Pēc Klaudio Monteverdi nāves Kavalli kļuva par Venēcijas ievērojamāko komponistu. Viņš ir četru desmitu operu autors, un 1667. gadā sacerētais Hēliogabals ir Kavalli vismazāk zināmais darbs. Komponista dzīves laikā tas netika iestudēts, operas pirmatskaņojums notika 1999. gadā rekonstruētajā Sandomeniko teātrī Kavalli dzimtajā pilsētā Krēmā Lombardijā.
Šī opera vēsta par Romas imperatoru Hēliogabalu, kurš pazīstams arī kā Elagabals un Marks Aurēlijs Antonīns. Par imperatoru viņš kļuva 218. gadā 14 gadu vecumā un valdīja līdz savai nāvei 222. gadā.
Iestudējuma autori ir spāņu diriģents Leonardo Garsija Alarkons un jaunais franču režisors Tomā Žolī, kuram šī ir debija operas mākslā. Tomā Žolī stāsta, ka jau iepriekš veidojis izrādes par "politiskajiem, teatrālajiem monstriem", – viņš iestudējis Šekspīra lugas Ričards III un Henrijs IV (šī monumentālā izrāde ilgst 18 stundu).
Kas notiek, ja par impērijas pavēlnieku kļūst izvirtis, perverss tīnis, kuru interesē miesiskās baudas? Hēliogabals izaicina sabiedrības morāli, pārģērbj vīriešus par sievietēm, viņam ir mīļākie un mīļākās. Hēliogabals dzimis Sīrijā un Romā ieviesis Sīrijas saules dieva kultu – viņam par godu uzcelts templis Palatīna kalnā. Kavalli opera pievēršas seksualitātes, reliģijas un valstiskuma tēmām.
Izrāde ir koša un vizuāli iespaidīga. Īpaša loma ir gaismas partitūrai – titulvaroņa enerģiju un saules dieva pielūgšanu simbolizē gaismas efekti, kuri biežāk tiek izmantoti popmūzikas šovos, nevis teātrī. Kostīmu autors ir britu modes mākslinieks Gerets Pjū.
Titullomu atveido spožais argentīniešu kontrtenors Franko Fadžoli. Izrādi Garnjē pilī Parīzē var apmeklēt līdz 15. oktobrim.
Informācija: https://www.operadeparis.fr/en