"Gribētos runāt tikai par skaisto, tikai par mākslu, par dievišķo, bet nāksies pieskarties arī praktiskiem jautājumiem," preses konferencē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) jaunās sezonas priekšvakarā teica orķestra direktore Indra Lūkina. Viņa informēja, ka Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, līdzīgi pārējiem profesionālajiem mūziķu kolektīviem, ir dziļā krīzē jau ilgstoši nepietiekamā finansējuma dēļ. Mēs nevaram par to nerunāt.
Mūziķi ir izdeguši
"Ar ko Latvija ir slavena? Ar mūziku un sportu. Latvijas mūziķi spēlē vadošajos pasaules orķestros, tomēr ir daudz mākslinieku, kuri labprāt gribētu dzīvot un strādāt mūsu orķestrī Latvijā, kas arī ir augsta līmeņa kolektīvs," stāstīja Indra Lūkina. "Diemžēl finansējums ir nepietiekams. Mēs šogad izveidojām Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociāciju ar mērķi cīnīties kopā, jo pa vienam to izdarīt ir daudz grūtāk, grūtāk ir arī padarīt savu balsi dzirdamu," teica LNSO direktore.
Cīņa par mūziķu atalgojumu ilgst jau kopš globālās finanšu krīzes, kad tieši kultūrai finansējums tika samazināts visvairāk. Gadiem ilgst arī mēģinājumi pārliecināt lēmumpieņēmējus, ka tas ir nepieciešams. Ar iepriekšējo kultūras ministru Nauri Puntuli un Kultūras ministrijas (KM) vadību panākta izpratne un vienošanās, ka atalgojuma pieaugums ir vajadzīgs. Nesen notikusi arī tikšanās ar jauno kultūras ministri Agnesi Loginu. Ministre gan neatnāca uz LNSO preses konferenci, uz kuru tikusi aicināta. "Neesam saņēmuši apstiprinājumu, ka šis jautājums varētu būt atrisināts tā, kā bija ieplānots. Lai mūziķi uz skatuves varētu domāt tikai par mūziku un garīgajām, pārpasaulīgajām lietām, mums viņiem ir jānodrošina pamats. Mūziķi ir pārguruši, fiziski izdeguši," sacīja LNSO direktore.
Sāk spēlēt jau bērnībā
Viņa uzsvēra, ka Latvijas mūzikas pasauli veido 620 mākslinieku, tajā skaitā mūziķi, baleta un operas mākslinieki, kas profesionālajos kolektīvos nodrošina kultūras piedāvājumu. Gadā notiek aptuveni 700 notikumu – koncerti, operas un baleta izrādes, ko apmeklē 500 000 cilvēku. Mājas darbs ir izdarīts, klausītāji ir ieinteresēti un nāk, taču 75% mūziķu profesionālajos mūzikas kolektīvos mēnesī saņem mazāk par 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas.
LNSO klarnetiste Anna Gāgane uzsvēra, ka trauksme ir pamatota un to viņa novērojusi gan kolēģu, gan pašas dzīvē. Klarnetiste bieži koncertē ārzemēs, kas, protams, ir lieliska starptautiska pieredze, taču viens no iemesliem, kāpēc nākas uzstāties citviet, diemžēl ir atalgojuma apmērs, jo ārzemēs mūziķu darbs ir labāk atalgots.
"Man ir prieks strādāt LNSO. Esmu spēlējusi orķestros Šveicē un Vācijā. Varu teikt, ka LNSO ir augstā līmenī. Es vēlos šeit turpināt strādāt, taču, ja domāju par savu nākotni, cik ilgi es varēšu braukāt uz ārzemēm?! Citi kolēģi strādā vairākās darbavietās. Nav tā, ka viņiem pamatā ir orķestris un blakus darbs. Runa ir par trim, četrām darbavietām." Arī Anna Gāgane uzsvēra, ka mūziķi izdeg. Problēma ir arī jauniešu vidū. Mūziķi instrumentu sāk spēlēt bērnībā, kas prasa atdevi un koncentrēšanos. Viņiem ir sapnis nākotnē spēlēt orķestrī un koncertēt Latvijā, taču, sasniedzot studiju gadus, iepazīstoties ar atalgojuma apmēru, liela daļa talantīgo mūziķu dodas uz ārzemēm. "Ir lieliski, ka viņi dodas uz ārzemēm studēt un iegūt pieredzi, taču viņu plānā parasti nav atgriezties Latvijā. Atalgojums patiesībā bieži vien ir vienīgais un galvenais iemesls."
