Kā riskants ceļojums, kurā netrūks ne ausij tīkamu melodiju, ne mulsinošu un izaicinošu pārsteigumu, veidota vijolnieces Paulas Šūmanes un pianistes Agneses Egliņas jaunā koncertprogramma Virtuozs uz jumta, kas skanēs kultūras pilī Ziemeļblāzma 10. februārī plkst. 14. Koncertā skanēs Franča Šūberta Spožais rondo/Rondo Brilliant si minorā, D. 895, ko komponists veltīja tā laika čehu virtuozam, par otru Paganīni dēvētajam vijolniekam Jozefam Slavikam. Skanēs arī Dariusa Mijo kinofantāzija Vērsis uz jumta, op. 58, kā arī divu sava laika slavenāko komponistu – vijoļvirtuozu pērles: Henrika Veņavska elektrizējošā Skerco-Tarantella un Rumānijas nacionālā lepnuma, izcilā vijolnieka, komponista, diriģenta un pedagoga Džordžes Enesku Trešā sonāte vijolei un klavierēm Rumāņu tautas raksturā.
Paula Šūmane ir aktīvi koncertējoša vijolniece, daudzu starptautisku konkursu un Lielās mūzikas balvas 2011 laureāte. Ar izcilību absolvējusi Parīzes Nacionālo augstāko konservatoriju un Grācas Mākslu universitāti. Solistes un orķestra koncertmeistares lomā Paulai izveidojusies sadarbība ar pasaulē atzītiem diriģentiem Danielu Raiskinu, Pinkas Šteinbergu, Simoni Jangu, Sesto Kvatrīni, Lourensu Fosteru. Kritiķi īpaši novērtējuši latviešu vijolnieces virtuozitāti un stila izjūtu.
Mūsu iepriekšējās sarunas laikā (toreiz Dienas video) Parīzes studijas vēl turpinājās pilnā sparā. Kādā karjeras posmā esi tagad?
Studijas Parīzes konservatorijā un Grācas Mākslu universitātē ir pabeigtas, maģistra grāds ir kabatā. Nopietni domāju arī par doktorantūru, bet jānotver īstais mirklis un studiju vieta, kas rezonēs ar manu pētījumu lauku un neietekmēs koncertdarbību. Šobrīd sevi veltu jauna repertuāra apguvei, bet "nodrillētajos" darbos lūkoju iepūst dzīvību.
Parīzē, Londonā, Rostokā un citur izstudējušās latviešu vijolnieces dzīvo Berlīnē, Londonā u. c. Kur tagad ir tavas mājas?
Mājas ir Latvijā, nekur citur vēl neesmu jutusies kā mājās. Bet koordinātas regulāri svārstās starp Latviju un Kanāriju salām. Īpaši patīkami tas ir gada tumšajos mēnešos. Parasti cilvēki brauc uz Kanāriju salām atpūsties. Es – strādāt! Jau otro gadu esmu Tenerifes simfoniskā orķestra vieskoncertmeistare – braucu spēlēt vairākus projektus gadā un pie viena nopeldēties un iegūt veselīgu devu iedeguma. Man nereti jautā – vai tad tur vispār ir kultūras dzīve? Tad parasti pieminu mums labi zināmo diriģentu Karelu Marku Šišonu, kurš "saimnieko" uz blakus salas. Viņš Latvijas sabiedrībai jau daudz stāstījis par savu orķestri, un Tenerifē ir ļoti līdzīgi. Ir jomas, kurās salu iedzīvotāji jāizglīto, bet sistēma, kādā orķestris funkcionē, ir apbrīnojami augstā līmenī. Tā kā neesmu rutīnas cilvēks, nevaru apgalvot, ka arī pēc gada tur vēl būšu, taču šobrīd nudien esmu apmierināta un D vitamīna izlutināta.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 6. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!