Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Parīzes filharmonija - mūzikas templis par 381 miljonu eiro

Trešdien, 14. janvārī, notiks pirmais koncerts jaunatklātajā Parīzes filharmonijā, kuru projektējis arhitekts Žans Nuvels

Tas izklausās neticami, taču Francijas galvaspilsēta ilgus gadu desmitus bija pasaules kultūras metropole, kas asi izjuta lielas, modernas koncertzāles trūkumu. Beidzot tā ieguvusi jaunu klasiskās mūzikas templi – Parīzes filharmonija ir viena no visdārgākajām un, jācer, arī viena no vislabākajām mūsdienu koncertzālēm. Tā izmaksājusi 381 miljonu eiro – līdzekļus projektā ieguldījusi Francijas valdība (45%), Parīzes pašvaldība (45%) un administratīvais reģions Ildefransa, dēvēts arī par Parīzes reģionu (10%).

Priekšpilsētas simfonija

Par jaunas koncertzāles nepieciešamību Parīzē runāts jau kopš 70. gadiem, taču lēmuma pieņemšana tika atlikta līdz 2006. gadam. 2007. gadā starptautiskajā projektu konkursā uzvarēja franču arhitekta, Prickera balvas laureāta Žana Nuvela birojs Ateliers Jean Nouvel. Šim meistaram ir ievērojama pieredze līdzīgu objektu veidošanā – viņš ir lieliskās Lucernas koncertzāles KKL un ekstravagantās Dānijas Radio koncertzāles Kopenhāgenā projektu autors. Žana Nuvela vadībā notika Lionas operas rekonstrukcija.

Būvniecība Parīzē tika sākta 2010. gadā. Darbi kavējās saistībā ar pārtraukumiem finansējumā no valdības puses – Francijā tika izsludināts taupības režīms, taču apturēt tik milzīgu projektu nebija ne izdevīgi, ne prātīgi.

Parīzes filharmonija izrādījusies daudz dārgāks prieks, nekā sākotnēji plānots, un neapmierināto koris par to dziedās vēl ilgi. Apspriests un apšaubīts tiek pilnīgi viss – ne tikai izmaksas, bet arī Philharmonie de Paris mākslinieciskā politika un izvietošana tālu no pilsētas centra. Projekta kritiķi apgalvo, ka klasiskās mūzikas cienītāji, kuri pieraduši baudīt mākslu greznās Parīzes centra zālēs, uz neomulīgo priekšpilsētu nebraukšot.

Ēka ir uzbūvēta parkā La Villette Parīzes ziemeļaustrumos, 19. rajonā. Jaunajā struktūrā Philharmonie de Paris ir integrēts kultūras komplekss Cité de la musique/Mūzikas pilsēta, kas darbojas jau 20 gadu un apvieno koncertzāli, amfiteātri, mediatēku, Mūzikas muzeju, izstāžu un arhīva telpas, dažādas darbnīcas un citus objektus. Park La Villette ir arī Parīzes konservatorijas mājvieta. Tuvumā atrodas arēna Zénith, kurā uzstājas popmūzikas un roka zvaigznes.

Pēc jaunās filharmonijas atklāšanas klasiskā mūzika vairs neskanēs slavenajā, elegantajā XX gadsimta 20. gados Art Deco stilā uzbūvētajā Plejēla zālē/Salle Pleyel Parīzes centrā. Tā bija viena no divām nozīmīgākajām koncertzālēm Francijas galvaspilsētā līdzās Elizejas lauku teātrim/Théâtre des Champs Elysées, kurš turpinās darbību.

32 metri līdz diriģentam

Parīzes filharmonijas centrs ir liela koncertzāle ar 2400 vietām. Tai ir diezgan netipisks arhitektonisks risinājums: zāle nav veidota ne pēc apavu kastes (kā, piemēram, Vīnes Mūzikas biedrības Zelta zāle/Musikverein), ne pēc vīna dārza principa (kā, piemēram, Berlīnes filharmonija, kurā skatītāju rindas un balkoni izvietoti apkārt skatuvei kā vīnogulāju terases).

Skatītāju vietas jauno zāli ieskauj no visām pusēm (tā tomēr nedaudz atgādina Berlīnes filharmoniju) – arhitekts Žans Nuvels apgalvo, ka klausītāji pilnībā iegremdējas mūzikas skanējumā. Turklāt zāles plānojums ir tāds, ka attālums no diriģenta līdz vistālākajai vietai šeit ir tikai 32 metri (Plejēla zālē, kuras ietilpība ir par 500 vietām mazāka, tie ir 47 metri).

Jaunā koncertzāle pirmām kārtām ir domāta simfoniskajai mūzikai, taču šeit skanēs arī džezs, pasaules mūzika un elektropops, tiks piedāvātas mūzikas izglītības programmas jauniešiem un pieaugušajiem. Nepieciešamības gadījumā parteru var atbrīvot no sēdvietām – tad zāle var uzņemt 3650 apmeklētāju.

Zāles projektēšanā piedalījušies divi izcili akustikas speciālisti – japānis Jasuhisa Tojota, kurš sadarbojies ar arhitektu Frenku Gēriju Volta Disneja koncertzāles veidošanā Losandželosā, un jaunzēlandietis sers Harolds Māršals, kurš palīdzējis Zahai Hadidai "noskaņot" Guaņdžou operu.

