Iestudējumu Kairišs veido kopā ar mākslinieci Ievu Jurjāni. Ar jauniestudējuma pirmizrādi 2013. gada 16. septembrī tiks atklāta Komiskās operas jaunā sezona. Piedāvājumu Kairišam izteicis Komiskās operas jaunais intendants Barijs Koskis pēc Riharda Vāgnera Dievu mijkrēšļa iestudējuma noskatīšanās Latvijas Nacionālajā operā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie jauniestudējuma sagatavošanas.
Berlīnes Komiskā opera pēdējā desmitgadē izveidojusies par vienu no vadošajiem operteātriem Vācijā, 2007. gadā tā izpelnījās prestižo Gada operteātra balvu, ko ik gadus piešķir žurnāls Opernwelt. Komiskā opera no abiem pārējiem Berlīnes operteātriem – Valsts operas un Vācu operas – atšķiras ne tikai ar repertuāra daudzveidību (paralēli klasiskajām operām tiek iestudētas arī operetes, mūzikli un izrādes bērniem), bet jo īpaši ar fokusu uz iestudējuma režiju. Opernams par savu mērķi uzskata piedāvāt skatītājiem "vitālu, laikmetīgu un aizraujošu teātri". To iesāka režisors Andreass Homoki, kurš par Komiskās operas intendantu kļuva 2003. gadā, – viņš piedāvāja jaunu repertuāra koncepciju un pārdrošu uzvedumu stilu, kā arī nebaidījās aicināt jaunus un skandalozus režisorus. Tāpēc pēdējā laikā šeit strādājuši daudzi no mūsdienu interesantākajiem un kontraversālākajiem operrežisoriem, tostarp Kaliksto Bieto, Pēters Konvičnijs, Sebastians Baumgartens, Hanss Noienfelss, Barijs Koskis u. c.
Austrāliešu režisors Koskis, kurš no šīs sezonas ir Komiskās operas jaunais intendants un galvenais režisors, ne tikai seko Homoki koncepcijai, bet ir gatavs vēl radikālākiem pasākumiem. Savu darbību jaunajā amatā Koskis sāka ar vērienīgu un ambiciozu projektu – šī sezona tika atklāta ar Klaudio Monteverdi trīs izdzīvojušo operu (Orfejs, Odiseja atgriešanās, Popejas kronēšana) maratonu divpadsmit stundu garumā. Kopumā šajā sezonā paredzēti divpadsmit jauniestudējumi, tostarp trīs pasaules pirmuzvedumi. "Gribēju, lai, paskatoties uz šīs sezonas plānu, visi teiktu: "Kā gan viņi taisās to dabūt gatavu?!" Un nākamās sezonas būs vēl trakākas," ir pārliecināts Koskis.
Tā kā 2013. gads ir komponista Bendžamina Britena (1913–1976) simtgades gads, ko atzīmēs visā pasaulē, arī par Berlīnes Komiskās operas sezonas atklāšanas izrādi izvēlēta viena no komponista operām – Sapnis vasaras naktī, kuras libretam izmantota tāda paša nosaukuma Viljama Šekspīra luga. Operas pirmuzvedums notika 1960. gadā Britena dibinātajā Olburgas festivālā Lielbritānijā. 1961. gadā opera tika uzvesta Karaliskajā Koventgārdena operā Londonā, kur līdz 1984. gadam piedzīvoja sešus atjaunojumus. Britena Sapnis vasaras naktī ir salīdzinoši reti iestudēta opera, jo prasa sarežģītu solistu ansambli. Viestura Kairiša iestudējumā lomas izdziedās Komiskās operas trupa, taču Paka lomā, kas operā ir "runājoša", būs redzams Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Savukārt iestudējuma muzikālā vadība uzticēta igauņu izcelsmes diriģentei Kristīnai Poskai, kura kopš 2012. gada augusta ir Komiskās operas pastāvīgā diriģente.
Viesturs Kairišs pauž: "Man tas ir ļoti nozīmīgs piedāvājums un ārkārtīgi liels izaicinājums. Berlīnes Komiskā opera man bijusi interesantākais un tuvākais opernams Eiropā, jo tā vienmēr fokusējusies interasantiem meklējumiem režijas jomā. Strādājot pie šī iestudējuma mēs domājām par nosaukumu. Kas ir sapnis, kas ir cilvēka sapnis? Domājām par Britena galveno motīvu – nevainības zaudēšanas tēmu un mūsu emocionalitātes konfliktu ar bērnības zaudēšanu. Mūsu iestudējumā raksturi reprezentēs dažādas cilvēka vecuma formas no bērnības līdz vecumam, mainītās un apgrieztās secībās.
Skatuve būs kā milzīga miesveidīga - ādveidīga ala - labirints. Tā būs skaista, nedaudz bīstama un maģiska vienlaicīgi. Tajā nebūs meža, tā atgādinās dobumus, izaugumus un saknes. Mums būs arī mežs, visos četros gadalaikos, bet tā vietā, lai augtu no telpas, tas augs ārā no cilvēkiem."
Vienlaikus Viesturs Kairišs turpina darbu pie spēlfilmas Melānijas hronika, kurai janvāra beigās jau tiks filmētas pirmās ziemas epizodes. Spēlfilma Melānijas hronika ir balstīta uz Melānijas Vanagas dzīvesstāstu un ir patiess vēstījums par izdzīvošanas brīnumu, gara plašumu, bet vienlaikus par ciešanu pilnajiem cilvēku likteņiem 20.gadsimta Latvijas nācijas traģēdijā, kas saistīta ar staļinisma represijām un dzīvi izsūtījumā.