Mūzika atgriežas Itālijā – svētdien, 21. jūnijā, XV gadsimtā celtajā Brankaleones cietoksnī notiks 31. Ravennas festivāla atklāšanas koncerts, kurā pie Luidži Kerubīni jauniešu orķestra pults stāsies maestro Rikardo Muti. Programmā: Aleksandra Skrjabina Sapņi un Volfganga Amadeja Mocarta darbi – soprāns Roza Feola dziedās moteti Exsultate, jubilate un Et incarnatus est no Lielās mesas Do minorā, noslēgumā skanēs 41. jeb Jupitera simfonija.
Festivāla afišā ir vairāk nekā četrdesmit simfoniskās un kamermūzikas, džeza, teātra, dejas, kino un starpžanru notikumu Ravennā, Červijā un Lugo. Paredzētas koncertu un izrāžu pārraides internetā. Ravennas festivālu 1990. gada nodibināja Rikardo Muti sieva Kristīna Madzavillani-Muti. Itāļu diriģēšanas dižgars dzīvo Ravennā, kur arī pavadījis karantīnas mēnešus.
"Esmu riska grupā, taču nejūtos pilnībā kā pensionārs. Esmu pamanījis – kad pienāk beigas, tā droši vien ir elle, taču šķiet, ka debesīs man būs pārāk garlaicīgi. Šajā izolācijas laikā mājās man izdevās visu ātri iztīrīt un savest kārtībā. Tā bija laba sajūta – pārliecināties, cik ļoti man pietrūkst muzicēšanas un skaņu radīšanas telpā. Pēc tik daudziem gadiem, kas pavadīti pie pults, man joprojām nepietiek," neilgi pirms Ravennas festivāla atklāšanas sarunā ar vācu laikrakstu Die Welt teica Rikardo Muti. Nākamgad viņš svinēs astoņdesmito jubileju.
Klasiķa vingrinājumi
Pēdējos gados Rikardo Muti ir samazinājis orķestru skaitu, ar kuriem turpina strādāt. Maestro atzīst: "Šajā klusēšanas laikā man visvairāk pietrūka sadarbības ar mūziķiem, kurus labi pazīstu. Man pietrūka Čikāgas simfoniskā orķestra, Vīnes filharmoniķu, un jo īpaši mana Luidži Kerubīni jauniešu orķestra, skanējuma. Jaunajiem mūziķiem nebija ko darīt, viņiem šī krīze ir eksistenciāla. Turpmāk es vēlētos arvien vairāk strādāt ar jauniešiem – viņi ir mūzikas nākotne."
Uz jautājumu, vai diriģents, kurš pēkšņi ir palicis bez darba, klausās ierakstus, Rikardo Muti atbild: "Nē, viņš studē partitūras. Vismaz vecais diriģents noteikti to dara. Es pētīju nevis jaunas, bet vecas partitūras. Galvenokārt – Bēthovenu. Viņa nekad nevar būt par daudz. Atveru simfonijas partitūru un katru reizi atrodu tajā kaut ko jaunu, detaļas, kuras iepriekš nebiju pamanījis. Viņa Missa solemnis ir īpašs, šķautņains, nenogludināts dārgakmens. Tas ir unikāls darbs, kas vērsts nākotnē. Bēthovens precīzi zināja, ko vēlas panākt. Savā mūzikā viņš ir ielicis pārmērīgas prasības cerībā, ka nākamās paaudzes spēs tās īstenot."
Augusta vidū Zalcburgas festivālā Rikardo Muti diriģēs Bēthovena Devīto simfoniju, kuras atskaņojumā piedalīsies Vīnes filharmoniķi, Vīnes Valsts operas koris un solisti (soprāns Asmika Grigorjana, mecosoprāns Marianna Krebasa, tenors Daniels Jūhansons un bass Džeralds Finlijs). Savukārt 2021. gada 1. janvārī Rikardo Muti sesto reizi karjerā diriģēs Vīnes filharmoniķu tradicionālo Jaungada koncertu.
Rikardo Muti ir pārliecināts, ka sarežģītākajos brīžos mūzika spēj sniegt mierinājumu: "Bija aizkustinoši skatīties, kā, sākoties koronavīrusa pandēmijai, cilvēki Itālijā dziedāja uz balkoniem. Taču vienlaikus man bija skumji, jo nevarēju neko izdarīt – viens pats diriģents nerada mūziku, viņš padara to iespējamu, kad nostājas citu mākslinieku priekšā. Šī situācija man vēlreiz to skaidri atgādināja."
Vai maestro Muti karantīnas laikā ir vingrinājies? "Es varētu vingrināties, kāpjot augšup un lejup pa kāpnēm, bet es dodu priekšroku vingrinājumiem uz klavierēm," uzsver mākslinieks.
Harmonijas templis
Rikardo Muti diriģēs vēl trīs Ravennas festivāla koncertus. 3. jūlijā Brankaleones cietoksnī viņa vadībā Luidži Kerubīni jauniešu orķestris un Sīrijas Nacionālais simfoniskais orķestris atskaņos Ludviga van Bēthovena Trešo jeb Heroisko simfoniju. Šis būs sadraudzības koncerts, kas godinās brutāli nogalinātās Sīrijas kurdu sievietes Hevrinas Halafas (1984–2019) piemiņu. 5. jūlijā Heroiskā simfonija šo mūziķu izpildījumā skanēs Pestumas arheoloģiskajā parkā Salerno provincē, lai atgādinātu par islāma teroristu uzspridzinātā Palmīras tempļa traģisko likteni. Šos koncertus Rikardo Muti ir iecerējis kā mūžīgās harmonijas, skaistuma un cerības simbolu.
