Itāļu komponista Frančesko Čileas 1902. gada opera Adriāna Lekuvrēra ir dramatisks mīlas stāsts ar intrigām, kolīzijām un vēsturiska detektīva elementiem. Galvenās varones prototips ir reāla persona – Parīzes teātra Comédie-Française zvaigzne, traģēdijas karaliene Adriāna Lekuvrēra (1692–1730). Šis darbs vēsta par aktiermākslas dabu un to, kas notiek teātra aizkulisēs, kad slavenība vairs nedzird skatītāju ovācijas. No pamatdarba brīvajā laikā katra dīva cenšas sakārtot savu privāto dzīvi – vēlams ar kādu ietekmīgu politiķi vai karavadoni. Čileas operas gadījumā galvenās varones intīmās intereses objekts ir Saksijas Morics, kuram ir romāns ar Buijonas princesi.
Šaujam pār strīpu
Adriānas Lekuvrēras tēlā savienojas vieglums, rotaļīgums, ironija, patētiskums un traģisms, ko paspilgtina teātra vide – spēlmaņu emocijas vienmēr ir sakāpinātas, teātra cilvēki atļaujas šaut pār strīpu un būt ekscentriski visās izpausmēs. Adriānas Lekuvrēras loma – tāpat kā Toska, vēl viena greizsirdīga drāmas karaliene, – piestāv daiļām dīvām brieduma gados, dziedātājām ar mugurkaulu. No mūsdienu superzvaigznēm Adriānu spilgti interpretē temperamentīgā rumāņu primadonna Andžela Georgiu; par viņas sniegumu Čileas operas uzvedumā Londonas Karaliskajā operā KDi rakstīja šā gada 2. martā. Tagad šī loma ir papildinājusi Annas Ņetrebko repertuāru.
Starp citu, Adriānas Lekuvrēras fragmenti skan arī Elīnas Garančas jaunākajā soloalbumā Revive, turklāt viņa ierakstījusi gan titulvarones (soprāna partija), gan viņas ienaidnieces un konkurentes Buijonas princeses (mecosoprāna partija) āriju.
Jauno lomu itāļu operā Anna Ņetrebko izmēģina savā dzimtajā Marijas teātrī Sanktpēterburgā, kur viņa izveidojusies par pasaules līmeņa mākslinieci. Interesanti, ka Krievijā viņa joprojām nav dziedājusi Tatjanu Pētera Čaikovska Jevgeņijā Oņeginā. Kāpēc? Nav bijis piedāvājumu.
Adriāna Lekuvrēra Marijas teātrī uzvesta pirmo reizi. Pie diriģenta pults – pats teātra vadītājs Valērijs Gergijevs. Uz skatuves līdzās Annai Ņetrebko ir viņas dzīvesbiedrs azerbaidžāņu tenors Jusifs Eivazovs (Saksijas Morics) un Marijas teātra primadonna – visā pasaulē pieprasītais mecosoprāns Jekaterina Semenčuka (Buijonas princese).
Šis jauniestudējums apdzīvo Marijas teātra jauno skatuvi – tas ir tā sauktais Marijas teātris 2, kas atrodas dažu soļu attālumā no teātra vēsturiskās ēkas. Tas ir ērts, moderns komplekss ar lielisku akustiku. Marijas teātra rīcībā pašlaik ir divas skatuves, lielā koncertzāle un daudz kamermūzikas zāļu – dienas laikā tās kopumā var uzņemt vairāk nekā desmit notikumu: no bērnu izrādēm un koncertiem līdz vērienīgiem Vāgnera un Berlioza operu uzvedumiem.
Čileas operu Sanktpēterburgā iestudējusi franču režisore un scenogrāfe Izabella Parsjo-Pjerī, kurai ir arhitektes izglītība. "Galvenās varones stāstā es nesaskatu tikai melodramatisku mīlas līniju, man ir svarīgi iezīmēt viņas patiesības – la verità – meklējumus. Nav brīnums, ka Adriānas talanta cienītājs un draugs bija Voltērs, kura rokās viņa nomira," saka režisore. Izrāde ir vecmodīgi amizanta, taču tās muzikāli dramatiskais piepildījums ir fantastisks.
Fedras atzīšanās aina
Titulloma ir sarežģīta nevis vokāli, bet pirmām kārtām aktieriski. Adriāna Lekuvrēra ir skatuves dieviete, kura izmisīgi un kaislīgi meklē patiesību – teātrī, dzīvē un attiecībās. Tas viņu vieno ar Annu Ņetrebko, un to visu var dzirdēt viņas balsī, kas šajā lomā piepildās ar traģisku kaisli un kvēlojošu jutekliskumu. Ko darīt skaistai, talantīgai sievietei? Tēlot un mīlēt, līdz nāve viņu apturēs. "Dramaturgs man dāvina vārdus, es tos atdodu cilvēku sirdīm. Es pati esmu vien vārds no lugas, cilvēku drāmas atbalss, trausls instruments kāda rokās," savā pirmajā ārijā dzied Adriāna. "Esmu maiga, viegla, nežēlīga – mani sauc Uzticība, mana balss ir tikko dzirdama, un tā mirs jau rītausmā."
Lielākais pārbaudījums katrai Adriānas Lekuvrēras lomas atveidotājai ir trešā cēliena monologs – Fedras atzīšanās aina (Adriāna Lekuvrēra bija nepārspējama Rasina lugu interprete) –, kuru Adriāna lasa pēc viesu pieprasījuma Buijonas prinča pieņemšanā. Šajā monologā dziedātājai ir jāsasniedz drāmas teātra aktrises meistarības virsotne. Adriāna to nolasa tā, ka mīlas intrigu speciālistei Buijonas princesei neatliek nekas cits kā pieņemt lēmumu viņu iznīcināt.
