Skanot operas Dons Žuans uvertīrai, skatītāji redz izrādes beigas: kad atveras priekškars, mums palēninātā tempā paklanās kora mākslinieki un solisti. Pēc tam dziedātāji atpakaļgaitā atstāj skatuvi, un darbība var sākties. Tas ir signāls, ka uvertīra ļauj nojaust visiem labi zināmās Volfganga Amadeja Mocarta operas finālu. Režisors Toms Gosenss meistarīgi savieno beigas ar sākumu, sākumu ar beigām, ļaujot noprast, ka mēs nepārtraukti skrienam pa apli.
Flāmu operā tapušais stilīgais, minimālistiskais Mocarta Dona Žuana jauniestudējums ierauj klausītājus dona Žuana, viņa cienītāju un pretinieku apburtajā lokā. Ja vienreiz notiek kaut kas nelāgs, nešaubieties, ka tas notiks atkal un atkal.
Mūsdienu Eiropas mīts
Flāmu opera darbojas divās Beļģijas pilsētās – Gentē un Antverpenē. Pirmā Dona Žuana izrāžu sērija decembrī notika Gentē – uzreiz pēc 31. decembra vakarā izskanējušā Dona Žuana Gentes operteātris tika slēgts rekonstrukcijai, kas turpināsies vairākus gadus, un turpmāk operas un baleta izrādes šajā pilsētā tiks pārceltas uz citām skatuvēm Gentē un apkārtnē. Savukārt no 8. līdz 20. janvārim Dona Žuana jauniestudējumu varēs redzēt Flāmu operas otrajā mājvietā – Antverpenes operteātrī (zinātāji apgalvo, ka akustika šeit ir labāka nekā Gentes opernamā).
Baritons Volfgangs Stefans Švaigers (dons Žuans; no kreisās) un basbaritons Maikls Mofidians (Leporello) demonstrē ideālu, azartisku saspēli. Foto – Annemī Augusteinsa
Flāmu operas un baleta mākslinieciskais vadītājs Jans Vandenhauve uzskata, ka Dons Žuans līdzās Faustam ir viens no nedaudzajiem mītiem, ko radījusi mūsdienu Eiropa. "Fausts vēsta par zināšanu meklējumiem, savukārt Dons Žuans – par izlaidību, grēkiem un miesu. Jau skanot operas pirmajām taktīm, dons Žuans izvaro sievieti un uzreiz pēc tam nogalina viņas tēvu, tomēr viņa pievilcībai daudzi nespēj pretoties. Režisors Toms Gosenss izmanto teātra spēli, lai uzzinātu, kāpēc šis stāsts mūs joprojām fascinē. Kopā ar izpildītājiem un skatītājiem režisors vēlas izpētīt, vai donam Žuanam ir izeja. Ik vakaru, kad publika teātrī klausās šo operu, titulvaronis tiek nosūtīts uz elli. Vai šo mūžīgo ciklu var pārtraukt? Vai donam Žuanam ir otra iespēja?" jautā Jans Vandenhauve.
Uzmanību izrādei piesaista gan itāļu diriģenta Frančesko Korti, gan beļģu režisora Toma Gosensa personība. Frančesko Korti ir studējis ērģeļu un klavesīna spēli, viņš ir XVII un XVIII gadsimta mūzikas speciālists, kurš kā instrumentālists un diriģents sadarbojas ar labākajiem senās mūzikas kolektīviem Eiropā. Frančesko Korti jau iepriekš ir atskaņojis Mocarta mūziku un koncertārijas kopā ar Flāmu operas orķestri (šis iestudējums tapis sadarbībā ar ievērojamo beļģu horeogrāfi Anni Terēzu De Kērsmākeri), viņš regulāri strādā ar šā orķestra mūziķiem mēģinājumu telpā, lai attīstītu kolektīva stilistisko elastīgumu un iepazīstinātu viņus ar t. s. vēsturiski informētā izpildījuma niansēm. Kopš 2023. gada Frančesko Korti ieņem brīnumskaistā Drotningholmas pils teātra (Zviedrija) muzikālā vadītāja amatu. Savukārt Toms Gosenss ir viens no interesantākajiem jaunās paaudzes mūzikas teātra režisoriem Eiropā, viņš oriģināli interpretē klasiku, veidojot izrādes mazuļiem un ģimenes auditorijai, kā arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
Elegantā simetrija
Toms Gosenss neuztver Mocarta un libretista Lorenco da Pontes Donu Žuanu kā vieglprātīgu drāmu par izlaidīgu vīrieti, kurš beigās tiek sodīts, – viņaprāt, šī opera portretē sabiedrību, kurā nekas nemainās, un šāda cikliskuma bīstamību. Dona Žuana uvertīra skan tikpat dramatiski kā fināls, it kā stāsts tiktu stāstīts bezgalīgā cilpā, no kuras nav iespējams izkļūt, un šī īpašība nosaka izrādes uzbūvi. Flāmu operas jauniestudējums pārliecina gan ar formu, gan ar saturu. Impulsu Toma Gosensa režijas paņēmieniem sniedz Mocarta partitūra un da Pontes librets, un tie asprātīgi izgaismo šīs mūzikas eleganto simetriju.
