Viena no šādām ilgi gaidītajām grāmatām ir kļuvusi par šīgada latviešu literatūras Gaiziņu – Margaritas Perveņeckas romāns Aspirantūra. Iepriekšējā autores grāmata – romāns Gaetāno Krematoss – iznāca 2011. gadā. To, kas nākotnē notiks latviešu oriģinālliteratūrā, zināmā mērā ietekmēs Aspirantūra, tāpat kā literatūru pasaulē ietekmējis, piemēram, Džeimsa Džoisa Uliss.
Pēc piecpadsmit gadu pauzes iznācis Jāņa Elsberga dzejas krājums Bez variantiem. Lai gan autors par šo "dzejas pārpalikumu" izcelsmi un grāmatas izdošanas apsvērumiem brīdinājis krājuma pēcvārdā, tas noteikti nav viņa kvalitatīvākais (sa-)sniegums. Iepriekšējais, augsti novērtētais Jāņa Elsberga krājums Panti iznāca 2008. gadā un vēl joprojām liek viņu pamatoti uzskatīt par vienu no talantīgākajiem latviešu mūsdienu dzejniekiem.
Savdabīgo, ne ar vienu nesajaucamo balsi šogad apliecinājis dzejnieks Marts Pujāts krājumā Dāma baltos džinsos, kas kļuvis par ceļvedi ne vien Latvijas mazzināmākajās vietās, bet arī savdabīgai poētiskai pieejai, kas neparedzami un šķietami pirmreizēji lieto valodu, lai radītu tikpat neprognozējamus tēlus un naratīvus. Pēc ilga klusuma perioda iznācis dzejnieces Ērikas Bērziņas krājums Ardievas bohēmai. Autores iepriekšējais – debijas – krājums Ziemeļu lapsa izdots 2006. gadā. Vienots savā tonalitātē, tas atbruņo sievietes pieredzi starp mājām un bērniem un hēdonisko telpu starp tiem, tāpēc spēj uzrunāt jebkuru lasītāju.
Tematiski ar to sasaucas arī sievietes kā vientuļās mātes pieredzes vivisekcija Ingas Gailes pašmāju kultūrrealitātē sakņotajā fenomenālajā romānā Jaukumiņš. Soli citā sievietes pieredzes virzienā iet Daces Rukšānes romāns Džikī, kas turpina (bet lasāms arī neatkarīgi) iepriekšējā romānā Krieva āda (2020) iepazīto varoņu dzīvi tajā pašā padomju ērā, šoreiz paceļot šķidrautu pār laikmetam pārklāto homoseksualitātes tabu un cenšoties izsekot jēdziena "unisekss" nozīmei. Latviešu valodā izdots kanoniskais feminisma romāns Es mīlu Diku, ko 1997. gadā sarakstījusi amerikāņu autore Krisa Krausa (tulkojusi Agnese Krivade). No vienas puses, intelektuāls, no otras – kaismīgas apsēstības pseidoepistulārs romāns, kas balstīts reālā pieredzē. Iztulkots arī Latvijā dzimušās itāļu un ebreju izcelsmes autores Marinas Žarres (1925–2016) autobiogrāfiskais romāns Tālie tēvi, kas lasītāju iepazīstina ar starpkaru Latviju no ārējas perspektīvas. Lasot šo grāmatu, gribas ar lepnumu izsaukties, ka šī autore nāk no Latvijas! Literārs dimants, kas vēlreiz atgādina par mūsu vēsturi viena cilvēka dzīves griežos, ko savērpušas ēru maiņas. Pieredzes stāstu magnum opus ir arī Ilonas Balodes pusotru tūkstoti lappušu biezais darbs Ielu muzikantu piezīmes, kas izdots pērnā gada pašā nogalē, taču lasītāju pieredzē ienācis jau šajā gadā.
Tulkojumu kategorijā ir jāizceļ arī Oktavio Pasa Pērtiķis gramatiķis izdošana Edvīna Raupa tulkojumā. Poētiskā eseja aplūko valodas pieredzi, tādējādi sniedzot būtisku pienesumu valodas domāšanas diskursā (un praksē). Ar divējādām jūtām varētu atzīmēt britu klasiķa Teda Hjūza dzejoļu izlases Vārnas dzīve un dziesmas izdošanu – beidzot iznākusi šī ģeniālā autora grāmata latviešu valodā, taču mulsina izlasei izvēlētā autora darbu korpusa daļa, liekot to saistīt ar tulkotāja subjektīvo poētisko interešu atspoguļojumu. Līdztekus var lasīt zviedru autores Ēlinas Kullhēdas romānu Eiforija par dzejnieka Teda Hjūza sievu un divu bērnu māti Silviju Plātu – amerikāņu ikonisko autori, kura pēc šķiršanās no dzejnieka dzīvi beidza pašnāvībā.
Arī šogad uzmanības centrā ir bijuši tulkojumi no ukraiņu valodas un darbi par Ukrainu. Gada sākumā izdota ukraiņu autora, mūziķa un aktīvista Serhija Žadana dzejas izlase Harkivas Dinamo. Rudenī iznāca Oksanas Zabuško nelielā eseju grāmata Visgarākais ceļojums, kas izvadā lasītāju cauri trīssimt gadu ilgam periodam, pretstatā propagandas atskaņotajam izgaismojot faktus par Ukrainas kultūras protoietekmi uz krievu kultūru. Ukraiņu autoru eseju grāmata Karastāvoklis sniedz iespēju lasīt piecdesmit personīgu pieredzes stāstu. Uzklausot bērnu stāstus, tos komiksu veidā ir attēlojuši jaunie mākslinieki izdevumā Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti.
Grāmatas un mērķauditorijas, kuru robežas ir visai nenosakāmas/izplūdušas, vairs nav retums, tā ir drīzāk pozitīva priekšrocība – tiek uzrunātas dažādas auditorijas un tiek veidots vienots pamats to mijiedarbei. Kopumā ir vērojama tendence, ka iznāk aizvien vairāk un mērķtiecīgāk jauniešiem veltītu darbu, turklāt tā ir mūsdienīga, drosmīga un kritiska literatūra. Tēmu lokam piepulcējas arī mentālā veselība un citi temati, par kuriem līdz šim skaļi nerunāja, vismaz līdz brīdim, kad "izaugsi liels un visu sapratīsi". Tagad tikai ir jāizdomā, kā ieinteresēt jauniešus to visu lasīt.