Arvo Perts ir viens no mūslaiku Rietumu pasaules garīgajiem milžiem, vienkāršības un skaidrības sala laikmetīgajā mūzikā. Dižo igauņu meistaru, meditatīvās tintinnabuli kompozīcijas tehnikas un stila izgudrotāju, kurš ar savu skaņu rituālu stingri strukturēto vienkāršību un dziļo garīgo piepildījumu ir būtiski mainījis laikmetīgās mūzikas seju un misiju, 90 gadu jubilejā sveic visā pasaulē. Kori, orķestri, solisti un kamermūzikas grupas sniedz īpašus, jubilejai veltītus koncertus un ierakstus. Arī Latvijas mūziķu pienesums neaprobežojas ar Arvo Perta jubilejas koncertiem Latvijā vien.
Vijolnieks Gidons Krēmers vasaras izskaņā gan Helsinku festivālā Somijā, gan Dolomītu festivālā Itālijā ar orķestri Kremerata Baltica atskaņoja Arvo Perta opusu Tabula rasa. Šā 1977. gadā komponētā dubultkoncerta ieraksts, kuru 1984. gadā izdeva kompānija ECM Records (solo spēlē Gidons Krēmers un Tatjana Grindenko), izraisīja sensāciju un lielā mērā radīja Arvo Perta mūzikas fenomenu Rietumu pasaulē. Igauņu komponista mūzika celta goda vietā arī ikgadējā Kremerata Baltica festivāla atklāšanas koncertā, kas notiks piektdien, 12. septembrī, Dzintaru koncertzālē.
Kompānijas ECM Records 1984. gadā izdotais Arvo Perta dubultkoncerta Tabula rasa ieraksts (solo spēlē Gidons Krēmers un Tatjana Grindenko) izraisīja sensāciju un radīja viņa mūzikas fenomenu Rietumu pasaulē
Latvijas Radio kora un Zviedrijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Kaspars Putniņš savulaik ar Rīgas vokālo grupu bija pirmais, kurš pēc Arvo Perta emigrācijas uz Rietumiem atskaņoja viņa mūziku Latvijā. Viņš tikko pie Berlīnes RIAS kamerkora diriģenta pults sniedzis jau divus koncertus ar programmu Palestrina 500 – Pärt 90. Tā skanēja Brēmenes festivālā un Berlīnes tuvumā, savukārt Arvo Perta dzimšanas dienā 11. septembrī notiks uzstāšanās Berlīnes filharmonijas Lielajā zālē, kur koru a cappella koncerti ir liels retums. Šis koncerts ir iekļauts festivāla MusikFest Berlin programmā. Palestrīnas un Perta mūzikas programma rudenī skanēs arī Nīderlandē un Itālijā.
Diriģents Sigvards Kļava ar Latvijas Radio kori augusta beigās viesojās Enesku festivālā Bukarestē ar plašu kormūzikas izlasi, kurā Arvo Perta opusi izskanēja Baltijas un Ziemeļvalstu komponistu darbu ielokā. Diriģents Māris Sirmais, kurš gadu gaitā ar Valsts akadēmisko kori Latvija interpretējis daudzus Arvo Perta skaņdarbus, meistara jubilejas koncertu Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 28. augustā bija uzticējis igauņu diriģentam Risto Jostam, savukārt pats pievērsās Perta mūzikai, sniedzot meistarkursus Polijā un Itālijā.
Elbas filharmonijas galvenā ērģelniece Iveta Apkalna veltīs Arvo Pertam solokoncertu 2. oktobrī – līdzās jubilāra opusiem viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha kompozīcijas un Pertam veltīto Pētera Vaska darbu Viatore. Igauņu autora mūzika oktobrī skanēs arī Ivetas Apkalnas vadītajā festivālā ORGANismi Rēzeknē.
