Ziemassvētku festivālā 11 koncertos uzstāsies Latvijas un ārzemju mākslinieki – maestro Raimonds Pauls, Latvijas Radio bigbends, Daumants Kalniņš, Igaunijas Nacionālā baleta solisti, Tallinas kamerorķestris, čellists Valters Pūce, pianists Dainis Tenis un Rīgas Doma zēnu koris. Varēs dzirdēt arī vīru vokālās grupas Schola Cantorum Riga un Ars Antiqua Riga, kā arī pianistus Andreju Osokinu, Reini Zariņu un Daumantu Liepiņu.
Festivālā skanēs Raimonda Paula kino un teātra mūzika, Pētera Čaikovska Riekstkodis, Johana Sebstiāna Baha klavierkoncerti, viduslaiku mūzika un Friderika Šopēna klaviermūzika. Vairāki koncerti Ziemassvētku festivālā būs veltīti arī bērniem un ģimenēm. Neiztrūkstoša festivālā tradīcija būs Jaungada koncerts ar Vīnes valšiem un noslēguma programma, kas veltīta pareizticīgo Ziemassvētkiem.
Ziemassvētku festivāls tiks atklāts 2. decembrī plkst. 19.00 ar koncertu Raimonds Pauls un draugi, kur līdzās Maestro uz skatuves kāps Latvijas Radio bigbends, dziedātāji Daumants Kalniņš un Elza Rozentāle. Programmā varēs dzirdēt fragmentus no 2000. gadā Dailes teātrī izrādītā Raimonda Paula mūzikla Leģenda par zaļo Jumpravu – aizraujoša un mītiska stāsta par jauniešu mīlestību un piedzīvojumiem. Daumanta Kalniņa izpildījumā skanēs Paula dziesmas ar Imanta Ziedoņa un Annas Rancānes vārdiem, kā arī fragmenti no mūzikla Māsa Kerija. Toties Latvijas Radio bigbends atskaņos melodijas no Maestro kino mūzikas daiļrades.
3. decembrī plkst. 16.00 un 19.00 ar košu Ziemassvētku pasaku uzvedumu Dzintaros viesosies Igaunijas Nacionālās operas baleta solisti un zvanu ansamblis ARSIS, ievedot Pētera Čaikovska deju virpuļos un Ziemassvētku brīnumu valstībā. Iemīļotais Čaikovska pasaku balets Riekstkodis slavina jaunību, draudzību un mīlestību, un katru gadu Ziemassvētku laikā pulcina pilnas zāles visos pasaules baleta teātros. Pētera Čaikovska mūzikas burvība un šī sapņu stāsta vilinājums allaž priecējis skatītāju sirds. Riekstkoža stāstu izdejos Igaunijas Nacionālās operas solisti Ketlin Oja, Ali Urata, Marcus Nilson, Seili Loorits-Kämbre un Heidi Kopti. Viņi visi izpildījuši galvenās lomas gan Pētera Čaikovska, gan citu komponistu hrestomātiskajos baletos, kā arī ieguvuši balvas dažādos deju konkursos, kā ERGO Dance Award, Philip Morris Young Dancer’s Award, MyFitness Dance Award.
4. decembrī plkst. 12.00 uz koncertu Mazās muzikālās pasakas visai ģimenei aicina Liepājas teātra aktrise Karīna Tatarinova, sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa-Pelnēna un mežradznieks Ingus Novicāns. Koncertizrāde Mazās muzikālās pasakas īpaši veidota pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem, rosinot klausīties pasakas un muzikālus stāstus, kuros var iepazīties ar dažādiem mūzikas instrumentiem un sadziedāties. Georga Pelēča, Oleksija Demčenko, Raimonda Petrauska un citu latviešu komponistu skaņdarbi sabalsosies ar pašu mūziķu veidotajiem skaņu efektiem un muzikālajiem jokiem. Dzirdēsim stāstus par cirkus lauvu Bonifāciju, kurš dodas pāri okeānam, lai sastaptu savu vecmāmiņu, un par mazo Jenotu, kurš mācās būt drosmīgs, kā arī par brīnumaino garo pupu, kas ieaug mākoņos.
