šai pusei raksturīgās rotāšanās un priecāšanās par dažādās Sēlijas vietās pierakstītajām dziesmām. Tāpat tika atgādināts par skauģu un mēļotāju valodu ietekmi, kaimeņu būšanu un katram savu sirds valodu. Latgalē līdzās dažādu sādžu, solu un cīmu stāstiem daudz skanēja arī dabas valoda – putnu, koku, ziedu, zirgu un citās tematikās. Latgalieši aicināja uz kāzām, talkām, zaļumballi, izrādīja dažādos Latgales bolsus, kā arī godināja Ontona Skrindas dziesmas, stāstīja par Lubāna zvejnieku dzīvi un neaizmirsa reģionam raksturīgās Dīva dzīsmis, pastāsta E. Laime.
Atgriežas viesi no Peru
Festivāla dalībnieku vidū būs arī divi latviešu diasporas kolektīvi – Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa Dūdalnieki un Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa Rēvele.
Viesosies arī četri ārvalstu viesu kolektīvi – no Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas Volīnijas apgabala. Savukārt vistālāko ceļu uz festivālu mēros folkloras mūzikas grupa Yawar Peru, kuru 1988. gadā Rīgā izveidoja Peru studenti, kuri Latvijā studēja aviāciju. Vārds "yawar" kečvu valodā, kurā runāja inki, nozīmē ‘asinis’.
Starptautiskais folkloras festivāls Baltica notiek kopš 1987. gada katru reizi citā Baltijas valstī. Latvijā festivāls būs jau 13. reizi, pulcējot folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus, kapelas un folkloras deju kopas, amatniekus, stāstniekus un citus dzīvās kultūras mantojuma glabātājus no visām trim Baltijas valstīm.
Festivāla programma tiks izziņota maijā, un tā norises apmeklētājiem būs bez maksas, savukārt Turaidas muzejrezervātā – ar ieejas biļeti.
Sīkāk: Festivalbaltica.lv, var sekot līdzi arī tā sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.