Ir mākslinieki, drīzāk – parādības, kurus censties aprakstīt, par kuriem mēģināt stāstīt citiem ir lieka laika šķiešana. Līdzīgi kā kādā spēlē censties otram skaidrot, piemēram, vielas agregātstāvokli vai ar maņām, bet ne ar prātu uztveramo. “Kas ir Deivids Tibets?” ir jautājums, ietverts nelielas dokumentālas filmas par godu viņa salīdzinoši nesenai izstādei Amerikas Savienotajās Valstīs nosaukumā, un filmā uzrunātie cilvēki padodas, īsti pat nemēģinot uz to atbildēt.
“Tā ir tumsa un reizē gaisma, tā ir skaista un briesmīga, tā ir brīnišķīga un biedējoša. Viss, ko es mīlu, ir šajās skaņās,” saka viens no uzrunātajiem un, iespējams, šis banālais antagonisms ir labākais, uz ko kāds var saņemties tomēr raugot runāt par Deividu Tibetu pašu un viņa kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma vadīto kolektīvu Current 93. Situāciju neatvieglo mākslinieka stingrā prasība citiem (lasi – koncertu organizatoriem) vairīties no tādiem apzīmējumiem kā "neofolk", "industrial" un citiem, kas citkārt būtu pa rokai, mēģinot savu stāstījumu par Tibetu un C93, kā no Alistera Kroulija (Alaister Crowley) aizgūto grupas nosaukumu ierasts saīsināt, sadiegt ar vikipēdijas palīdzību. Bet ko lai dara, ja Tibets un viņa “deviņdesmit trešās straumes” mantojums iesniedzas britu mūzikas vēsturē turpat, kur atrodami kolektīvi Nurse With Wound, Coil, Genesis P-Orridge un Psychic TV, arī Death In June un vēl vairāki… Šodien jau par “kulta” dēvēti mākslinieki.
Vairāk nekā četras dekādes kopš pasaule iepazinusi Current 93 un tās centrālo zobratu, Deivida Tibeta perversā tautas valoda ļauj viņu dēvēt par vienu no ievērojamākajiem neapdziedātajiem angļu dzejniekiem. Viņa vārsmās turpina līdzstāvēt dekadence un ezotērika, kas dziesmas dara skaistas un reizē traģiskas, bet uz gnostiķu pārlaicīgo dzeju mestie tilti tiklab aizved pie mīlestības pret saviem mājdzīvniekiem un to nāvēm, un padara tās atbruņojoši tuvas un siltas.
Lai arī dzimis Deivids Tibets ir Malaizijā, viņa mūzika ir ļoti “angliska”. Tā rūpīgi un jautājoši veras šķietami idilliskajā šīs zemes ainavā, iespējams, viņa mājvietas jau ilgus gadus – Heistingsas lēzenajos pakalnos un pret Doveras šaurumu jūrā. Bet tad Current 93 pasaulē šīm šķīstumam pēkšņi pāri veļas asins šaltis un dēmoni, un tu vairs nesaproti, vai to tvert tieši vai pārnesti. Bet tāds ir šī, viena no izaicinošākajiem mūsdienu pasaulē, kolektīva stāsts, kura dziesmas un albumi šķiet plīstam no provokatīviem mājieniem un noslēpumiem.
Neaizmirstot par izšķiesto laiku, cenšoties aprakstīt kolektīvu un Deividu Tibetu pašu, kas nez vai viņam izdotos labāk, jāsamierinās ar apziņu, ka Current 93 ir angliskās folkloras turpinājums, kas, laikam ritot, neizbēgami samaitājas, bet klātbūtne tajā kaut uz brīdi kopā ar māksliniekiem nozīmē, ka nekas vairs nebūs kā iepriekš. Jo kā gan citādi lai skaidro Tibeta laba drauga un domubiedra Nika Keiva (Nick Cave) iejušanos mākslinieka Lūisa Veina (Louis Wain) lomā kādā filmā, ja ne… Ja ne tāpēc, ka tālajos astoņdesmitajos savā angļu draugā Keivs iepazina vēl vienu Veina gleznoto cilvēciskoto kaķu mācekli, turpmāk dalot šo ticību tikšanās reizēs Notinghilas bāros. Tāds, lūk, spēks un ļaušanās.
Biļetes uz Current 93 koncertu Hanzas peronā 24. janvārī nopērkamas Biļešu paradīzes tirdzniecības tīklā.
Vairāk par mūziķi - www.davidtibet.com