17. decembrī plkst. 19.00 un 18. decembrī plkst. 17.00 koncertā Johans Sebastiāns Bahs un 4 klavieres uzstāsies izcilu pianistu plejāde – Latvijas publikai jau labi zināmie Reinis Zariņš un Daumants Liepiņš, kā arī igauņu klavierspēles virtuozi. Stens Heinoja ir igauņu jaunās paaudzes pianists, kurš dzīvo un studē Londonā, un plūcis laurus daudzos starptautiskos konkursos. Stens Lesmans ir spilgta personība Igaunijas mūzikas dzīvē, viņš ir gan pasniedzējs Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā, gan ir aktīvi koncertējošs pianists. Pie Tallinas kamerorķestra diriģenta pults stāsies Polijas Radio kamerorķestra Amadeus diriģente Anna Dučmala-Mroza. Pēc debijas slavenajā Bādkisingenes festivālā vācu prese viņu raksturoja kā "sensacionālu diriģenti". Koncertā skanēs Johana Sebastiāna Baha koncerti divām, trim un četrām klavierēm ar orķestri. Bahs šajos opusos mums atklāj savu saulaino, vitālo un dejisko pusi ar aizrautīgiem dialogiem, elegantām nošu virtenēm un itāļu mūzikai piemītošu koncertisku spozmi.
22. un 23. decembrī plkst. 19.00 ar īpašu Ziemassvētku noskaņu koncertu Dzintaru koncertzālē uzstāsies čellists Valters Pūce, pianists Dainis Tenis un Rīgas Doma zēnu koris, atskaņojot skaņdarbus no koncertprogrammām Radīts Latvijā un Bez elektrības. Dzirdēsim latviešu mūzikas zelta klasiku un klausītāju iemīļotas Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un citu komponistu dziesmas jaunos aranžējumos. Koncertā skanēs arī vairāki pirmatskaņojumi, kā arī melodijas no Pētera Čaikovska Gulbju ezera un Kamila Sensānsa Dzīvnieku karnevāla.
25. decembrī plkst. 15.00 festivāls aicina uz košu muzikālu uzvedumu bērniem Karaļa Strazdubārdas Ziemassvētki, kurā angļu baroka lielmeistara Henrija Pērsela mūzika savīsies ar Brāļu Grimmu pasaku par Karali Strazdubārdu. Pasaka vēsta, kā vecais ķēniņš nolēmis izprecināt savu meitu – princesi. Taču kaprīzā princese izsmej katru, kurš ieradies lūgt viņas roku, visnejaukāko apsmieklu un iesauku "Strazdubārda" veltot pēdējam precību kandidātam. Nu vecā ķēniņa pacietības mērs ir pilns un princesi salaulā ar kādu ubagu. Kas patiesībā slēpjas aiz ubaga tēla un kā princese tiks pārmācīta, lai uzveiktu savu nejauko raksturu – tas atklāsies koncerta laikā. Uzvedumā piedalās dziedātāji Agnese Pauniņa, Jānis Kurševs, Kalvis Kalniņš, Ilona Bagele, Juris Kaukulis, Latvijas Radio kora solisti, NMV Rīgas Baleta skolas audzēkņi, instrumentālais ansamblis un stāstniece Karina Bērziņa. Muzikālais vadītājs Pēteris Vaickovskis.
26. decembrī plkst. 17.00 ar viduslaiku mūzikas programmu Vox Clara uzstāsies starptautisku atzinību guvušais vokālais ansamblis Schola Cantorum Riga un Ieva Nīmane (dūdas, kokle) Guntara Prāņa vadībā. Koncertprogramma Vox Clara 2020. gadā tika ieskaņota arī CD – prestižais izdevums BBC Music Magazine to ierindoja Gada labāko klasiskās mūzikas Ziemassvētku albumu sarakstā. Slavas vārdus Schola Cantorum Riga veltījuši tādi respektabli starptautiski izdevumi kā The Independent un Neu Musik Zeitung. Programma Vox Clara izgaismo laiku, kad sakrālajā mūzikā vēl aizvien dominēja gregoriskais korālis un paralēli uzplauka dažādi sekulārie žanri, kuros ļoti svarīga loma bija improvizācijai un vietējām mūzikas tradīcijām.
Vokālā grupa Schola Cantorum Riga tika dibināta 1995. gadā kā īpašs ansamblis senās mūzikas, sevišķi gregoriskā korāļa, autentiskai interpretēšanai, un ir attīstījusies par kolektīvu ar ļoti plašu un daudzveidīgu repertuāru. Viens no galvenajiem grupas mērķiem ir atskaņot mūziku augstā mākslinieciskā un profesionālā līmenī, kas atspoguļojas viņu koncertos Latvijā un ārzemēs, kā arī regulāros ierakstos.
