Stabuļu ērģeles, kuras tapušas starptautiski iecienītajā Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmumā Johannes Klais Orgelbau, ir jaunās Ventspils koncertzāles Latvija īpašs lepnums. Vēl vairāk – jaunas koncertērģeles mūsu valstī nebija tapušas kopš 1937. gada. "Tagad pienācis laiks Kleisa firmas meistardarbu izrādīt tautai gluži kā krustbērnu kristībās," saka mūsu pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, kura trīs gadus konsultēja un uzraudzīja Ventspils koncertzāles ērģeļu dzimšanu. Viņas izpildījumā šis 1,3 miljonus vērtais instruments pirmoreiz ieskanēsies koncertzāles atklāšanas koncertos 25. un 26. jūlijā, piedaloties īpaši šim vēsturiskajam notikumam radītās Raimonda Tigula oratorijas Jūras grāmata pirmatskaņojumā. Taču īstā ērģeļu atklāšana gaidāma Ivetas Apkalnas solokoncertā 27. jūlija vakarā.
Ērģeļu iespējas
Jaunajām ērģelēm ir 3060 stabules: 2807 no alvas svina sakausējuma, 253 – no koka. Lielākā ir piecarpus metru gara, mazākā – lodīšu pildspalvas izmērā. Ērģelnieku rīcībā ir četri manuāļi un pedāļu klaviatūra, bet spēles galdu iespējams pārvietot uz jebkuru skatuves vietu. Divos manuāļos izvietoti neatkarīgie reģistri, savukārt otra manuāļu pāra un pedāļa skaņu krāsas veido kopīgi izmantotie reģistri. Instruments sastāv no 38 neatkarīgiem reģistriem, 23 oktāvu paplašinājumiem, 18 aizgūtiem un 14 dublētiem reģistriem. "Reģistru skaits ir mazāks nekā Rīgas Domā, taču ar dažādām mūsdienu iespējām panākts ļoti apjomīgs skanējums un tas, ka krāsu iespējas ir gandrīz vai neskaitāmas," paskaidro Iveta Apkalna. Turklāt nevar salīdzināt katedrālē XIX gs. beigās būvētas romantiskās ērģeles ar koncertzāles instrumentu, jo ērģelēm baznīcā un koncertzālē ir atšķirīgi uzdevumi. "Lielu daļu koncertrepertuāra baznīcā nekad nedzirdēsim gan akustikas, gan vietas, gan tematikas dēļ. Koncertzālē ērģeļrepertuāra iespējas ir daudz apjomīgākas," uzsver Iveta Apkalna.
Piepildās sapnis
"Te piepildās ne tikai mans, bet visu mūsu ērģelnieku sapnis," viņa saka, atgādinot, ka šodien ērģeles ir koncertzāļu neatņemama sastāvdaļa. Ventspilij radītās ērģeles ir šobrīd pirmais un vienīgais tik apjomīgs koncertinstruments visās trijās Baltijas valstīs. "Ir restaurētas baznīcu ērģeles un uzbūvēti instrumenti mācību nolūkiem Mūzikas akadēmijā, taču pēdējās koncertērģeles būvētas gandrīz pirms 80 gadiem (LU aulā)! Šis ir ļoti liels ieguvums mūzikas pasaulei visā mūsu reģionā," vērtē Iveta Apkalna.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
???