Eņģeļu balsis – šī ir pirmā asociācija, kas nāk prātā, klausoties sieviešu kora Balta apburoši dzidrajā, izsmalcināti tīrskanīgajā, vijīgajā un patiesi apgarotajā dziedājumā. Šis koris, viens no diriģentes Māras Marnauzas radošajiem lolojumiem, jau iesilda balsis savam divdesmit gadu jubilejas koncertam Daudz baltu dieniņu, kas notiks jau šovakar, 16. aprīlī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 19. Koncerts klausītājiem pieejams bez ieejas maksas, un to ir vērts dzirdēt ne tikai izpildījuma augstās mākslinieciskās kvalitātes dēļ, bet arī tāpēc, ka Māra Marnauza abiem saviem koriem (Balta un Fortius) arvien izvēlas interesantu, bieži vien šeit vēl vispār nedzirdētu repertuāru. Kora Balta repertuāra atradumi arvien ir aizraujoši un uzmanības vērti.
Mūsdienu skaņa
"Vislabāk es jūtos mūsdienu mūzikā," atzīstas Māra Marnauza. Viņu nebiedē ne nepazīstamas partitūras, ne jauni kora vokālie paņēmieni. Ir gluži likumsakarīgi, ka jubilejas koncertu piepildīs mūsdienu komponistu kormūzika, kas rakstīta XXI gadsimtā. Vispirms skanēs darbi no kora Balta jaunākās, martā izskanējušās koncertprogrammas – norvēģu komponista Henrika Odegārda komponētajiem opusiem, kuros viduslaiku kultūras mantojums – gregoriskais korālis – savdabīgi integrējas sieviešu kora laikmetīgā daudzbalsības paletē. Pirmo reizi kora izpildījumā skanēs Kima Andrē Arnesensa un Olas Gjeilo kormūzika, kā arī būs divi pirmatskaņojumi – Ivo Antognini Canticum Novum un latviešu komponistes Renātes Stivriņas veltījums korim Balta un diriģentei Mārai Marnauzai Tik esi vērts ar Raiņa dzeju. Savās dzidrajās balsīs Baltas meitenes izdziedās arī kora repertuārā iemīļotās, gan Latvijā, gan ārzemēs daudz atskaņotās Ērika Ešenvalda, Andra Sējāna, Metjū Kullotona, Annas Meri Keheres un Stīvena Hetfīlda dziesmas.
1999. gadā izveidotais sieviešu koris Balta tā mākslinieciskās vadītājas un diriģentes Māras Marnauzas vadībā ir guvis nozīmīgus sasniegumus koru konkursos Latvijā un ārzemēs. Jautāta, ar ko lepojas visvairāk, diriģente nosauc ārkārtīgi grūtajā 14. Starptautiskajā kamerkoru konkursā Marktoberdorfā (2015) izcīnīto 1. vietu un Karla Orfa Fonda speciālbalvu par labāko pirmatskaņojumu. Nesenākie panākumi ir 1. vieta Starptautiskajā koru konkursā IRENE. A Cappella Music Kivasso Itālijā (2018) un 1. vieta XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru konkursa finālā (2018), kā arī Grand Prix un zelta medaļa Interkultur Starptautiskajā koru konkursā Nāciju Grand Prix (Rīgā, 2017) un dubultlauri prestižajā 48. Starptautiskajā Tolosas koru konkursā Spānijā (2016), kur izcīnīta 3. vieta gan polifonijas, gan folkloras kategorijā. Pērn Balta piedalījās arī 5. Starptautiskajā Pekinas Jaunatnes mākslas nedēļā – koru festivālā Pekinā Ķīnā (2018).
Vienmēr ritenī
Ielūkojoties kora Balta mākslinieciskās vadītājas un diriģentes Māras Marnauzas CV un redzot paveikto, ir grūti iztēloties, ka to visu paspējis viens cilvēks. Diriģentes vadībā strādā arī kamerkoris Fortius, kuru viņa izveidoja 1985. gadā. Māra Marnauza ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kora diriģēšanas katedras profesore, pedagoģijas zinātņu doktore nozaru (mūzikas) pedagoģijā, XXV un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente (2013; 2018), Baltijas valstu studentu Dziesmu svētku Gaudeamus (1999–2018) virsdiriģente, Saldus un Dobeles koru apriņķa virsdiriģente. Vērtējusi koru sniegumu dažādās valstīs rīkotu starptautisku konkursu žūrijās. Publicējusi monogrāfiju Diriģēšanas metodoloģija (2012) un ar saviem koriem ierakstījusi un producējusi veselu virkni CD un DVD.
"Man nav grūti kopēt notis vai nakts vidū gatavot ielūgumus un pašai iznēsāt afišas. Ir tikai žēl, ja nepietiek laika iedziļināties mūzikā. Organizējot un skrienot bieži pietrūkst laika pašam galvenajam – radošajam darbam," saka Māra Marnauza. Viņa arvien ir darbīga, mērķtiecīga un visu dara ar šķietami neizsīkstošu enerģiju un iedvesmu. Ir tikai likumsakarīgi, ka tāda pati enerģija un aizrautība staro pretī arī no viņas vadītajiem koriem. "Cenšos visu izdarīt ļoti savlaicīgi, lai pēdējās dienās varētu koncentrēties un savākties gaidāmajam koncertam. Priekš kam tad tu vispār to dari, ja jau pirms uzstāšanās jūties izsmelts?! Pat ja visa programma ir ļoti labi sagatavota, vajag pārdomāt, noskaņoties. Katrā dziesmā un tās saturā ir tik daudz nianšu. Tu nevari vienlaicīgi domāt par torti un šampanieti. Galva ir jāatbrīvo! Paskatoties dažādībā, kas redzama manā CV, var likties, ka esmu jukusi, taču es katru reizi konkrētajā brīdī esmu darījusi tikai to vienu lietu. Protams, esmu paralēli mēģinājusi visu iespēt un nepamest novārtā arī ģimeni, tomēr koncentrējos uz vienu. Ja man ir koncerts, tad nekādus doktorantus nepieņemu. Koncerta dienā centīšos atlikt visas citas tikšanās. Ir jāsaprot robežas," Māra Marnauza atklāj metodi, kā apvienot diriģēšanu ar zinātnisko, pedagoģisko un organizatorisko darbu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!