Programmā latviešu komponistu Andra Vecumnieka, Pētera Plakida, Viļņa Šmīdberga, Ādolfa Skultes un Pētera Barisona skaņdarbi. Koncerta soliste – pianiste Agnese Egliņa.
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau teju 20 gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Turpinot 2005. gadā pēc Dr. art. Arnolda Klotiņa ierosmes aizsākto tradīciju, skanēs spilgti latviešu komponistu, arī vairāku 2024. gada jubilāru, opusi. Šoreiz nebūs pirmatskaņojumu, toties būs iespēja klausīties darbus, pie kuriem vērts atgriezties.
Vakaru ieskandinās Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā, suminot 60 gadu jubilāru Andri Vecumnieku. "Prelūdija un fūga simfoniskajam orķestrim ir viens no maniem dinamiskākajiem, intensīvākajiem un spriegākajiem darbiem," atzīst komponists, kurš savā mūzikā nevairās būt demokrātisks, labprāt arī pajoko un meistarīgi stilizē. Izcils stilizētājs un viegli sarkastisks humorists, vienlaikus dziļa un vienkārša pārdzīvojuma meistars bija arī Pēteris Plakidis. Pāragri mūžībā aizsauktā talanta rokrakstā interesanti apvienojas neoklasicisma un romantiskās pasaules izjūtas stilistika, ko spēcīgi iemieso arī viņa 1975. gadā tapušais Koncerts orķestrim un klavierēm, kura lasījumā saviem novadniekiem uz skatuves pievienosies Pētera Plakida mūziku un personību lieliski pazīstošā pianiste Agnese Egliņa.
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē atgriezīsies pie pašu 2007. gadā pirmatskaņotās Viļņa Šmīdberga emocionāli nospriegotās kompozīcijas Karuselis. Savas 80. jubilejas gadā meistars atzīst, ka arī paša dzīve griezusies kā karuselī: viņš 1977. gadā izveidojis rokgrupas Sīpoli pamatsastāvu, strādājis par skaņu režisoru, mūzikas pedagogu, deju ansambļa Daile muzikālo vadītāju, vadījis dažādus amatierkolektīvus un Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pūtēju orķestri, skarbajos pārmaiņu laikos strādājis pat par kurinātāju. Par opusu Karuselis viņš teic: "Tā ir griešanās ap savu asi, jo gadu tūkstošos ir nomainījušās daudzas paaudzes, bet cilvēks nemainās un joprojām ir tāds pats kā pirmatnējais sencis, kurš staigāja ar rungu un pliku pakaļu. Viņš nemitīgi karo, neapjēdz dzīvības trauslumu un, pats izpostījis jūras, okeānus un dabu, tagad vaimanā."
Kompozīcijas meistarību Šmīdbergs spodrinājis pie Ādolfa Skultes, kura skaņumākslā akadēmiska formveides nopietnība sadzīvo ar versmainu orķestra krāsu izjūtu, impulsīvu dejiskumu un juteklisku pasaules redzējumu. Teju pirms astoņām desmitgadēm leģendārā Leonīda Vīgnera vadībā pirmatskaņoto Ādolfa Skultes Horeogrāfisko poēmu lielkoncertā spēlēs Mārtiņa Ozoliņa vadītais Latvijas Nacionālās operas orķestris.
Vēlīnā romantiķa komponista un diriģenta Pētera Barisona radošā mantojuma godināšanai viņa 120. jubilejas gadā atvēlēta vakara trešā daļa. Pētera Barisona skaņurakstam piemīt spilgta melodiska kantilēna un polifonu balsu vijīgums, kas apvienots ar krāšņu un hromatiski nospriegotu harmonisko valodu un valdzinošu faktūras dzidrumu. Šīs kvalitātes raksturīgas arī par Romantisko dēvētajai Otrajai simfonijai, kas skanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Aināra Rubiķa lasījumā.