Šo orķestri izveidojušas četras Šveicē studējušās un tur šobrīd dzīvojošās latvietes – čelliste Gunta Ābele, diriģente Maija Gšvinda, kā arī Anna Granta un Liene Poriete, kuras uzņēmušās orķestra menedžmentu. Pirmos koncertus Camerata Basilea sniedza jau 2018. gada oktobrī un nu tiešsaistes koncertā šosvētdien, 7. februārī, piedāvā ilgi loloto un pandēmijas dēļ vairākkārt pārcelto jauno programmu Coleur du Temps. Koncerts būs skatāms un klausāms YouTube vietnē Channel Camerata Basilea, kā arī šī orķestra Facebook vietnē plkst. 18 pēc Latvijas laika.
Pokers ar neiespējamo
Programmas nosaukums ir Couleur du Temps jeb Laika krāsas. Tas radies šīs programmas pirmā skaņdarba nosaukuma Pavane Couleur du Temps iespaidā. Šveiciešu komponists Franks Martēns (1890–1974) šim stīgu kvintetam iedvesmojās no Šarla Pero pasakas Ēzeļāda, kurā karaļmeita savam tēvam, kurš to vēlas precēt (!), lai novērstu laulības, uzdod it kā neizpildāmu uzdevumu: sagādāt viņai kleitu laikapstākļu/laika krāsās. Karalim tas gan tomēr izdodas.
"Šķita, ka Laika krāsas kļūs par mūsu neizpildāmo uzdevumu: sākotnēji visi trīs koncerti bija paredzēti 2020. gada maijā. Tos, protams, nācās pārcelt – uz 2021. gada janvāri. Pēc mūsu tābrīža scenārija Covid-19 janvārī jau vajadzēja būt savaldītam. Decembra beigās mēs spēlējām pokeru ar trim dažādiem pasākuma norises scenārijiem un vairākkārt informējām mūsu atbalstītājus par izmaiņām. Šveices Veselības ministrijas lēmumi mums katru nedēļu sagādāja jaunus spēles noteikumus un uzdevumus. Decembra beigās bija atļauts dievkalpojumā tikties 50 cilvēkiem, bet koncerti – visi mūsējie bija paredzēti baznīcās! – bija aizliegti. Staigāju pa mežu, dusmojos, raudāju un domāju, vai viņuprāt mūziķiem būtu jāpārtiek no Bībeles lapām, kamēr dievlūdzēji par maizi krīzē cietušajiem lūdz?! Kultūrai nav lobija, īpaši Šveicē ne," orķestra prezidente Anna Granta stāsta par ērkšķaino ceļu uz šosvētdien tiešsaistē gaidāmo koncertu.
"Divas nedēļas pirms koncerta cēlāmies ar apziņu, ka mūsu kontā vēl nav apstiprināto projektam nepieciešamo 19 tūkstošu Šveices franku. Tagad, kad mēģinājumi jau rit pilnā sparā, atnāca apstiprinājums par vēl trūkstošajiem diviem tūkstošiem. Par laimi – mūsu gadījumā – Camerata Basilea Laika krāsas izrādījās īstenojamas, atbalstītāji bija saprotoši un mēs drīkstam spēlēt. Beidzot!" no Šveices ar gandarījumu vēstī Anna Granta. Koncerta piedāvājumā ir XX gadsimta laikmetīgās mūzikas klasika. Līdzās jau minētajam, zīmīgajam titulskaņdarbam, kura autors ir Franks Martēns, skanēs Otmāra Šeka (1886–1957) čellkoncerts (1947), kura soliste būs čelliste Gunta Ābele, Bohuslava Martinu (1890–1959) Ritmiskās etīdes (1932/1958), kā arī Artūra Onegēra (1892–1955) Otrā simfonija, kuru viņš sacerēja skarbajā Otrā pasaules kara laikā, 1942. gadā.
Iepazīstinot ar jauno koncertprogrammu, Anna Granta atklāj, ka Camerata Basilea koncerts jau ierakstīts janvāra pēdējā dienā un būs pieejams neierobežotam klausītāju skaitam. "Šī ir vienīgā Covid-19 pandēmijas sniegtā priekšrocība, ka koncerts būs pieejams nevis tikai trīs vakarus trijās pilsētās Šveicē, bet tiešsaistē visā pasaulē."