Fedras monologā atklājas pavisam jaunas, līdz šim nedzirdētas Annas Ņetrebko balss krāsas un intonāciju nianses. Adriānas Lekuvrēras un Buijonas princeses konfrontācija maksimāli paaugstina izrādes emocionālo temperatūru – šo bīstamo, nospriegoto divcīņu var salīdzināt ar Annas Ņetrebko un Jekaterinas Semenčukas duetu Gaetāno Doniceti operā Anna Boleina. Bailes un greizsirdība saēd Buijonas princeses dvēseli – viņa necieš konkurentes. Uzzinot, ka viņas mīļākajam ir cita sieviete, princese paziņo: "Neko tādu es nepiedotu pat Dievam."
Balto nakšu zvaigznes
Adriāna Lekuvrēra ir viens no galvenajiem Marijas teātra rīkotā XXV ikgadējā festivāla Balto nakšu zvaigznes notikumiem. Festivāls ilgst divus mēnešus un noslēdz Marijas teātra sezonu. Programmā – opera, balets, simfoniskās un kamermūzikas koncerti. Piedalās pirmā ranga zvaigznes, kuru vidū ir diriģents Nēme Jervi, pianisti Daniils Trifonovs, Deniss Macujevs un Rūdolfs Buhbinders, vijolnieki Baiba Skride un Daniels Lozakovičs.
Izcilais vācu bass Renē Pape piedalījās Riharda Vāgnera Tristana un Izoldes koncertizpildījumā, festivāla laikā Sanktpēterburgā Valērija Gergijeva vadībā tapis jauns šīs operas ieraksts. Leģendārais itāļu bass Ferručo Furlaneto dziedāja Džuzepes Verdi operā Nabuko. Holandiešu soprāns Eva Marija Vestbruka atveidoja galveno lomu Dmitrija Šostakoviča operā Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta. Opermākslas ikona Plasido Domingo ieradās Sanktpēterburgā, lai nodziedātu Makbetu, stātos pie diriģenta pults Verdi operā Trubadūrs un kopā ar Valēriju Gergijevu apmeklētu FIFA Konfederāciju kausa finālspēli.
Vienīgā problēma ir tā, ka Balto nakšu zvaigžņu programma tiek izziņota ļoti vēlu – burtiski mēnesi pirms festivāla starta. Kas notiks 2018. gada festivālā, publiski būs zināms tikai nākamā gada pavasarī, tāpēc laikus ieplānot vizīti uz Sanktpēterburgu ir diezgan sarežģīti.
Katarse ir neizbēgama
Opera Adriāna Lekuvrēra Annai Ņetrebko ir iepatikusies, un tuvākajos gados viņa to dziedās uz daudzām skatuvēm. 2018. gada jūlijā šī Marijas teātra izrāde, kurā atkal satiksies zvaigžņu trio Anna Ņetrebko, Jusifs Eivazovs un Jekaterina Semenčuka maestro Valērija Gergijeva vadībā, viesosies Bādenbādenē. Vēl pirms tam – šā gada novembrī – Anna Ņetrebko atveidos Adriānu Lekuvrēru Vīnes Valsts operā diriģenta Evelino Pido un režisora Deivida Makvikara veidotajā jauniestudējumā (Deivida Makvikara lieliskā izrāde ir Londonas, Barselonas, Vīnes, Sanfrancisko un Parīzes teātru kopražojums; tā būs arī Ņujorkas Metropolitēna operas repertuārā).
Anna Ņetrebko turpina paplašināt repertuāru ar jaunām lomām. Pavisam drīz būs Džuzepes Verdi Aīda Zalcburgas festivālā – pirmizrāde 6. augustā (to iestudē maestro Rikardo Muti un vizuālās mākslas zvaigzne Širina Nešata, kura debitē operas režijā). 7. decembrī Milānas Teatro alla Scala jaunās sezonas atklāšanā notiks Umberto Džordāno Andrē Šenjē pirmizrāde ar Annu Ņetrebko un Jusifu Eivazovu galvenajās lomās. Nākamā gada pavasarī Ņujorkas Metropolitēna operā Anna Ņetrebko debitēs Toskas lomā, kuru dziedās arī Bavārijas Valsts operā Minhenē.
Pēc dažiem gadiem plānota Ļizas loma Pētera Čaikovska Pīķa dāmā Zalcburgas festivālā kopā ar maestro Marisu Jansonu, Riharda Štrausa Salome Ņujorkas Metropolitēna operā kopā ar diriģentu Janiku Nezē-Segēnu, kā arī Džakomo Pučīni Turandota. Pēc pāris gadiem Anna Ņetrebko uzstāsies Baireitas festivālā, kur nodziedās Elzu Riharda Vāgnera Loengrīnā.
Jūs jau tagad varat novērtēt viņas sniegumu Vāgnera mūzikā – kompānija Deutsche Grammophon tikko ir izdevusi DVD, kurā ir iemūžināts Drēzdenes Zempera operā tapušais Loengrīna iestudējums. Ieraksts veikts 2016. gada maijā – Anna Ņetrebko Drēzdenē maestro Kristiāna Tīlemaņa vadībā debitēja Elzas lomā, savukārt Loengrīnu pirmo reizi dziedāja poļu tenors Pjotrs Bečala. Kritiķi, vērtējot DVD, neslēpj sajūsmu – tā ir vāgneriska nirvāna, un katarse ir neizbēgama.