Lamatu apiešana
Šī ir viena no visvairāk spēlētajām krievu operām, kas ir tapusi pēc Aleksandra Puškina garstāsta motīviem, kurā dzejnieks ir aprakstījis savu laikmetu, Aleksandra I valdīšanas periodu, XIX gadsimta 20. gadus un kurš ir iemantojis milzīgus panākums uzreiz pēc tā publicēšanas. Pašas operas darbība norisinās Katrīnas II valdīšanas izskaņā, XVIII gadsimta 80., 90. gados. Savukārt Andreja Žagara iestudējumā tā tika pārcelta uz XXI gadsimta sākuma Krieviju.
"Mēģinājumi patiesīgi atspoguļot kādu vēsturisku realitāti allaž slēpj sevī lamatas – lai kā mēs censtos, galu galā taču spējam atklāt vien savu priekšstatu par bijušo, kas savukārt neizbēgami veidojies no citu priekšstatiem – izlasītiem, uz ekrāna un skatuves noskatītiem. Tāpēc tika izvēlēta atšķirīga pieeja – rādīt šodienas Pēterburgu, laiku un ļaudis, kurus pazīstam, esam sastapuši, izjūtam un izprotam," savu izvēli pamatoja režisors.
Šī iestudējuma radošajā komandā toreiz strādāja diriģents Andris Nelsons, scenogrāfs Aleksandrs Orlovs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfe Elita Bukovska un gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis, un viņu kopdarbs izpelnījās atzinību ne tika Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. 2005. gadā tapušā uzveduma atjaunojuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, režisors – Juris Žagars.
"Mēs vienmēr daudz runājām pēc viņa izrādēm. Dīvaini, bet es neatceros, ka mēs būtu stipri strīdējušies par kādu no tām. Ja man kas nepatika, visbiežāk arī viņš nebija mierā, un, ja man kāda vieta šķita ģeniāla, arī viņš sajūsmā sauca: "Jurka, tieši tā, tieši tā..." un sita man tik stipri pa plecu, ka es tikai līgojos no viņa aizgrābtības," atminas atjaunojuma režisors un atklāj, ka viņi ir ļoti daudz diskutējuši par Pīķa dāmu, kas ir viena no brāļa labākajām izrādēm.
Atstātās piezīmes
Iestudējuma atjaunojuma radīšana ir notikusi divos veidos – tehniskā un varoņu iekšējās pasaules rekonstrukcija, kuras noteiktajā rāmī katrs solists ir ienesis individuālas nianses savos atveidotajos tēlos. Atjaunojuma Hermaņa lomā iejutīsies krievu tenors Sergejs Poļakovs, kurš šo varoni ar panākumiem ir interpretējis Koventgārdena operā Londonā un Vācu operā pie Reinas. Šosezon šo tēlu izdziedās arī gruzīnu tenors Georgs Onjani.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 18. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Brāļi Zagari ir ekvivalents
Imatarusjenka.
Cilvēka likteni Dievs izšķir.