Vēl viena Rikardo Muti un Luidži Kerubīni jauniešu orķestra programma būs veltīta Antonīna Dvoržāka mūzikai: 12. jūlijā Brankaleones cietoksnī skanēs Otrais čellkoncerts (solists – Vīnes filharmoniķu pirmais čells Tamāšs Varga) un Devītā simfonija No Jaunās pasaules.
Tirāna mīla
Pie Rikardo Muti dibinātā Luidži Kerubīni jauniešu orķestra pults 28. jūnijā stāsies krievu diriģents Valerijs Gergijevs – Bēthovena 250 gadu jubilejai veltītajā programmā mūziķiem pievienosies lieliskā itāļu pianiste Beatriče Rana. Skanēs Trešais klavierkoncerts un Sestā jeb Pastorālā simfonija.
Ravennas autentiskā izpildījuma orķestris Accademia Bizantina diriģenta un klavesīnista Otāvio Dantones vadībā 24. jūnijā atskaņos Georga Frīdriha Hendeļa oratoriju Laika un vilšanās triumfs. 1. jūlijā Ravennā viesosies Budapeštas Festivāla orķestris, ungāru diriģents Ivans Fišers un austriešu un vācu soprāns Anna Prohaska. Programmā – Riharda Vāgnera, Bendžamina Britena un Franča Jozefa Haidna opusi.
10. jūlijā festivālā uzstāsies Lugo dzimušais kontrtenors Karlo Vistoli. Viņš ir sagatavojis Klaudio Monteverdi, Filiberto Laurenci, Benedeto Ferrāri, Frančesko Kavalli mūzikas izlasi Amor tiranno, kurā pievērsīsies kaislei XVII gadsimta Venēcijas operā.
Verbālais jutekliskums
9. jūlijā notiks speciāli festivālam tapušā drāmas teātra iestudējuma Ir dienas, kuras tā arī nenotiek/Ci sono giorni che non accadono mai pirmizrāde. Valērio Kapelli luga stāsta par "kaisli un tās dēmoniem Covid-19 krīzes laikā". Uz skatuves pirmo reizi satiksies divi populāri itāļu aktieri Serdžo Kastellito (viņš ir arī izrādes režisors) un Izabella Ferrāri. Iestudējumā skanēs iepriekš nedzirdēta itāļu klasiķa Ennio Morrikones mūzika.
Luga apspēlē aktuālu sižetu. Evaristo ir mūziķis no Romas, Silvija ir skaistumkopšanas speciāliste no Pjačencas. Viņu draudzība sākas feisbukā, pēc tam viņi satiekas klātienē, Evaristo iepazīstas ar Silvijas dzīvesbiedru. Karantīnas laikā, būdami tālu viens no otra, viņi turpina komunicēt, katram ir problēmas privātajā dzīvē. Izolācijas laikā iztēle kļūst nevaldāma un varoņu emocionālā saikne – arvien ciešāka. Viņi sazvanās katru dienu un žēlojas, ka ir zaudējuši seksuālo kontaktu ar saviem partneriem. Evaristo un Silvija zvēr, ka mīl viens otru, taču pandēmijas dēļ satikties nav iespējams. Virtuālā kaisles stāsta pavērsieni ir atkarīgi no pāra verbālā jutekliskuma, ilūzijām, solījumiem, arī maldiem un pašapmāna. Varoņu alkas kļūst arvien nepanesamākas, bet joprojām nekā nav – ilgi gaidītās dienas tā arī nepienāk. Šo dienu tikpat kā nav. Šīs ir dienas, kuras tā arī nekad nenotiek.
"Izrāde kā dvēseles trilleris, kurā ir gan Tarantīno, gan Šniclera motīvi. Stāsts par vientulību un bezpalīdzību vīrusa apstādinātajā laikā," teikts projekta pieteikumā.
Jēzus, dīva, kulinārs
Kinokoncertā 15. jūlijā tiks demonstrēta Čārlija Čaplina filma Pilsētas ugunis/City Lights (1931) un Arkandželo Korelli orķestris diriģenta Timotija Broka vadībā atskaņos Čārlija Čaplina un Hosē Padiljas komponēto filmas mūziku.
Intriģējošu programmu kopā ar baleta māksliniekiem 18. jūlijā piedāvās itāļu pianiste Beatriče Rana un itāļu čellists Mario Brunello. 20. jūlijā notiks kinokoncerts Rekviēms mirstošai planētai – tas ir vācu kinorežisora Vernera Hercoga un holandiešu komponista un čellista Ernsta Reisegera kopdarbs. Ernsts Reisegers ar domubiedriem izpildīs mūziku, kuru komponējis Vernera Hercoga dokumentālajām dabas filmām.
Daudzpusīgais itāļu pianists Stefano Bollāni 25. jūlijā iepriecinās ar pasaules pirmatskaņojumu – viņš izpildīs variācijas par Endrū Loida-Vebera un Tima Raisa mūzikla Jēzus Kristus superzvaigzne tēmām par godu šā darba piecdesmit gadu jubilejai. Katrs Stefano Bollāni koncerts ir kā pārsteidzošs prāta stāvoklis. Mākslinieka izpausmei nav robežu: viņš ir interpretējis itāļu estrādes dziesmas, imitējis popdziedātājus, spēlējis kamerdžezu, bosanovu un Franka Zapas mūziku.
Festivālā notiks vakari, kas būs veltīti estrādes dīvai Mīnai, filmu mūzikas komponistam Luisam Bakalovam, režisoram Federiko Fellīni, dzejniekam un scenāristam Tonīno Gverram, kā arī uzņēmējam un kulināram Pellegrīno Artuzi, kurš tiek uzskatīts par itāļu mūsdienu virtuves tēvu.
Informācija: www.ravennafestival.org
Festivāla notikumi tiešsaistē: www.ravennafestival.live