Auksti rūdīts
Orķestra sākums bijis kādā aukstā 2017. gada rudenī, kad pēc vizināšanās Bāzeles gadatirgus karuseļos Maija, Gunta un Anna sildījušās ar karstvīnu āra teltī. "Gunta stāstīja par sapni – savu orķestri. Tad arī izlēmām, ka mums tas jārada!" Anna Granta atminas pirmo kopīgo impulsu. "Camerata Basilea jeb CamBas sākums ir nelielā svētku teltī Bāzelē atbilstoši nosaukumam. 2018. gadā mums pievienojās Liene, darba bija ļoti daudz, vajadzēja papildspēkus. Lienei un man orķestris ir darbs blakus darbam, mums pagaidām nav komerciālu mērķu," Anna stāsta, uzsverot, ka mīļi gaidīts ir ikviens atbalstītājs.
"Savos pirmajos trīs koncertos spēlējām Pētera Vaska čellkoncertu Klātbūtne un tā nosaucām arī nosaucām debijas programmu Presence/ Klātbūtne," Anna izstāsta, priecādamās, ka komponists un viņa dzīvesbiedre, režisore Dzintra Geka bija atbraukuši ciemos uz Cīrihes koncertu. "Pie Vaska mūzikas plānojam atgriezties nākamajā projektā Vox Amoris."
Stiprā četrotne
Orķestri Camerata Basilea izveidojušas un vada četras latvietes. Visām ir interesanti dzīves gājumi. Orķestra dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja Gunta Ābele ir spoža jaunās paaudzes čelliste. Dzimusi Rīgā un uzaugusi mūziķu (muzikologa Guntara Pupas un kontrabasistes Ausmas Ābeles) ģimenē. Uzsākusi mācības pie profesores Eleonoras Testeļecas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, viņa jau drīz kļuva par Augusta Dombrovska, Latvijas Nacionālā mūzikas skolu un Karla Davidova starptautiskā čellistu konkursa laureāti. Vēlāk Gunta turpina mācības Bāzeles Mūzikas akadēmijā pie profesora Ivana Monigeti un pasaulslavenās čellistes Sol Gabetas. Jaunā latviešu čelliste arī Šveicē ar izciliem panākumiem piedalījusies vairākos konkursos – ieguvusi 1. vietu gan Concours National de Jura, gan Eiropas Jauno solistu konkursā Luksemburgā, ir Rāna Mūzikas balvas laureāte, kā arī divkārtēja Hablitcela balvas stipendiāte. Gunta Ābele ir pamanīta un novērtēta arī dzimtenē, kur tika izvirzīta Latvijas Lielās Mūzikas balvai 2013.
"Mani uz Bāzeli atveda kvēla vēlme uzsākt čella studijas ārzemēs. Tas, ka palikšu šajā pilsētā arī 2021. gadā, gan nebija plānots. Bāzele jau no pirmā acumirkļa mani apbūra ar mazajiem namiņiem, dakstiņu jumtiem un skaisto Reinu. Tomēr, lai justos šeit kā mājās, pieņemtu un saprastu šveiciešu dzīvesveidu, kā arī tradīcijas, – tam vajadzēja laiku. Šobrīd Bāzelē ir manas mājas, ģimene un orķestris, kas, pateicoties lielam latviešu komūnas atbalstam, turpina attīstīties un augt. Ļoti gaidu mūsu nākamo koncertu, kas šajos kultūrai nedraudzīgajos laikos ir īsts dārgums," Dienai atklāja Gunta Ābele, kura kā soliste un kamermūziķe koncertējusi visā Eiropā, uzstājoties arī tādos ievērojamos starptautiskajos notikumos kā Šlēsvigas-Holšteinas festivāls (Hamburgā), Menuhina festivāls (Gštādē Šveicē), Mūsdienu mūzikas festivāls Madridē, Viva Cello (Bāzelē Šveicē). Viņas muzikālās sadarbības partneru vidū ir pasaules mēroga personības – vijolnieks Gidons Krēmers, fagotists Serdžo Acolīni, klarnetists Fransuā Benda, komponisti Sofija Gubaiduļina, Frangis Alisadē un Pēteris Vasks. Pateicoties Pirolo fonda atbalstam, Gunta Ābele spēlē ungāru vijoļmeistara Belas Šepesī instrumentu, kas darināts 1885. gadā Londonā. Viņas čellam ir vilinoša skaņa.
