Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -3 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Visgaišākais rekviēms un pēdējais skaņdarbs. Kora Latvija un Sinfonietta Rīga koncerts Zaļajā ceturtdienā

Valsts akadēmiskā kora Latvija un tā mākslinieciskā vadītāja diriģenta Māra Sirmā lasījumā šodien, aicinot piedzīvot Zaļās ceturtdienas kluso pārdomu laiku, Svētā Pētera baznīcā Rīgā pulksten 19.00 skanēs Gabriela Forē Rekviēms – visgaišākais no muzikālajiem aizlūgumiem mirušo piemiņai –, Arvo Perta Stabat Mater un Gijas Kančeli pēdējais skaņdarbs Tsutisopeli.

Šo partitūru lasījumā koris Latvija iesaistījis kamerorķestri Sinfonietta Rīga, ērģelnieku Aigaru Reini, kā arī Latvijas Nacionālās operas solistu, basbaritonu Rihardu Mačanovski un Kijivā uzaugušo, patlaban Rīgā dzīvojošo soprānu Natāliju Behmu.

Franču romantiķis Gabriels Forē klausītāju sirdis pratis iekvēlināt ar brīnumskaistām melodijām un pasakaini krāšņu harmonisko valodu, novatoriskas idejas eleganti savijot ar atbruņojošu vienkāršību. Šīs raksturzīmes caurvij arī viņa vairāk nekā divas desmitgades darināto un galu galā 1900. gadā pabeigto Rekviēmu, iespējams, visgaišāko šī žanra paraugu. Pretēji dramatiski nospriegotajiem Volfganga Amadeja Mocarta, Džuzepes Verdi vai Hektora Berlioza žanra paraugiem, Gabriela Forē Rekviēms ir miera un gaismas caurstrāvots, pārdomu pilns ceļš pretī paradīzes svētlaimei. Daudziem šis Forē skaņdarbs asociējas ar Jāņa Streiča filmu Cilvēka bērns, kurā izmantoti tā fragmenti.

Pats meistars teicis: "Runā, ka mans Rekviēms neatspoguļo bijību un baisas priekšnojautas nāves un iznīcības priekšā. Kāds to pat nosaucis par "nāves šūpuļdziesmu", tomēr tieši tā ir mana izpratne par nāvi. Tā mūs atpestī no šīs zemes rūpēm un likstām. Tā sniedz cerību uz mūžīgu dzīvošanu citā pasaulē, laimes pilnā pasaulē."

Zaļās ceturtdienas gaisotnē Rīgas Svētā Pētera baznīcā skanēs arī Gijas Kančeli emocionāli satricinošā mūzika un Arvo Perta pirms teju četrdesmit gadiem sacerētā Stabat Mater. Pasaulē pazīstamākais igauņu komponists ir tā dēvētās jaunās vienkāršības, jaunā garīguma un jaunā askētisma virzienu pārstāvis. Viņa intravertajā, pārpasaulīgajā skaņu pasaulē rodams patvērums no ikdienas skrējiena un attīrošs klusums. Klausītāji pat teikuši, ka šo mūziku jāklausās, nometoties ceļos. Savukārt gruzīnu lielmeistara Gijas Kančeli skaņumāksla ir subjektīvāka un romantiskāka, arī dramatiski sakāpinātāka un neparedzamāka. To apliecina arīdzan 2019. gadā mūžībā aizsauktā skaņraža pēdējais opuss – viņa dzimtajā valodā austā partitūra Tsutisopeli jeb Gaistošā pasaule. Šo opusu Kančeli parādījis Mārim Sirmajam savās mājās Tbilisi vien dažus mēnešus pirms došanās mūžībā.

Biļetes – Biļešu paradīzes kasēs un internetā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja