Šajā darbā Žans Gijēns Keirass spēlē Johana Sebastiāna Baha sešas svītas čellam, un šo mūziku izdejo trīs dejotāji un divas dejotājas, viena no viņām ir pati Anne Terēza De Kērsmākere – ievērojamākā laikmetīgās dejas māksliniece.
Viņa radījusi horeogrāfiju katrai svītai, iedziļinoties Baha opusu frāzējumā un harmoniskajā struktūrā. Katras svītas sākumā Žans Gijēns Keirass maina savu atrašanās vietu uz skatuves. Uz grīdas, kā tas parasti notiek Annes Terēzas De Kērsmākeres izrādēs, ir uzzīmētas dažādas figūras, kuras iezīmē dejas trajektoriju. "Uzskatu, ka Bahs bija ne tikai izcils mūziķis, bet arī arhitekts, gleznotājs un dzejnieks. Viņa darbi iemieso dievišķi cilvēcīgo un cilvēcīgi dievišķo," uzsver horeogrāfe.
Radīt kopdarbu viņu uzaicinājis Žans Gijēns Keirass, kuram allaž ir bijusi svarīga mūzikas fizikalitāte. Viņš pasniedz čella spēli Freiburgas Mūzikas akadēmijā un atgādina studentiem: "Mūzikai ir jābūt arī jūsu ķermenī, ne tikai galvā. Es viņus aicinu piecelties un spēlēt stāvus, lai saprastu, ka mūziku var sajust ķermeniski."
Izrāde Mitten wir im Leben sind/Bach6Cellosuiten ilgst divas stundas bez starpbrīža, tas no čellista prasa ļoti daudz spēka: "To var salīdzināt ar ekstrēmo sportu." Sākot ar ceturto svītu, izrādē ir "iemontēti" klusuma brīži, kad dejotāji uzstājas klusumā. "Priekšnesumā patieso mūzikas dziļumu un spēku jūs sasniedzat, kad pieskaraties bezgalībai – un tas ir klusums. Lai klausītājs varētu nonākt trešajā dimensijā, ir nepieciešams klusums. Jūs nevarat viņu bombardēt ar notīm divas stundas," apgalvo Žans Gijēns Keirass.
Šogad izrādi varēs apmeklēt Brigē, Antverpenē, Berlīnē un Gentē. Nākamgad iestudējums viesosies Beļģijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē.
Informācija un turnejas datumi: www.rosas.be