Labi zināmie Borisa Rezņika estrādes jeb popmūzikas hiti, kā arī slavenā atmodas laika himna Atmostas Baltija koncertos skanēs jauno solistu Ralfa Eilanda, Kristīnas Zaharovas, Mārtiņa Ruska un Aijas Vītoliņas izpildījumā, bet jaunā, nesen tapusī dziesma Lietus melodija – Gintas Krievkalnas dziedājumā. Īpaši šim pasākumam apvienosies un uz skatuves kāps arī leģendārā grupa Eolika: gan tās 60. gadu sastāva dalībnieki – tagad Kanādā dzīvojošais komponists Zigismunds Lorencs un basģitārists Juris Griņevs –, gan 80. gadu slavenais četrinieks Olga Rajecka, Ilona Stepanova, Dainis Dobelnieks un Viktors Zemgals. Par muzikālo pavadījumu rūpēsies mūziķu grupa Mārča Auziņa vadībā un Vidzemes augstienes kamerorķestris.
Interesanti, ka pēc izglītības jubilārs ir diplomēts kordiriģents un estrādes mūzikas pasaulē nonācis gandrīz nejauši. "Pēdējās Dārziņskolas klasēs mums bija maziņš ansamblītis vēl bez nosaukuma, bet jau mēģinājām kaut ko spēlēt. Tā pamazām tas attīstījās, un, neskatoties uz manu izglītošanos Konservatorijā, kur es veiksmīgi mācījos, paralēli visu laiku notika estrādes eksperimenti. Pirmā grupa ar nosaukumu Eolika radās 1967. gadā. Mēs bijām tādi jaunieši – lielākā daļa no Konservatorijas. Pamazām sapratu, ka tas ir mans ceļš. Bet varēja viss pagriezties arī savādāk, un es šodien varbūt būtu populārs diriģents. Bet nu – tā nesanāca," stāsta komponists.
Kā spilgtākos savas mūziķa karjeras laikus Boriss Rezņiks min pirmā Eolikas sastāva sadarbību ar maestro Raimondu Paulu un viņa toreiz vadīto Rīgas Estrādes orķestri Valsts filharmonijā. Jauno mūziķu priekšnesums tika iekļauts orķestra koncertprogrammā, kas ar lieliem panākumiem tika izrādīta daudzās Padomju Savienības pilsētās. "Bija 1967. gads, bet mums puse no dziesmām bija angļu valodā. Mēs kopējām un dziedājām kompozīcijas no The Beatles, no The Beach Boys repertuāra, un tas bija dīvaini, mēs bijām jauni un varbūt neko nesapratām. Es vēl šodien nesaprotu, kā mums to atļāva un neaizliedza," jubilārs smaida. "Tas ir pirmais svarīgākais notikums – profesionāls darbs 60. gados. Pēc tam grupas sastāvs daudz mainījās, tikai es paliku turpat. Protams, otrā un daudz spēcīgākā kulminācija bija 80. gadu Eolika ar Rajecku, Stepanovu, Dobelnieku un Zemgalu. Tur radās tās labākās dziesmas, kas vēl šodien skan un, protams, skanēs arī koncertā – un ne tikai Eolikas izpildījumā," stāsta Boriss Rezņiks.
Komponists joprojām aktīvi darbojas savā ierakstu studijā, komponē mūziku teātra izrādēm un ansambļiem un ir priecīgs par iespēju sadarboties ar jaunajiem solistiem, kuru profesionālo varēšanu vērtē ļoti augstu. "Būšu priecīgs, ja klausītāji atnāks uz koncertu. Komponists vai dziesmas bez publikas – tā ir nulle, tas nevienam nav vajadzīgs. Un pats teikšu godīgi: tā kā reti parādos uz skatuves, ļoti reti, ir liels uztraukums, jo man arī tur būs drusku jāpadzied," atzīstas Boriss Rezņiks.
Rezņikam tādu ĪSTI
KAS kuram populārs.
Uvis