Dvēseles attīrīšanas iekārta sevī ietver skaņu instalācijas, kinētiskas skulptūras, performanču mākslas, laikmetīgās kompozīcijas un uzveduma elementus, taču tā veidotāji uzsver, ka tas ir definējams citādāk: "Nevis izrāde, nevis kaut kas cits, bet tieši pneimoterapijas kurss!" Pirmie darba aizmetņi radās Annas un Miķeļa Fišeru šogad aizvadītajās meistarklasēs bērniem un jauniešiem Rīgā, Liepājā un Trumsē. Vairāki no Rīgā un Liepājā sastaptajiem bērniem piedalīsies arī šajā pasākumā. Autori uzsver, ka darba radīšanas laikā domājuši par bērniem kā par “vienlīdzīgiem radījumiem”, un tas ir paredzēts visdažādāko vecumu klausītājiem.
Darbs tiks prezentēts Skaņu meža koncertvakarā, kas veltīts projektam LYRA - tā sākums būs plkst. 13.00, un priekšnesumus sniegs arī norvēģu ģitārists un dziedātājs Stiāns Vesterhuss (Stian Westerhus), afrikāņu-portugāļu deju mūzikas producente Nídia, grieķu eksperimentālā popmūziķe Evita Mandži (Evita Manji), komponists Pēters Ablingers (Peter Ablinger) un perkusioniste Silvija Zitinska (Sylwia Zytynska), kā skaņu mākslinieks Aleksandrs Rishaugs (Alexander Rishaug) un vizuālā māksliniece Ingrīda Bjornali (Ingrid Bjørnaali).
Darba autori to piesaka: "Dvēseles attīrīšanas iekārta ir pneimoterapijas kurss. Norvēģu rakstnieks Ērlends Lū (Erlend Loe) ir teicis: "Smieklos un rotaļās attīrās dvēsele." Terapeitiskās pneimoiekārtas pamatā ir gaisu paģērošas bērnu rotaļlietas - baloni, piepūšami dzīvnieciņi, stabules, flautas u.tml., kas, savienotas intriģējošā sistēmā, spēj raisīt skaņas un kustības, mudinot klausītāju un skatītāju atbrīvot savu gara gaisu un ļauties smiekliem."
Komponistes Annas Fišeres mūzika aptver plašu žanrisko teritoriju - operas, kamermūziku skaņdarbus korim un vokālajiem ansambļiem, elektroakustiskas kompozīcijas, skaņas instalācijas u.c. Pievēršot uzmanību skaņas smalkākajām īpašībām, viņa to uztver kā dzīvu organismu, kam jau pašam par sevi piemīt muzikāla forma. Pētot katra instrumenta tembrālās, fakturālās un tehniskās iespējas, Anna savu radošo procesu bieži organizē ciešā sadarbībā ar mūziķiem, nonākot pie rūpīgi konstruētām skaniskām arhitektūrām.
Ievērojamāko skaņdarbu vidū minama Koku opera. Vējgāzes, kas tapusi, iedvesmojoties no zinātniskajiem pētījumiem par augu neirofizioloģiju un mežu ekoloģiju, un kuras pirmizrāde 2019. gadā notika vecās audzes mežā Hirinsalmi, Somijā; Carmen Sibyllae (Sibillas dziesma) simfoniskajam orķestrim un jauktajam korim ar Vergilija Ceturtās eklogas tekstu, pirmatskaņojums divdesmit ceturtajā Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā Valsts Akadēmiskā kora Latvija un kamerorķestra Sinfonietta Rīga izpildījumā 2021. gadā; opera Vēsā septiņām balsīm, diviem perkusionistiem, ragu arfai un elektronikai, pēc mākslinieces Katrīnas Neiburgas un Valmieras Vasaras teātra festivāla pasūtījuma, sadarbībā ar Latvijas Radio kori
Anna saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2023. gadā kategorijā Gada iestudējums par operu Vēsā, tikusi nominēta šai balvai kā Gada komponiste par Carmen Sibyllae, viņas skaņdarbs Mundus Invisibilis uzvarējis Ņujorkas stīgu kvarteta Quartet 121 izsludinātajā starptautiskajā Stīgu kvarteta jaundarbu konkursā 2021. gadā.
Mākslinieks Miķelis Fišers galvenokārt pazīstams kā gleznotājs, taču nozīmīgu viņa radošās darbības daļu veido arī instalācijas, kokgriezumi, objekti, video un scenogrāfijas darbi. Darbojas kā pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Savā iespaidīgajā karjerā Miķelim bijušas vairāk nekā divdesmit solo izstādes, viņa mākslas darbi izrādīti ievērojamās izstādēs dažādās Eiropas valstīs. Piedalījies 56. Venēcijas biennālē un bijis 57. biennāles Latvijas paviljona autors ar izstādi What Can Go Wrong (Kas slikts var notikt). Saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp Latvijas augstāko apbalvojumu vizuālajā mākslā, Purvīša balvu, 2015. gadā.
Andris Kalnozols ir rakstnieks, dramaturgs, režisors un aktieris. Viņa lugas uzvestas Latvijas Nacionālajā teātrī, Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātrī. Kopā citiem jaunajiem aktieriem un režisoriem 2005. gadā nodibinājis eksperimentālu leļļu un objektu teātra trupu Umka.lv, bijis tās izrāžu līdzautors un aktieris. 2006. gadā ieguvis laikraksta Diena Gada balvu kultūrā par izrādi Stāsts par Danielu Reju; Mūžīgi Daniels; 2013. gadā – festivāla Patriarha rudens Grand Prix par izrādi Labākais cilvēks Tahkurannā. 2020. gadā iznācis Kalnozola debijas romāns Kalendārs mani sauc, kas apbalvots ar Aleksandra Pelēča literāro prēmiju, Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā Spilgtākā debija un Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balva Kilograms kultūras.