Kvarteta RIX mūziķus – vijolnieku Sandi Šteinbergu, altisti Ilzi Kļavu, čellistu Reini Birznieku un pianistu Jāni Maļecki – Latvijā pilnā sastāvā bieži nesastapt, jo mūziķu ikdiena aizrit dažādās Eiropas valstīs. Tādēļ 13. marta koncerts Mālera piektā un RIX četriem solistiem ir patiess retums.
Klavierkvartets RIX uz Latvijas un Eiropas skatuvēm uzstājas jau kopš 1998. gada, 2004. gadā kļūstot par Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu. Kvarteta mūziķi satikās 1993. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un kopš tā laika regulāri muzicē kopā. Sandis Šteinbergs kopš 1994. gada ir LNSO pirmo vijoļu grupas koncertmeistars, Ilze Kļava ir Bergenas filharmoniskā orķestra altu grupas koncertmeistare, pianists Jānis Maļeckis darbojas kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, savukārt čellists Reinis Birznieks ikdienu aizvada Tamperes filharmoniskajā orķestrī. Komponists Arturs Maskats atzīmējis, ka RIX klavieru kvartets spēj pakļaut publiku, un otru tik spilgtu, fascinējošu kamermūzikas vienību viņš nezinot. 2016. gadā klavierkvartets piedalījies Pētera Vaska autorkoncertā muzeja Phillips Collection koncertsērijā Vašingtonā.
Koncerta pirmajā daļā varēs dzirdēt Olivjē Greifa Četrkāršo koncertu Nāvesdeja. Greifs ir viens no nozīmīgākajiem un neparastākajiem franču 20. gadsimta otrās puses komponistiem. Jau desmit gadu vecumā viņš mācās Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas konservatorijā; pēc tam slīpē meistarību Ņujorkā, kur sadraudzējas ar Salvadoru Dalī, satiek Miku Džegeru un Endiju Vorholu, uzraksta skaņdarbu Vorhola popārta superzvaigznei Ultravioletai. Četrkāršais koncerts Nāvesdeja sacerēts 1998. gadā 13 dienu laikā. Kā min pats autors – viņu vienmēr fascinējusi nāves tēma, jo sevišķi ideja, ka Nāve dejā stāv pāri sabiedrības sašķeltībai.
Prominentā franču muzikoloģe Brižita Fransuā-Sapē raksta: “Dzīves pēdējos gados Olivjē Greifu piemeklēja smagas slimības, kas noveda viņu nāves durvju priekšā. Auglīgas steigas dzīts, Olivjē radīja savus beidzamos šedevrus apdullinošā tempā, kas būtu viņa mīļā Šūberta cienīgi. Paša aiziešanas nepielūdzamais rēgs Olivjē dzīvē atradās cieši līdzās universālai vīzijai, kas bija ne mazāk uzmācīga. Taču lamentāciju, agresiju, raupjo kodīgumu gandrīz vienmēr slāpē mistiska eksaltācija un izlīdzinājuma žests. Sēru zvaniem atbilde skan dievišķu zvārguļu balsī."
Koncerta otrajā daļa izskanēs viens no austriešu komponista Gustava Mālera populārākajiem skaņdarbiem – Piektā simfonija. Tās sarakstīšanas laikā 1901.–1902. gadā Mālers ir slavas virsotnē, darbojoties kā diriģentam Vīnes valsts operā, bet vasarās komponējot jaunus skaņdarbus. Zinātāji saka, ka Piektajā simfonijā jūtama komponista iekšēja drāma. Simfonijas slavenākā daļa – skaistais Adagietto – skan Lukīno Viskonti filmā Nāve Venēcijā, kas tapusi pēc Tomasa Manna slavenās noveles. Savas dzīves noslēgumā Mālers īslaicīgi bija Ņujorkas Metropoles operas, kā arī Ņujorkas filharmoniķu diriģents. Komponists ir plaši atzīts mūsdienu mūziķu vidū. 2016. gadā BBC Music Magazine aptaujāja 151 diriģentu par 10 labākajām visos laikos sarakstītajām simfonijām. Trīs pozīcijas šajā TOP 10 ieņēma tieši Gustava Mālera simfonijas.
Kā jau ierasts, arī pirms 13. marta koncerta plkst. 18.18 Minsteres zālē notiks Pirmskoncerta sarunas, kur muzikologs Orests Silabriedis tiksies ar kinorežisoru Dāvi Sīmani, lai sarunātos par simfonisko mūziku kinofilmās, īpaši pievēršoties Venēcijai un Mālera Piektajai simfonijai.
Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes un Lielās ģildes kasēs.