Frančesko Korti smalkjūtīgā interpretācija ļauj sajust, kā Mocarts izplūdina žanru robežas, apvienojot komiskās opera buffa un traģiskās opera seria muzikālās tradīcijas. Jau uvertīrā mēs dzirdam dramatisku mūziku, kas it kā brīdina par draudošo fināla ainu, pēc kuras noskaņa strauji mainās uz komēdiju. Frančesko Korti panāk izteiksmīgu kamermuzicēšanas efektu – viņa diriģētais Dons Žuans skan nospriegoti un intīmi.
Toms Gosenss neidealizē operas titulvaroni, taču absolūts ļaunuma un vardarbības iemiesojums viņš arī nav. Izrādei ir divi sastāvi, un abi dona Žuana atveidotāji – austriešu baritons Volfgangs Stefans Švaigers un madagaskariešu baritons Maikls Arivonijs – ir gados jauni (man bija iespēja dzirdēt abus māksliniekus). Viņu balsij šajā partijā vēl pietrūkst brieduma un erotiska pilnasinīguma, viņi vēl ir ceļā pie sava dona Žuana.
Gan Volfganga Stefana Švaigera, gan Maikla Arivonija dons Žuans azartiski saspēlējas ar pievilcīgo un artistisko Leporello skotu basbaritona Maikla Mofidiana atveidojumā (šo lomu tēlo arī Jaunzēlandes basbaritons Samsons Setu). Izrādē ir līdzsvarots ansamblis, kurā iekļaujas šveiciešu soprāna Marijas Lisas un ukraiņu un vācu soprāna Katerinas Kasperes donna Anna, itāļu soprānu Ariannas Venditelli un Alesias Pancas donna Elvīra, beļģu tenora Reinauda Van Mehelena un horvātu tenora Emanuela Tomljenoviča dons Otāvio, britu basa Edvīna Keja komandors, amerikāņu basbaritona Džastina Hopkinsa Mazeto, kā arī japāņu soprāna Savako Kajaki un vācu soprāna Katarīnas Rukgāberes Cerlīna.
Izrādē ir pats dekorāciju minimums. Scenogrāfiju ir veidojis Semijs Van den Heivels, kostīmus – Sofija Klenka-Vulfa, gaismu partitūru – Deniss Dīlss, horeogrāfiju – Femke Giselinka.
Trajektorijas maiņa
"Tu nekad neuzzināsi, kas es esmu," dons Žuans dzied operas sākumā. Viņš bieži darbojas tumsā un izdomā viltīgus trikus, lai paliktu nepamanīts. Par viņa personību nekas daudz nav zināms, arī partitūra to neatklāj – dons Žuans bieži imitē citu personāžu mūzikas materiālu, un viņam ir tikai divas ārijas – šampanieša ārija, kurā viņš vēsta par bezgalīgām ballītēm, un serenāde, ko viņš izpilda, jau pārģērbies par Leporello, lai savaldzinātu vēl vienu sievieti.
Baritons Maikls Arivonijs (dons Žuans; no kreisās) un basbaritons Maikls Mofidians (Leporello). Foto – Annemī Augusteinsa
Nekādi brīdinājumi un sods nevar ietekmēt dona Žuana rīcību. Viņam vairākkārt tiek izteikti pārmetumi un piedāvātas iespējas laboties, taču viņš tās noraida. Pārējie varoņi cīnās ar šo situāciju, bet nespēj tikt galā ar donu Žuanu. Pirmajā cēlienā visi personāži uz skatuves kustas no kreisās puses uz labo, otrajā cēlienā viņu kustības trajektorija mainās pretējā virzienā un dažas ainas vizuāli tiek atkārtotas spoguļattēlā. Skatītājiem rodas sajūta – kaut kur mēs to jau esam redzējuši. Vispirms redzējām dzīvas vistiņas, bet vēlāk tās parādās jau grilētas... Izrādē ir inteliģents rēbuss. Vai notikumi varētu attīstīties citādi, ja cilvēki būtu izdarījuši citu izvēli? Vai viņi varētu spēlēt citas lomas un uzņemties lielāku atbildību, ja situācija atkārtotos?
No 27. februāra izrādes Dons Žuans ieraksts būs skatāms digitālajā platformā Operavision.eu.
Dons Žuans
Diriģents Frančesko Korti, režisors Toms Gosenss
Flāmu operā Antverpenē 8., 10., 11., 13., 15., 18., 20. janvārī