"Mūsu fonds ir vēl samērā jauns, darbojas apmēram 14 gadu. Jau kopš tā izveidošanas brīža mērķis ir palīdzēt jauniem operdziedātājiem, kuri vēlas veidot skatuves karjeru. Mēs viņiem piedāvājam iespējas uzstāties uz labām skatuvēm, kopā ar labiem orķestriem un lieliskiem diriģentiem. Tas ir labs sākums viņu radošajai karjerai, laba vizītkarte. Jaunajiem dziedātājiem tikai jāgrib un jābūt gataviem uzstāties. Bez kompromisiem." Šādi fonda Sic itur ad astra (SIAA) darbību raksturo šī fonda dibinātājs, mecenāts Rolando Viss.
Lihtenšteinā izveidotais fonds, kura latīniskais nosaukums simbolizē tiekšanos uz zvaigznēm, rīko talantīgu jaunu opermākslinieku koncertus visā pasaulē. Šogad tādi bijuši Maskavas Konservatorijas Lielajā zālē un Rosīni teātrī Pezāro. Oktobrī sekos koncerts Norvēģijā, Trumsē, bet nākamā gada sākumā – Toronto un Gdaņskā. Bet šovakar kārta ir Latvijas Nacionālajai operai Rīgā, kur koncertā LNO (plkst. 19) kopā ar mūsu Operas simfonisko orķestri un tā galveno diriģentu Mārtiņu Ozoliņu muzicēs desmit fonda stipendiāti no Austrālijas, Bulgārijas, Turcijas, Spānijas, Šveices, Vācijas, Lihtenšteinas, Ungārijas un Lietuvas. Rolando Viss Latvijā ieradies kopā ar ģimeni un tiekoties piebilst, ka jau sen interesējas par Rīgas – nozīmīgas Hanzas tirdzniecības savienības pilsētas – vēsturi.
Kāda veida atbalstu dziedātāji saņem jūsu fondā?
Pirmām kārtām maksājam jaunajiem māksliniekiem ikmēneša stipendiju. To piešķiram tādēļ, lai viņiem nebūtu problēmu samaksāt ikmēneša rēķinus vai, piemēram, izdevumus, kas saistīti ar ceļojumiem uz solistu noklausīšanos dažādās zemēs, lai piedalītos kādā starptautiskā konkursā vai varētu atļauties samaksāt par vokālajām stundām. Daudzi solisti karjeras pašā sākumā nebūt nav dāsni atalgoti, pat tad, ja ir pieņemti teātra štatā. Stipendija viņiem ir ļoti būtisks atspaids. Ar to pietiek dzīvei.
Ļoti būtisks mērķis ir iespējas uzstāties. Regulāri rīkojam fonda māksliniekiem koncertus un tādējādi palīdzam viņiem pašapliecināties, sevi parādīt. Šādus koncertus mēs organizējam četras līdz piecas reizes gadā, mūsu dziedātāji tajos muzicē kopā ar pazīstamiem orķestriem un atzītiem diriģentiem. Tie notiek nozīmīgās, slavenās koncertvietās, kā šobrīd – Latvijas Nacionālajā operā. Palīdzam jaunajiem talantiem veidot karjeru. Tas palīdz viņiem tikt pie labiem darba līgumiem un attīstīt veiksmīgu karjeru. Koncerti tiek arī filmēti video speciāli dziedātāju vajadzībām, palīdzot veidot viņu portfolio. (To dara austriešu filmētāju komanda.) Tieši tāpēc, ka šis ir neliels privāts fonds, varam pieņemt individuālus lēmumus un mākslinieki te var justies kā ģimenē.
Varat palepoties ar sasniegtajiem rezultātiem?
Daži mūsu fonda dziedātāji jau ir kļuvuši par Vīnes valsts operas un Hamburgas operas štata solistiem. Viens no viņiem, dziedātājs no Dienvidāfrikas, tieši šobrīd ir Vācijas prestižā starptautiskā Bertelsmana konkursa Neue Stimme finālists. Baritonam Huanam Karlosam Heredijam no Meksikas pagājušajā gadā izdevās kļūt par Plāsido Domingo konkursa Operalia laureātu (viņš saņēma Plāsido Domingo balvu par sarsuēlas izpildījumu – I. L.). Tagad viņš jau dzied Losandželosas operā. Jaunais šveiciešu tenors Saša Emanuels Krāmers, kurš šovakar uzstāsies koncertā Latvijas Nacionālajā operā, jau ir Hamburgas operas solists. Viņš ir arī viens no diviem mūsu māksliniekiem, kuri pērn piedalījās Mocarta Burvju flautas iestudējumā La Scala akadēmijā.
