Kādu mūziku komponētu Johans Sebastiāns Bahs, ja šis neparasti apdāvinātais vācu baroka komponists dzīvotu šodien? To var tikai iztēloties, taču skaidrs, ka starp viņa radīto, dažkārt ļoti daudzslāņaino nošu rakstu un mūslaiku džeza mūzikas improvizācijām pastāv visai cieša saikne.
Šveices senās mūzikas ansambļa Les Passions de l’Ame klavesīnistes I. Salietes un jaunā džeza ģitārista M. Čudara satikšanās uz vienas koncertskatuves nav nejaušība. Tā būs saruna skaņās pāri laikmetiem un robežām, dažkārt raisot izbrīnu par J. S. Baha drosmīgajiem un pārsteidzoši brīvajiem muzikālās domas izteiksmes meklējumiem, kas nereti visai tieši saskan ar mūslaiku cilvēka garīgajām alkām pēc pārlaicīgi skaistā un netveramā.
I. Salietes spēlēto J. S. Baha prelūdiju un fantāziju iedvesmotas, 21. gadsimta stīginstrumentu karalienes – ģitāras – skaņās dzims M. Čudara apceres par J. S. Bahu.
"Ģitāra jau ir kā dzīvesbiedrs, kā spogulis it visam, ko daru un domāju," atzīst jaunais džeza mūziķis Matīss Čudars, kurš droši dēvējams par vienu no daudzpusīgākajiem un koncertdzīvē aktīvākajiem latviešu ģitāristiem. Viņš ir džeza un improvizētās mūzikas ģitārists un komponists. Savulaik Rīgas Doma kora skolā un Amsterdamas Konservatorijā skolotais mūziķis arvien biežāk sevi piesaka arī jaunrades procesā, rakstot akadēmisko mūziku Latvijas Radio korim, kamerorķestrim Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio Bigbendam. M. Čudars ir arī mūzikas un tekstu līdzautors rokgrupā Spāre, džeza trio Auziņš/Čudars/Arutjunjans – beļģu-latviešu eksperimentālā popa ansamblī How Town un citviet. Matīss ir daudzu starptautisku konkursu laureāts, kā arī pērn nominēts Lielajai mūzikas balvai 2017 kategorijā Gada mūziķis. Lielu uzmanību savā dzīvē M. Čudars pievērš tieši soloģitāras spēlei, šim formātam komponējot pats savu mūziku, savā interpretācijā izpildot citu autoru skaņdarbus, kā arī atskaņojot citiem instrumentiem komponētu mūziku paša ģitāras pārlikumā. Svarīgu lomu Matīsa performancē ieņem improvizācija – gan pilnīgi brīva, gan balstīta uz savām un citu autoru kompozīcijām.
Ievas Salietes interese par klavesīnspēli radusies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, studējot Ainas Kalnciemas klavesīna klasē. Seko vēsturisko taustiņinstrumentu studijas Freiburgas Mūzikas augstskolā pie Roberta Hilla, kā arī papildināšanās kamermūzikas un basso continuo jomā Bāzeles Schola Cantorum. No 1996. līdz 2010. gadam Ieva dzīvo Freiburgā kā brīvmāksliniece, muzicējot Eiropas vadošajos senās mūzikas orķestros, kuru skaitā Freiburgas baroka orķestris, Ensemble 415, Bāzeles kamerorķestris u. c. Ievai īpaši tuva savulaik Rīgā dzīvojušā vācu komponista Johana Gotfrīda Mīteļa daiļrade, ko mūziķe atskaņo ar Kesselberg Ensemble Latvijā, Vācijā un Šveicē. Patlaban Ieva Saliete dzīvo Latvijā, regulāri sadarbojas ar orķestri Sinfonietta Rīga baroka projektos, turpina solo un kamermūzikas projektus Vācijā un Šveicē, ir Bernes senās mūzikas orķestra Les Passions de l’Ame klavesīniste. Ieva Saliete ir pieaicinātā docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas klasē, kur viņa pasniedz klavesīna spēli. 2018. gada pavasarī Ieva Saliete saņēma Lielo mūzikas balvu kategorijā Par izcilu darbu ansamblī.
Dzimuši Latvijā ir koncertu cikls, kura ietvaros atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē notiek izcilu Latvijas mākslinieku koncerti, kuri savu meistarību un atzinību ir nostiprinājuši gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.