Trauksme ir pamatota
Komponists Ēriks Ešenvalds, kurš vada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kompozīcijas katedru, uzsvēra, ka akadēmija spēj sagatavot pasaules līmeņa mūziķus. To var redzēt pēc Latvijas māksliniekiem pasaules kultūras telpā, taču pienāk brīdis, kad gribas domāt un runāt latviski, dzīvot un strādāt Latvijā. "Radošais potenciāls dzimtenē spēj uzplaukt par simts un vairāk procentiem. Kad man piedāvāja ar ģimeni pārcelties uz Kembridžu, es daudz par to domāju, taču sapratu, ka tieši mājās, Latvijā jūtos vislabāk. Ja es skaņdarbu esmu radījis Latvijā, savās mājās, nostrādā zemapziņa, esība kā tāda. Es no tās dzeru, dzīvoju."
Indra Lūkina uzsvēra, ka atalgojuma līmeņa ziņā diemžēl atpaliekam arī no mūsu abām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. "Mūziķu vidū visi darba piedāvājumi ir redzami starptautiskā platformā, kur tiek ievietota informācija par konkursiem uz noteiktām mūziķu vietām. Tur tiek norādīts arī atalgojuma apmērs. Diemžēl dažkārt atalgojums Igaunijā ir pat divas reizes lielāks. Tad ko es varu teikt mūsu kolēģim, kurš dzīvo Latvijā, kuram ir ģimene ar trim bērniem un kurš strādā divarpus darbavietās?! Mums kā sabiedrībai vajadzētu panākt, ka mūziķu darbs tiek adekvāti novērtēts atbilstoši intensīvajai darba slodzei, jo mūziķim visu laiku ir jābūt formā un jāapliecina sevi."
Plašāks somu mūzikas apvārsnis
Ar sezonas atklāšanas koncertiem 6. un 7. okobrī Lielajā ģildē, kuros LNSO muzicēs kopā ar savu māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Tarmo Peltokoski un solisti, klarnetisti Annu Gāgani, tiks iezīmētas divas galvenās visas sezonas līnijas: Tarmo Peltokoski veidotās programmas, kurās viens no centrālajiem komponistiem ir Rihards Vāgners (atklāšanā – operas Valkīra pirmais cēliens ar solistiem no Somijas – soprānu Hannakaisu Nirenenu, tenoru Jirki Antilu un basu Eriku Rousi) un latviešu mūzikas līnija, ko jau ceturto gadu pārstāv sezonas rezidējošais komponists. Šajā sezonā – Ēriks Ešenvalds, kuru LNSO sezonas atklāšanas koncertā piesaka klarnetes koncerts Arktikas nakts vīzijas.
"Sezona būs gara un intensīva. Es gribētu pieminēt, ka 2023. gads ir Marisa Jansona jubilejas gads. Mēs to atzīmēsim gada beigās – sadarbībā ar Norvēģijas kolēģiem mums ir izdevies noorganizēt gan koncertu, kuru 8. decembrī Lielajā ģildē diriģēs Andris Poga un solists būs vijolnieks Gidons Krēmers, gan vairākas izstādes Marisa Jansona piemiņai. Vēl gribu iezīmēt mūsu sadarbības turpinājumu ar franču Maestro Žanu Klodu Kazadezī, kurš būs mūsu Vecgada koncertu diriģents Cēsīs un Rīgā, bet soliste šajā franču mūzikas programmā būs vijolniece Kristīne Balanas. Ar Kazadezī mums saistās arī pavasaris, kad spēlēsim gan koncertu šeit, gan brauksim uz Eksanprovansas festivālu. Ir interesanti un intriģējoši, ka šajā sezonā klausītāji varēs iepazīties ar vairākiem jauniem solistu un diriģentu vārdiem no Somijas. Ar Tarmo Peltokoski ienākšanu mūsu orķestrī mums paveras plašāks somu mūzikas apvārsnis. Pats Tarmo Peltokoski atklāja, ka šajā rudenī diriģēs divas programmas. Atklāšanas koncertiem sezonas pirmajā pusē vēl sekos somu mūzikas programma Ziemassvētku gaidīšanas laikā 15. decembrī, kad atskaņosim Esa Pekka Sallonena un Žana Sibeliusa opusus.
Februāra beigās (23. februārī Gorā, 24. februārī – Lielajā ģildē) viņš gatavos programmas ar divām Gustava Mālera simfonijām. "Šo brīdi esmu ilgi gaidījis. Vispirms būs Mālera 5. simfonija kopā ar Sergeja Rahmaņinova Paganīni rapsodiju, kuras solists būs pianists Hjong-gi Džū, kurš pasaulē pazīstams kā mūziķis komiķis. Tuvu Lieldienām sekos mana favorītprogramma – spēlēsim Mālera 2. simfoniju un Vāgnera Tristana un Izoldes ainas, labākais, ko es kā diriģents varu vēlēties."