Šodien, 11. septembrī, ierakstu kompānija Deutsche Grammophon laidīs klajā pianista Georgija Osokina albumu For Arvo. Tajā ir iemūžināti Arvo Perta darbi jaunās Georgija Osokina radītajās transkripcijās. Pianista izveidotā programma atspoguļo Arvo Perta personīgās muzikālās idiomas evolūciju – no avangarda sarežģītības līdz tintinnabuli stila skaistumam un vienkāršībai. Īpašu dziļumu ierakstam piešķir Georgija Osokina spēlēto simt gadu veco Blue Steinway klavieru skanējums. Ar albuma programmu Georgijs Osokins iepazīstinās klausītājus savā Latvijas turnejā – viņš uzstāsies Liepājas koncertzālē Lielais dzintars (4. oktobrī), Cēsu koncertzālē (5. oktobrī), Ventspils koncertzālē Latvija (9. oktobrī) un Nacionālajā teātrī Rīgā (14. oktobrī). Pagājušajā nedēļā 5. septembrī Georgijs Osokins sniedza koncertu Arvo Perta centrā Laulasmā, koncerts tika nofilmēts un šodien tiks demonstrēts kanālā Mezzo.
11. septembrī kompānija Deutsche Grammophon laidīs klajā pianista Georgija Osokina albumu For Arvo, kurā ir apkopota Arvo Perta klaviermūzika. Šim projektam pianists ir radījis arī jaunas skaņdarbu transkripcijas
Sagaidot Arvo Perta 90 gadu jubileju, KDi aptaujāja ievērojamus Latvijas mūziķus par komponista nozīmi viņu radošajā ceļā un mūsdienu kultūras kontekstā.
TIKAI NEPIECIEŠAMĀS NOTIS
Vijolnieks Gidons Krēmers
Arvo Perts ir viens no tiem retajiem māksliniekiem, kurš pievēršas klusumam. Klusumā – Silentium (tā saucas otrā daļa no viņa skaņdarba Tabula rasa, kurš ir veltīts vijolniecei Tatjanai Grindenko, man un mūsu draugam diriģentam Eri Klāsam) – es iemācījos labāk ieklausīties skaņās, ne tikai spēlēt tās. Arvo ir kāda neapšaubāma īpašība – rakstīt tikai nepieciešamās notis. Spiritualitāte, garīgums atšķir viņu no daudziem citiem minimālistiem. Arvo Perta paškritika palīdz viņam rakstīt notis un mums – klausīties mūziku. Komponējot viņš nemēģina pārspīlēt savu nozīmi. Viņš kalpo skaņām. Mums visiem vajadzētu no viņa mācīties – gan komponistiem, gan izpildītājiem. Arvo Perta partitūras un pauzes palīdz mums atšķirt patieso no kārdinājuma, taisnību no tromp l’oeil (gleznošanas tehnika – acu apmāns), dārgakmeņus no bižutērijas.
SAKĀRTOTĪBAS SAJŪTA
Diriģents Kaspars Putniņš
No Arvo Perta staro patiesība. Viņš ir cilvēks ar ļoti bagātu pieredzi, kurš savā iekšējā dzīvē ir izgājis tālus ceļus un autentiskā, prasmīgā veidā spējis to atainot mūzikā. Esmu atskaņojis daudzus Arvo Perta darbus, īpaši strādājot Igaunijā. Darbā ar Igaunijas filharmonijas kamerkori man bija arī iespēja tikties ar pašu meistaru. Viņš bija biežs viesis mūsu mēģinājumu telpā.
Arvo Perta mūzika šobrīd pasaulē tik daudziem ir vajadzīga tāpēc, ka tā patiesi un spilgti ataino garīga meklētāja iekšējās tapšanas ceļu. Iedams šo ceļu, Arvo Perts ir nonācis pie unikāla, viduslaiku un renesanses mūzikā balstīta rakstības stila, kas ļauj viņa ļoti personisko vēstījumu izklāstīt tādā formā, kurā valda universālas patiesības, sakārtotības sajūta. Šajā mūzikā cilvēka iekšējā pasaule rezonē ar ārējo pasauli, kaut arī abās bez skaistuma, harmonijas un mīlestības ir arī sāpes, pretrunas un konflikti.
