Šī ir viena no visu laiku populārākajām operām. Metropoles operas repertuārā Seviljas bārddzinis ir kopš teātra pašas pirmās – 1883./1884. gada – sezonas. 31. maijā Rosīni komēdija Metropoles operā skanēs 643. reizi. Skatītāji redzēs amerikāņu režisora Bārtleta Šēra iestudējumu, kura pirmizrāde notika 2006. gadā. Pie diriģenta pults stāsies itāļu maestro Džakomo Sagripanti.
Solistu ansambļa zvaigzne ir baškīru mecosoprāns Aigula Ahmetšina, kura pagājušajā sezonā apbūra Metropoles operas publiku Karmenas tēlā (Žorža Bizē opera arī tika translēta kinoteātros). Aigula Ahmetšina ir dziedājusi Karmenu teju visos prestižākajos teātros, šī loma ir kļuvusi par viņas vizītkarti. Tagad klausītāji varēs novērtēt viņas vokālo un aktierisko sniegumu Rosīni mūzikā – dziedātāja spēlēs Rozīnu.
Grāfu Almavivu atveidos amerikāņu tenors Džeks Svensons. Figaro tēlā iejutīsies moldāvu baritons Andrejs Žilihovskis. Doktors Bartolo būs ungāru basbaritons Pēters Kālmāns, savukārt dona Bazīlio lomā izpaudīsies krievu bass Aleksandrs Vinogradovs.
Mecosoprāns Aigula Ahmetšina (Rozīna) un basbaritons Pēters Kālmāns (Bartolo) izrādē Seviljas bārddzinis. Foto – Džonatans Tičlers
Seviljas bārddzini Rosīni ir sacerējis 23 gadu vecumā. Tajā laikā viņš jau bija kļuvis slavens ne tikai Itālijā, bet arī ārzemēs – operas Tankrēds un Itāliete Alžīrā (abas komponētas, kad Rosīni bija 20 gadu vecs) bija pierādījušas, ka itāļu operā ir dzimis jauns, spožs talants. Seviljas bārddzini Rosīni uzrakstīja trīspadsmit dienās (daži avoti apgalvo, ka pat deviņās dienās) – tas ir izskaidrojams ar to, ka daļa mūzikas jau bija komponēta agrāk. Laikā, kad reti kurš ceļoja tālāk par dažiem kilometriem no savām mājām, komponistu vidū bija pieņemts atkārtoti izmantot savu mūziku. Ja, piemēram, opera bija cietusi neveiksmi Milānā, kāpēc gan neizmantot dažus labākos fragmentus un neiekļaut tos jaunā darbā Neapolē, kur tos gandrīz neviens nebija dzirdējis?
Seviljas bārddziņa pirmizrāde notika 1816. gadā Romas Teatro Argentino. Operas uvertīra sākotnēji tapa 1813. gadā Rosīni operai Aurēlijs Palmirā, pēc tam (ar nelielām izmaiņām) izmantota 1815. gada operā Elizabete, Anglijas karaliene. Daudzu Seviljas bārddziņa muzikālo fragmentu saknes ir atrodamas Rosīni agrākajos darbos, bet nav šaubu, ka jaunajā kontekstā tie visi skan perfekti. Rosīni mūzika – tāpat kā Figaro tēls – izstaro vitalitāti un dzīvesprieku. Tai piemīt ritmiska pārliecība, kas uzreiz piesaista uzmanību, un katra varoņa vokālās līnijas padara raksturu izteikti individuālu.
Ierakstā Seviljas bārddzini uz kinoteātra Forum Cinemas ekrāna varēs redzēt 4. jūnijā plkst. 18.30.
Informācija: metopera.org, forumcinemas.lv