Camerata Basilea diriģente un mākslinieciskā vadītāja Maija Gšvinda ir mākslinieka Nikolaja Breikša mazmeita. Jau sešu gadu vecumā Maija iestājās Em. Dārziņa mūzikas skolā, vispirms čella klasē, bet vēlāk, četrpadsmit gadu vecumā, ieinteresējās par kora mūziku un uzsāka mācības Rīgas Doma kora skolā. Gandrīz vienlaicīgi Maija sāka dziedāt jauniešu korī Kamēr... Tajā bija iespēja piedzīvot pirmo koncertēšanas pieredzi, sadarboties ar pasaulslaveniem solistiem, diriģentiem. Šīs pieredzes inspirēta, Maija uzsāka bakalaura studijas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā diriģēšanas specialitātē pie profesora Jāņa Lindenberga. Apmaiņas programmas ietvaros Vīnē līdz ar kordiriģēšanas studijām pie prof. Ervīna Ortnera Maija iesāka orķestra diriģēšanu pie prof. Uroša Lajovica, jaunās (XX gadsimta otrās puses) mūzikas interpretācijas studijas pie Simeona Pironkofa, kā arī operdiriģēšanu pie Konrāda Laitnera. Kopš 2010. gada rudens Maija dzīvo Bāzelē, kur viņa 2012. gadā guva specializētās maģistrantūras diplomu diriģēšanā pie prof. Rafaēla Imosa. Maija aktīvi darbojas gan kā diriģente, vadot dažādus muzikālus kolektīvus, piemēram, jauniešu kori Ensemble Liberté, gan arī kā mūzikas un mākslas projektu vadītāja.
Notis un slidas
Orķestra prezidente un projektu vadītāja Anna Granta ir beigusi Ulbrokas mūzikas un mākslas skolu klavieru klasi, ieguvusi bakalaura grādu Starpkultūru sakaros Latvijas Kultūras akadēmijā un maģistra grādu veselības zinātnēs Lucernas Universitātē Šveicē. Praktizējusies starptautiski slavenajā Lucernas klasiskās mūzikas festivālā, tagad izstrādā izglītības programmas e-veselības jomā saistībā ar Šveices elektronisko pacientu pierakstu privātā konsultāciju firmā Bright Insight un ir NeNI (National eHealth Networking Initiative) un ir Women in Digital Health aktīva biedre. Latvijā Annu pazīst kā "to daiļslidotāju, kura sāka ļoti vēlu slidot", un tika līdz goda pjedestālam. Nākamo slidošanas programmu viņa gatavo P. Vaska čellkoncerta Klātbūtne un orķestra iedvesmota, tikai sūrojas, ka šobrīd nav ne sacensību, ne ledus, kur trenēties. Ik pa laikam Anna šo to uzraksta kādam Šveices vai Latvijas laikrakstam.
Finanšu un projektu vadītāja Liene Poriete vienīgā nav no mūzikas vides. Pēc juridiskajam studijām Latvijā un mākslas vēstures studijām Vācijā viņa jau trīs gadus dzīvo Šveicē, kur darbojas mākslas un juridiskajā jomā.
"Mums ir arī latviešu koncertmeistare Jana Ozoliņa, kuras vīrs arī spēlē orķestrī," palepojas Anna Granta. Orķestra sastāvs ir internacionāls – Bāzeles lielisko mūzikas izglītības iespēju dēļ te pulcējas pasaules jauno, talantīgo izpildītājmūziķu elite, Guntai un Maijai atliek tikai izvēlēties," Anna stāsta, paskaidrojot, ka Camerata Basilea mūziķi nāk no Latvijas, Šveices, Portugāles, Spānijas, Ukrainas, Krievijas, Argentīnas, Kazahstānas, Latīņamerikas. Kopā orķestrī spēlē septiņpadsmit jauni un vidējās paaudzes mūziķi. Ikviens no viņiem var būt arī solists. Tā kā Camerata Basilea ir stīgu instrumentu orķestris, trompetes solo Onegēra simfonijā pieaicināts spēlēt trompetists Lenards Čakajs. "Mūsu plānā ir vismaz trīs koncertprogrammas gadā. Labprāt atbrauktu ciemos uz kādu festivālu Latvijā."