Arvo Perta mūzika ir ziemeļniecisks veids, kā izpausties šajā pasaulē. Tā ir atturīgā viduslaiku ikonu mūzika, kam pārspīlējumi būtu falši. Viņa mūzika ir ļoti skaidri, matemātiski strukturēta – to viņš ir paņēmis no viduslaiku un renesanses koru polifonijas. Līdztekus matemātiskajai kārtībai ļoti skaidri ir arī priekšstati par raksturiem un emocijām. Esmu piedzīvojis situācijas, kurās komponists atsaucas atskaņotāju idejām.
Arvo Perts ir viens no mūžīgajiem meklētājiem – parasti viņš nevienu mirkli nav apmierināts ar to, ko pats ir izdarījis, viņam vienmēr šķiet, ka vēl kaut kas ir uzlabojams un īsti līdz galam nav sanācis. Viņam ir tāds urdošs dzinulis, kas liek visu laiku pārskatīt idejas un nianses. Dažkārt tās ir visai sīkas (dinamika, tempi), citreiz – būtiskākas lietas. Ne jau velti lielai daļai viņa darbu ir daudzas versijas, un izpildītājiem ir jābūt uzmanīgiem, lai nepaņemtu vecu partitūras izdevumu. Visu laiku ir jāseko līdzi, vai nav iznācis jauns variants.
Mana pirmā sastapšanās ar Arvo Perta mūziku notika 1987. gada janvārī. Biju pavisam nesen atgriezies no padomju armijas un spēlēju basketbolu Baltijas mūzikas augstskolu turnīrā Tallinā. Draugi mūs aizveda uz pirmo Arvo Perta mūzikas koncertu pēc viņa došanās trimdā. Tas notika koncertzālē Estonia, un man tas bija absolūts kultūršoks. Man nebija ne jausmas par to, ko klausīšos. Biju pilnīgi satriekts no tā, ko toreiz dzirdēju. Man šķita, ka tas ir pats skaistākais, dziļākais, īstākais piedzīvojums manā dzīvē.
Pirmo reizi ar komponistu sarunājos pilnīgi kuriozā situācijā. Biju pie draugiem Berlīnē. Iepriekšējā vakarā bijām apsprieduši Arvo Perta daiļradi, un no rīta mans draugs bija atradis telefongrāmatā viņa telefonu (Arvo Perts tolaik dzīvoja Berlīnē), piezvanīja viņam un vienkārši iedeva man klausuli: runā! Es tam absolūti nebiju gatavs un pat nesapratu, kurā valodā viņu uzrunāt. Skolnieciski stomījos, bet viņš bija ārkārtīgi laipns pret svešinieku. Izstāstīju, kas es esmu un ka esmu dzirdējis to koncertu Tallinā un cik tas man ir bijis svarīgi. Nākamās sarunas jau bija saistībā ar Latvijas Radio kora koncertiem, kuros skanēja viņa mūzika.
Mēģinājumos Perts ir ārkārtīgi atvērts un jūtīgs. Viņš ir ļoti laipns un sirsnīgs un vienlaikus arī tiešs. Ja viņš kaut kam nepiekrīt, pasaka bez liekiem filtriem un cieti iztur savu līniju. Viņam ir forša humora izjūta. Visiem zināms ir viņa nopietnais ārējais tēls – gandrīz kā mūkam –, bet reiz, kad gatavojām viņa darba Dopo la vittoria atskaņojumu, viņš mēģinājumā piecēlās un sāka dejot! Tā viņš uzsvēra, ka šīs epizodes ir prieks un svinēšana.
