Trijos koncertos izskanēs skaņdarbi no programmām All around fugue un Cits Ziemas ceļš, kurā pieci komponisti rakstīja savus veltījumus Kremerata Baltica 25. gadadienai, būs Krista Auznieka un Ilonas Breģes pirmatskaņojumi, kā arī Gustava Mālera Dziesma par zemi. Līdzās Gidonam Krēmeram, pianistam Georgijam Osokinam, flautistei Anetei Točai, igauņu fagotistam Pēterim Sarrapū un Kremerata Baltica solistiem koncertos uzstāsies arī tenors Mihails Čuļpajevs.
Atklāšanas koncertā 9. septembrī Gidons Krēmers un mūsu laikmeta dižgari programmā skanēs izsmalcinātā stilizācijas meistara Pētera Plakida svētku mūzikas skaņdarbs Musica Jubilata ar vijolnieka Džeralda Bidvas solo, ukraiņu dzīvā klasiķa Valentīna Silvestrova The Messenger, kurā komponists apcerējis mocartiskus impulsus un pārēju no šīs pasaules uz aizsaulēm, kā arī Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija jeb Astotā stīgu kvarteta pārlikums kamerorķestrim, ko veicis Ābrams Stasēvičs. Šostakovičs Astoto kvartetu sākotnēji iecerējis kā savu rekviēmu, bet partitūrā viņš ierakstījis veltījumu "fašisma un kara upuriem".
Ievērojamā krievu komponista Aleksandra Raskatova kamermūzika nereti atgādina caurspīdīgu, stiklainu kolāžu un neparastu gaismēnu spēli. 90. gados viņš emigrēja uz Vāciju un kopš 2007. gada komponists dzīvo Parīzē. Programmā iekļauts viņa skaņdarbs stīgu sekstetam There.
Koncerta otrajā daļā būs dzirdami skaņdarbi no Gidona Krēmera iniciētā cikla par godu Kremerata Baltica 25. jubilejai Cits Ziemas ceļš, kurā orķestrim tuvi komponisti reflektējuši par kādu no Franča Šūberta cikla Ziemas ceļš dziesmām. Lietuviešu skaņrade Raminta Šerkšnīte citējusi dziesmu Arlabunakti, Aleksandrs Raskatovs skaņās gleznojis lirisko dziesmu Liepa, bet Viktors Kisins pakavējies Pavasara sapnī. Pazīstamais pianists Georgijs Osokins bieži veidojis pārlikumus Trīs Osokinu repertuāram – viņš pievērsies dziesmai Uz upes. Bet senais Gidona Krēmera un Kremerata Baltica domubiedrs, pazīstamais krievu komponists Leonīds Desjatņikovs skaņdarbu Kā (vecs) leijerkastnieks sacerējis pirms daudziem gadiem, veidojot sarunu starp Šūberta 19. gadsimta minimālimu, austriešu romantisko mūziku un paša Desjatņikova rokrakstu.
1997. gadā leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri - kamerorķestri Kremerata Baltica -, kā sastāvā ietilpa mūziķi no Baltijas valstīm: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ar savu bagātīgo skanējumu, enerģētisko un prieka pilno spēlēšanu orķestris iekaroja izsmalcinātās publikas sirdis un ienesa festivālā pavisam cita veida dzīvību.
Kremerata Baltica, ilgtermiņā orientēts izglītojošs projekts, bija Krēmera 50. dzimšanas dienas dāvana sev. Tas ir veids, kā dižgars nodod savu gudrību jaunajiem mūziķiem un, ne kompromitējot mākslinieciskos, ne profesionālos standartus, iedvesmo veicināt muzikālo izaugsmi šajā reģionā. Savā pastāvēšanas laikā šī talantīgo mūziķu grupa ir attīstījusies par vienu no labākajiem starptautiskajiem kamerorķestriem pasaulē, un nodrošinājusi sev izcilu reputāciju, regulāri uzstājoties pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs ar izcilākajiem mūziķiem.