27. decembrī plkst. 19.00 festivālā uzstāsies vokālā grupa Ars Antiqua Riga, Uģis Prauliņš (elektronika, taustiņinstrumenti), instrumentālā grupa Pētera Vaickovska vadībā, atskaņojot Uģa Prauliņa Mesu un interlūdijas L’homme armé. Opuss tika nominēts Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2020 kā Gada jaundarbs. Komponists skaņdarbā ir atsaucies uz renesanses skaņraža Johannesa Okegema mesu ar tādu pašu nosaukumu, radot atmosfērisku un neatkārtojamu mūzikas gleznu. Prauliņš ir mūzikas stilu pētnieks, atklājot kopīgo dažādajā: šajā skaņdarbā organiski savienojas piecpadsmitā un sešpadsmitā gadsimta polifonijas kārtība ar divdesmitā gadsimta rokmūzikas dumpiniecisko brīvības garu. Mesa un interlūdijas L’homme armé ir par katra cilvēka personīgajām cīņām, kas nereti izaug par visu kopīgām cīņām, – ar uzvarām un zaudējumiem, spēka un vājuma brīžiem, tomēr bezgalīgu tieksmi pēc miera.
28. un 29. decembrī plkst. 19.00 ar solokoncertu Veltījums Friderikam Šopēnam Ziemassvētku festivālā koncertēs pianists Andrejs Osokins. Mākslinieks, kurš izceļas ar savu daudzpusību – viņš vienlīdz spoži un iejūtīgi iejūtas gan franču šansonu, gan Rietumeiropas klasiķu, gan laikmetīgo komponistu mūzikā. Andrejs Osokins ir spilgts un harismātisks solists, uzticams kamermūziķis ansamblī un koncertmeistars dziedātājiem. Viņš plūcis laurus pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas – Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā Briselē.
Klavieru taustiņu aristokrāts Frideriks Šopēns ir viens no izcilākajiem melodiķiem mūzikas vēsturē. Klavieres viņa mūzikā dzied gan kā intīma cilvēka balss, gan mutuļo kā monumentāls simfoniskais orķestris, atklājot niansētu un poētisku emociju gammu, spēcīgus kontrastus un spilgtu nacionālo kolorītu. Līdzās Šopēna skaņdarbiem koncertā skanēs ukraiņu dzīvā klasiķa Valentīna Silvestrova caurspīdīgā svīta klavierēm Kiča mūzika un virtuozā klavieru lauvas Ferenca Lista Sonāte siminorā. Tā ir Lista daiļrades kulminācija, kurā aptverts vesels dzīves gājums, cīņa pret ļauno un prieks par mīlestību.
31. decembrī plkst. 19.00 Ziemassvētku festivāls gadumijas noskaņās aicina svinēt svētkus ar ar Johana Štrausa skaņdarbiem programmā Jaungada koncerts un Vīnes valši, ko diriģēs Latvijas Nacionālas operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Koncerta pirmajā daļā Aurēlija Šimkus atskaņos vienu no skaistajiem Volfganga Amadeja Mocarta klavierkoncertiem, bet otrajā daļā mirdzēs Valšu karaļa Johana Štrausa mūzika un tā ir kā radīta gadumijas svinību noskaņai – ne velti ar Štrausa mūziku slavenie Vīnes filharmoniķi savu Jaungada koncertu svin kopš 1941. gada. Štrausa komponētās operetes un dejas allaž rada svētku pacēlumu, un, šķiet, ka komponists tajās ar graciozu smaidu mums atgādina par dzīves salduma brīnišķīgo pusi.
Festivāla noslēgums 7. janvārī plkst. 19.00 sakrīt ar laiku, kad pareizticīgo pasaule svinēs Ziemassvētkus. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā atskaņos programmu Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi. Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas sakrālās mūzikas atskaņojumi allaž aizkustinājuši klausītāju sirdis gan Latvijā, gan pasaulē, izpelnoties slavinošas atsauksmes no tādiem prestižiem izdevumiem kā Gramophone, The Guardian un citiem.
Koncertā skanēs Valentīna Silvestrova, Kšištofa Penderecka un Georga Pelēča garīgā kormūzika. Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs savā mūzikā ir poētiska caurspīdīguma meistars. Viņa mākslas uzstādījums: "Lai ir melanholija – tā ir dvēseles satikšanās ar mūžību." Silvestrova mūzikas valoda ir tuva renesansei ar tās vienkāršību un ēteriskumu, un viņa kora darbos jo īpaši jūtama komponista neatkārtojamā skaistuma un skaņas izsmalcinātības izjūta. Latviešu vecmeistars Georgs Pelēcis savos sakrālajos kora skaņdarbos sludina daiļskanību, pazemību, pārdomas par pozitīvo un ilgas pēc ideāla. Bet poļu komponista Kšištofa Penderecka reliģiskos kora darbus caurstrāvo cilvēka iekšējā grēksūdze, atklāsmes spēks un spēja ieraudzīt žēlsirdību ciešanās, kas spilgti atklājas viņa dramatiskajā Ķerubu dziesmā.
Biļetes: www.bilesuparadize.lv