CITI, JAUNI LAIKI
Diriģents Sigvards Kļava
Arvo Perts ar savu radošo un cilvēcisko klātesamību ir fundamentāli ietekmējis gan Latvijas Radio kora izaugsmi, gan manu dzīvi. Manuprāt, viņa radošais ģēnijs parādījās tad, kad akadēmiskajā mūzikā valdīja apjukums, varbūt arī haoss. Iezīmējās citi, jauni laiki.
Kur slēpjas Arvo Perta fenomens? Mana vienkāršā atbilde ir trejādība: neatkārtojams talants, patiesa ticība un paļāvība uz Dievu, mīlestība. Viņa mūzika uzrunā gandrīz jebkuru. Mūzikā iekodētā zīme liek domāt par visaugstākajām vērtībām. Es viņu uztveru kā eņģeli, kura klātbūtni izjūtu un alkstu pēc tās.
Mēģinājumos Arvo Perts ir ļoti uzmanīgs un akurāts. Viņš palīdz veikt pareizu muzikālo un garīgo uzbūvi. No katras mazās detaļas izveidojas dievišķais lielums.
LAIKA PLŪDUMS
Diriģents Māris Sirmais
Arvo Perts ir tā personība mūzikas pasaulē, kura pierāda cilvēku milzīgo interesi būt klāt viņa mūzikā. Laikam galvenais ir vienkāršība, tīrība, plūdums un miers – tas, kā šajā pasaulē visvairāk pietrūkst ne tikai muzikāli izglītotam, bet arī vienkāršam klausītājam. Arvo Perts spēj savā mūzikā pietuvoties laika ritumam, mūsu katra dzīves laika plūdumam, ievest pārpasaulīgā atmosfērā. Viņš liek mums sajust bezgalīgu mieru, dziedējot mūsu ikdienas trauksmi un steigu. Arvo Perta mūzikas vienkāršība un pat naivums ir pielīdzināms maza bērna atvērtībai un patiesumam.
VISS KĻŪST SKAIDRS
Pianists Georgijs Osokins
Tā nu ir sanācis, ka Arvo Perts ir atstājis ārkārtīgi spēcīgu iespaidu uz manu mūziķa identitāti. Viņa uzmanība viena toņa kvalitātei (šī vārda filosofiskajā nozīmē), viņa garīgā kalpošana mūzikai un nemitīgā patiesā skanējuma meklēšana – tas viss būtiski ir ietekmējis manu ceļu. Viņa mūzika dziedē un vada – es to pats esmu pieredzējis, un par to būšu Arvo bezgalīgi pateicīgs. Tā ir diezgan sarežģīta, taču harmoniska pasaule, un pēc iegrimšanas tajā cilvēks jau iznāk pavisam citāds.
Arvo Perta mūzikā nav nekā lieka, tā ir kristāldzidra. Viss ir savā vietā. Pamatā bieži vien ir vissarežģītākā sistēma, taču rezultāts vienmēr šķiet vienkāršs, spontāns un patiesi dzīvs. Tik dzīvs, ka uzreiz mūžīgs. Man vienmēr ir patikusi viņa paša metafora: mana mūzika ir kā balta gaisma, kas satur visas krāsas, bet klausītāja gars ir kā prizma, kas šo gaismu sadala un atklāj šīs krāsas.
Arvo Pertam izdevās radīt savu pasauli, ļoti atšķirīgu no citām, turklāt laikā, kas bija ļoti konservatīvs un atstumjošs. Laikā, kad daudzi jau paredzēja komponēšanas mākslas galu. Taču Arvo Perts izrādījās nelokāms. Pēc daudzu gadu meklējumiem un atsvešināšanās Arvo atrada gaismu un sevi tajā, tā pārtapa unikālā mākslinieciskā balsī – tik pazīstamā un spēcīgi iedarbīgā arī šodien. Pietiek vien paklausīties viņa mūziku, un viss kļūst skaidrs. Tā ir par cilvēku dvēseļu glābšanu un vienotību, par lietām, kuras mēs tik bieži aizmirstam. Viens svētais – un tūkstoši, varbūt pat miljoni ap viņu taps izglābti.