Parīzes filharmonija lepojas, ka tajā radītie akustiskie apstākļi ļauj atskaņot visdažādāko simfonisko un kora mūziku, romantisko un laikmetīgo repertuāru. Klausītājiem tiek solīts, ka šeit ideāli skanēs Bēthovena un Mālera simfonijas, Vāgnera prelūdijas, Stravinska un Ravela orķestrā "uguņošana", Haidna oratorijas, Mocarta koncerti, baroka šedevri, piemēram, Baha Pasijas, motetes, kas veltītas Ludviķim XIV, kā arī tādi telpiskās mūzikas meistardarbi kā Štokhauzena Gruppen un Bulēza Répons. Šajā zālē ir iespējams viss – gan leģendārā itāļu pianista Maurīcio Pollīni solokoncerts, gan ķīniešu superzvaigznes Lana Lana performance ar 100 pianistu līdzdalību. Tomēr zāle nav paredzēta teatrāliem uzvedumiem, jo tajos mūzikas skanējuma kvalitāte nebūs perfekta.

Orķestru jaunās mājas

Parīzes filharmonija kļuvusi par Parīzes simfoniskā orķestra (Orchestre de Paris) un laikmetīgās mūzikas ansambļa Ensemble intercontemporain jauno mājvietu – tie ir divi galvenie filharmonijas rezidenti. Vēl trim kolektīviem piešķirts filharmonijas asociēto kolektīvu statuss – Parīzes kamerorķestrim, Ildefransas Nacionālajam orķestrim un baroka mūzikas ansamblim Les Arts Florissants. Koncertzāles atklāšana pozitīvi ietekmēs tajā rezidējošo kolektīvu snieguma kvalitāti, jo šeit ir nodrošinātas pienācīgas mēģinājumu telpas (agrāk Orchestre de Paris, piemēram, mājoja daudz šaurākajā Plejēla zālē, kur mēģinājumu iespējas bija ierobežotas).

Jaunajā koncertzālē uzstāsies labākie orķestri un solisti no visas pasaules. Nedēļas nogalēs paredzēti izglītojoši pasākumi visai ģimenei un jauniešiem. Uz daudziem koncertiem visas biļetes ir pārdotas, turklāt cenas šeit ir aptuveni 15% zemākas nekā Elizejas lauku teātrī un Plejēla zālē (to ļauj panākt jaunās zāles lielākā ietilpība). Filharmonijas gada budžets ir 32 miljoni eiro (14 miljonu – plānotie ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, sponsoru un mecenātu līdzekļi; pa deviņiem miljoniem nodrošinās Francijas valdība un Parīzes pašvaldība).

Deivida Bovija pavasaris

Institūcijas Philharmonie de Paris prezidents Lorāns Bails cer, ka filharmonijas atklāšana atvieglos pieeju mūzikai un palīdzēs kliedēt priekšstatu, ka klasika interesē tikai gados vecākus un materiāli labāk nodrošinātus cilvēkus, savukārt populārā mūzika ir izklaide jauniešiem. Lorāns Bails uzskata, ka steidzami jāveicina klasiskās mūzikas koncertu apmeklējums, citādi "simfoniskajam repertuāram un veselām mūsu mantojuma daļām draud iznīkšana". "Mums no jauna jāpārdomā visa mūzikas atbalsta infrastruktūra – jānojauc barjeras, jāatdzīvina koncertu apmeklējuma rituāls, jāpadara par prioritāti mūzikas izglītība, jāsavieno dažādas mūzikas prakses. Tie ir Parīzes filharmonijas mērķi, kas stiepjas pāri tam, ko mēs varam darīt koncertzāles robežās," apgalvo Lorāns Bails.

Viņš uzskata filharmoniju par demokrātisku pulcēšanās vietu, kur notiek ne tikai koncerti, bet arī lekcijas, darbnīcas, izstādes, muzikālo filmu skates. Var vienkārši atnākt uz kafejnīcu un restorānu. Viena no filharmonijas misijām ir iepazīstināt ar simfonisko mūziku Parīzes priekšpilsētu iedzīvotājus. Koncertzāles apkārtnē tiek sakārtota infrastruktūra un uzlabota sabiedriskā transporta kustība.

Pirmais koncerts šeit skanēs trešdien, 14. janvārī. Uzstāsies Orchestre de Paris sava galvenā diriģenta Pāvo Jervi vadībā. Solistu vidū būs pianiste Elēna Grimo, vijolnieks Reno Kapisons, baritons Matiass Gerne un citi. Programmā – franču mūzika: Anrī Ditijē, Gabriels Forē, Moriss Ravels un Tjerī Eskešs.

Pirmā grandiozā izstāde, kas notiks Parīzes filharmonijā, ir Deivida Bovija daiļradei veltītā ekspozīcija, kas kopš 2013. gada ar lieliem panākumiem apceļo pasauli. Londonas Viktorijas un Alberta muzeja sagatavotā izstāde David Bowie is viesosies Parīzē no 3. marta līdz 31. maijam – uz Parīzes filharmoniju atbrauks pat tie, kurus neinteresē simfoniskā mūzika.

Informācija un biļetes: www.philharmoniedeparis.fr

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja