Rīgā, Siguldas novadā un Daugavpilī notiks dažādi koncerti, danči, meistardarbnīcas un citi pasākumi, kas pulcēs folkloras kopas un etnogrāfiskās grupas no visiem Latvijas novadiem un Baltijas. Viesu vidū būs arī folkloras kopas un tradicionālās mūzikas grupas no Peru un Ukrainas, kā arī ukraiņu diasporas pārstāvji. Festivāla programma tiks izziņota maijā.
"Festivāls Baltica ir notikums, kurā dalāmies ar paaudzēs nodotajām zināšanām un prasmēm, kas grodi darinājušās Latvijas vēsturē, kultūrā un tautas tradīcijās. Varam būt lepni, ka savas tautas stāstus vēstām latviešu un lībiešu valodā, festivālā kā mīļus viesus iesaistot tos, kuri savas tautas bagātības pauž citās mēlēs,” teic Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.
Turpinot festivāla tradīcijas, pasākuma galvenā tēma izraudzīta konkursa kārtībā. Žūrijai izskatot 15 pieteikumus, par labāko atzīta Latgaliešu kultūras kustības Volūda vadītājas Edeites Laimes piedāvātā tēma “Valoda”.
No 2022. līdz 2032. gadam ANO izsludinājusi Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi, kuras mērķis ir vērst uzmanību uz pirmiedzīvotāju valodu izzušanu un nepieciešamību tās saglabāt, veicinot pirmiedzīvotāju iespējas savas valodas izmantošanā. Savukārt Latvijā vietējo identitāšu, vietu apziņu un valodu bagātību šobrīd palīdz stiprināt un spodrināt Latviešu vēsturisko zemju likums.
“Šogad festivālā godā celsim visu Latvijas valodu bagātību, īpaši godinot latviešu valodu ar tās dialektiem un izloksnēm un lībiešu valodu, kā arī neaizmirstot prieku par festivāla viesu valodām,” stāsta tēmas idejas autore Edeite Laime. “Nenoliedzami skaidra ir folkloras kustības ietekme uz valodas bagātības saglabāšanos, jo īpaši latviešu valodas izloksnēs dziedātā veidā folklora ļauj sastapties ar valodas dažādību, apzināties pašiem savas vērtības. Tāpat, piemēram, folkloras kopu un pasākumu dalībniekiem lībiešu valodas skanējums dziesmās un dejās ir pazīstams labāk nekā “malā stāvētājiem”, tādēļ aicinu ikvienu nākt uz festivāla pasākumiem, piedzīvot, izzināt un priecāties par šo bagātību, kas mums vēl ir.”
Folkloras kopas festivālā aicinātas palūkoties uz valodu tās visplašākajā nozīmē – pētīt savas puses valodu, rakstus, ritmu, skanējumu un raksturu vārdos, mūzikā, dziesmās, dejā, stāstos, amatnieku darbos un muzikantu spēles manierē, atcerēties aizmirsto un atgūt zaudēto, izcelt savpatīgo un stiprināt trauslo.
Festivāls šogad ir ieguvis ne tikai jaunu tēmu, bet arī vizuālo veidolu. Sadarbībā ar dizaina un komunikācijas studiju Ausme izstrādāta jauna vizuālā identitāte. Tās pamatā ir poētiska, mītiskos simbolos balstīta dabas valoda.
“Mēs vērojām, kā daba sarunājas ar mums – cilvēkiem, un šo sarunu pārtulkojām vizuāli. Tautasdziesma ir mūsu zemes valoda un šo poētisko pasaules redzējumu ņēmām kā galveno pamatdomu ,” skaidro identitātes radošās koncepcijas autore Dārta Apsīte.
Starptautiskais folkloras festivāls Baltica notiek kopš 1987. gada, un katru reizi tas notiek citā Baltijas valstī. Latvijā festivāls būs jau 13. reizi, pulcējot folkloras kopas un etnogrāfiskās ansambļus, kapelas un folkloras deju kopas, amatniekus, stāstniekus un citus dzīvās kultūras mantojuma glabātājus no visām trim Baltijas valstīm. Šī gada festivāla rīkotāji ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Daugavpils valstspilsētas pašvaldību, Siguldas novada pašvaldību un Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli Turaidas muzejrezervātu, biedrību Kultūrtelpa Dabā un latgaliešu kultūras kustību Volūda. Atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība. Informatīvi atbalsta Latvijas Sabiedriskais medijs.
Festivāla norises apmeklētājiem būs bez maksas, Turaidas muzejrezervātā – par ieejas biļeti. Informācija par festivālu pieejama mājaslapā: www.festivalbaltica.lv, savukārt festivāla jaunumiem var sekot līdzi arī tā sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.