MŪŽĪBAS KLĀTBŪTNE
Komponists Pēteris Vasks
Arvo Perts ir mana vadzvaigzne jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, kad pirmoreiz sastapos ar dižā meistara partitūrām un skaņu ierakstiem. Mūsdienu kultūrā pārlieku bieži ir sastopams elitārisms, pat augstprātība, un tai iepretī Arvo Perta mūzika ir kā mīlestības spēka tīrais avots. Arvo Perta mūzikas vēstījums ir pārlaicīgs un tajā pašā laikā atbruņojošs savā vienkāršībā un pazemībā.
Arvo Perta balss skan pāri laikam, stiliem un tendencēm. Svarīgs ir nevis vēstījuma veids, bet saturs. Miljoniem Arvo Perta mūzikas draugu – es esmu viens no tiem – viņa darbos sastop mūžības klātbūtni. Arvo Perts ir kā bāka laikā, kad ir tik daudz naida un valda materiālisms un ideālu trūkums. Viņš savā mūzikā atgādina un apliecina ticības, cerības un mīlestības mūžīgo esamību.
Arvo Perts ir no tiem lielajiem meistariem, kurus es saucu par saviem vecākajiem brāļiem. Vienmēr esmu viņu apbrīnojis, bet neesmu viņam daudz uzmācies, ka gribu ar viņu parunāties. Tikai tad, kad viņš bija atbraucis uz Rīgu, bija iespēja vairāk laika pavadīt ar viņu kopā. Lielākoties apbrīnoju viņu no attāluma, man pilnīgi pietiek ar viņa mūzikas esamību. Esmu bijis arī Arvo Perta mūzikas centrā netālu no Tallinas. Tur, uzkāpjot tornī, var redzēt jūru.
Sešdesmitajos gados, kad tika iespiestas viņa pirmās partitūras un pirmās skaņuplates, mums tas vienmēr bija liels notikums. Tas tolaik bija avangards, bet tāds, kurā ir arī vēstījums un saturs, nevis lai parādītu – redz, ko es esmu atklājis, cik tas ir interesanti, nebijuši, un nevienam citam tā nav. Arvo Perta muzikālajā domāšanā avangarda periodā bija raksturīgs darbs ar kolāžām, kas man ļoti patika. Vienā skaņdarbā B-A-C-H citāts, Otrajā simfonijā – citāts no Čaikovska Bērnu ainām. Augstus mērķus viņš bieži pauda caur kolāžu, savienojot savu mūziku ar atpazīstamu pagātnes meistaru darbu fragmentiem vai skaņu simboliem, piemēram, Kolāža par tēmu B-A-CH (1964). Es jutu, ka viņam būtiskais mūzikā ir dot spēku, ticību un atgādinājumu, ka mūsu dvēseles ir nemirstīgas – nedzīvojiet no šīs ikdienas, okupācijas laika ikdienas! Es pats tur biju iekšā, tāpēc ļoti rezonēju jau tad, kad viņš bija savā pirmajā jaunrades periodā, vēl pirms tintinnabuli. Un tad – 1968. gadā – Arvo Perts uzrakstīja darbu Credo – nepārprotamu un ārkārtēji spēcīgu ticības apliecinājumu. Stāsta, ka pirmatskaņojumā klausītāji ir bijuši tik satriekti, ka ir pieprasījuši to atkārtot, un Credo ticis izpildīts vēlreiz.
Radoši cilvēki mūsdienu kultūrā aizraujas ar formu, bet ir jākoncentrējas uz vēstījumu. Tas ir Arvo Perta spēks. Bija ļoti labi, ka kora Latvija koncertā, ko 28. augustā Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Sv. Pētera baznīcā diriģēja Risto Josts, starp skaņdarbiem nebija aplausu. Noskaņa netika traucēta.