Kā izvēlaties māksliniekus, par kuriem rūpēsieties? Konkurence nežēlīga?
Viņiem jāatsūta sava fotogrāfija un neliels CV uz vienas lapas, un mēs organizējam noklausīšanos divreiz gadā. Nākamā reize būs 1. novembrī, sedzam ceļa un uzturēšanās izdevumus. Pretendentus vērtē zinoši mūzikas eksperti, es pats esmu tikai mūzikas mīļotājs. Mūs interesē balsu dažādība, lai varam izveidot interesantas koncertprogrammas. Desmit tenori tur nederēs. Mēs esam neliela organizācija. Mūsu paspārnē parasti ir divdesmit mākslinieku no visām pasaules malām. Ar viņiem noslēdzam sadarbības līgumus. Dziedātāji ir gan no Šveices un Austrijas, gan no Meksikas, Dienvidāfrikas un pat Austrālijas. Trīs dziedātāji ir no Lietuvas. Rīkojot koncertus, sadarbojamies ar vietējiem producentiem (Rīgā – ar Baltijas Koncertu aģentūru – I. L.). Sedzam dziedātājiem ceļa izdevumus, maksu par viesnīcu un arī maksājam honorāru. Mūsu līgums ir atvērts. Jaunie mūziķi mūsu paspārnē var būt pat piecus un vairāk gadu. Rūpīgi sekojam viņu karjerai un, ja viss rit labi, turpinām sadarbību. Mēs arī nepārmetam lēmumu neturpināt mūziķa karjeru. Bija arī reize (pagaidām vienīgā visā fonda pastāvēšanas vēsturē), kad mūsu mākslinieks atnāca un pavēstīja: esmu kļuvis par Vīnes valsts operas štata solistu un manu vietu fondā turpmāk varētu izmantot kāds cits.
Kāpēc izvēlējāties atbalstīt tieši kultūru, mūzikas izpildītājus?
Man ļoti patīk arī futbols, taču manā ģimenē auga bērni, abi izvēlējās saistīt dzīvi ar mūziku. Viņi bija ietekmīgi motivētāji! Es pats esmu advokāts, man ir advokātu birojs, un es labi saprotu, ka manu ceļu neviens ģimenē neturpinās, taču tāda ir dzīve. Starp citu, abi mani bērni ir Rīgā. Vecākais dēls Manuels Viss ir muzikologs un mūsu fonda mākslinieciskais vadītājs. Jaunākā meita Kasandra izstudēja Zalcburgas Mozarteum un daudzsološi uzsāka pianistes karjeru. To varētu lieliski turpināt, viņa ierakstījusi vairākus CD un ar panākumiem Berlīnē spēlēja Sergeja Rahmaņinova 2. klavierkoncertu. Taču sievietes nekad nezina, ko viņas īsti grib, ha. Kasandra sevī atklāja mecosoprāna balsi un tagad visus spēkus velta dziedāšanai. Jūs viņu dzirdēsiet šīvakara koncertā!
Bērni bija daļa no manas motivācijas, taču ļoti būtiski bija arī tas, ka mūzika, māksla ir cita, brīnišķīga pasaule, kas eksistē ārpus manas profesionālās darba ikdienas. Darbā man nākas saskarties ar dzīves "sliktajām lietām", ar naudas varu, un es personiski ļoti vēlos izdarīt kaut ko labu. Mani klienti ir baņķieri, finansisti, biznesa pārstāvji. Tā ir pavisam cita pasaule. Māksliniekiem ir cita, ļoti atšķirīga domāšana un dzīves uztvere. Es to jūtu visos mūsu jauno mākslinieku koncertos.
Varbūt tāpēc tik daudzi juristi, advokāti ir kaislīgi mūzikas mīļotāji?
Jā, daudzi, taču es pazīstu arī daudzus kolēģus, kurus kultūra neinteresē.
Kultūrai vecajās Eiropas valstīs turpmāk klāsies labi?
Agrāk Vācijā valsts vēl finansēja ap divsimt orķestriem, bet pirms diviem gadiem attieksme krasi mainījās. Tagad orķestriem jācenšas izdzīvot un strādāt tirgus situācijā. Manuprāt, tuvākajos trīs, četros gados ļoti daudz kas būtiski mainīsies, turklāt jāņem vērā, ka šodienas operu, teātru un koncertu apmeklētāji joprojām ir tie paši, kuri bija pirms desmit vai divdesmit gadiem. Publika neatjaunojas.