Mārtiņš Circenis LNSO spēlē kopš 2002. gada, bet kopš 2014. gada ir LNSO klarnešu grupas koncertmeistars. 2011. gadā absolvējis Bāzeles Mūzikas akadēmijas maģistrantūru Fransuā Bendas klasē. Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī. Mārtiņš ir starptautisku konkursu laureāts un nepārspējams romantiski piesātinātu melodiju uzburšanā.
Fuads Ibrahimovs kopš 2014. gada ir Azerbaidžānas Valsts simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents, Minhenes Jaunās filharmonijas simfoniskā orķestra galvenais diriģents un Baku kamerorķestra galvenais diriģents. 2017. gada martā Ibrahimovs saņēmis Azerbaidžānas Republikas prezidenta Nopelnu ordeni par ieguldījumu kultūrā. 2018. gadā viņa karjera ieguva jaunu pavērsienu – Ibrahimovs ieguva II vietu prestižajā Jevgeņija Svetlanova konkursā Parīzē, saņemot uzaicinājumu no Montekarlo filharmoniskā orķestra uzstāties festivālā La Folle Journée de Nantes. Iepriekšējos gados Fuads Ibrahimovs uzstājies Klusā okeāna festivālā Japānā, debitējis Ķelnes operā, diriģējis arī Londonas Karalisko filharmonisko orķestri, Leipcigas Vidusvācijas Radio simfonisko orķestri, Berlīnes Kritische Orchester un Drēzdenes Valsts kapelas bijušo mūziķu kolektīvu, Vīnes kamerorķestri u. c.
13. decembra koncerta pirmajā daļā mākslinieki atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta operas Burvju flauta uvertīru, kā arī Koncertu klarnetei un orķestrim Lamažorā. Abus skaņdarbus komponists sarakstīja savas dzīves beidzamajos mēnešos.
Opera Burvju flauta sacerēta pēc aktiera un teātra producenta Emanuela Šikanēdera ierosinājuma. Dzīves pēdējā gadā Mocartu ģimenes iztikšana nebija diez ko spoža – sieva slimoja, viņai bija nepieciešamas veselības kūres solīdos kūrortos, augstais pieprasījums pēc Mocarta mūzikas Vīnē bija noplacis jau pirms dažiem gadiem, arī komponista izšķērdīgais dzīvesstils bija atstājis zināmas sekas uz sadzīvi, un piedevām Mocartu mocīja nieru kaite, kas 1791. gada beigās darīja galu viņa dzīvei. Šikanēdera piedāvājums komponēt operu Mocartu iepriecināja. Pirmizrādi diriģēja pats komponists, un publikas sākotnējā reakcija bija diezgan liels samulsums, jo šajā operā ir neiedomājams noskaņu, stilu un žanru salikums – no bērnišķiem smiekliem un sirsnīgiem mīlas skatiem līdz akmens cietām un dziļi dramatiskām epizodēm.
Arī skaistā Klarnetes koncerta stāsts ir ievērības vērts. 1780. gadu vidū Vīnē dzima radošs trio, kurā apvienojās ģeniāls komponists, spožs mūziķis un izcils instrumentu meistars – Volfgangs Amadejs Mocarts, Antons Štadlers un Teodors Locs. Pateicoties šim notikumam, gluži vai maģisku nozīmi ieguva klarnete, kā arī radās tādi instrumenti kā basetklarnete un basethorns. Klarnetes koncertu Mocarts pabeidza starp Burvju flautu un Rekviēmu dažus mēnešus pirms nāves, un ir ticams, ka mēs varam to klausīties kā dziļas un patiesas draudzības apliecinājumu izcilajam 18. gadsimta nogales klarnetistam Antonam Štadleram.
Pētera Čaikovska Piektā simfonija komponēta 1888. gadā, atspoguļojot emocijas no nesen noslēgušās Eiropas turnejas un tuva drauga Nikolaja Kondratjeva nāves. Čaikovski atkal un atkal nodarbina mūžīgā tēma – likteņa nenovēršamība, gaismas stara ieraudzīšana un atziņa, ka cerības nepastāv. Simfonijas pirmatskaņojumu publika uzņēma ar ovācijām un komponistu iecēla par Pēterburgas filharmoniskās biedrības goda biedru. Toties atsauksmes presē bija nelabvēlīgas un apgalvoja, ka skaņdarbs ir rutīnas pilns un komponēts lielā steigā. Tomēr Eiropā skaņdarbs piedzīvoja panākumus, un Čaikovskis jutās gandarīts. Ar laiku Piektā simfonija nostiprinājās Rietumu pasaules simfoniskajā repertuārā kā neapstrīdama, neapspriežama vērtība.
Pirms koncerta plkst. 18.18 Lielajā ģildē izskanēs Pirmskoncerta sarunas, ko vadīs Orests Silabriedis. Tajā būs iespējams iepazīties ar Fuadu Ibrahimovu, kurš laipni piekritis sarunāties, paklausīties zīmīgākas epizodes no Mocarta opusiem un uzzināt par Čaikovska Piektās simfonijas nozīmīgākajām tēmām.
Vairāk informācijas: www.lnso.lv