Kopš atjaunotajā brīvajā Latvijā Dziesmu svētkos atkal notiek garīgās mūzikas koncerti, tie kļuvuši par neatņemamu Dziesmu svētku sastāvdaļu, kā tas bijis līdz padomju okupācijai. Taču pārsteidzošs ir fakts, ka XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku Garīgās mūzikas koncerts tikai piekto reizi visā svētku vēsturē pulcēja cilvēkus tieši Doma baznīcā. Vēl interesantāk ir uzzināt, ka pirmoreiz šāds koncerts Doma baznīcā noticis vēl 12 gadu pirms latviešu Dziesmu svētku tradīcijas piedzimšanas – Baltijas Dziesmu svētkos Rīgā 1861. gadā – baltvācu vīru kopkora balsīs un, protams, ar vācu repertuāru.
Lielas domas īstenojums
Manā personiskajā atmiņā neizdzēšami ierakstījies tas, kā tieši pirms desmit gadiem 2003. gada Dziesmu svētkos garīgās mūzikas programma nepārtrauktā mērķtiecībā veda uz neaizmirstamo kulmināciju – nepieredzēti monumentālo sakrālo telpas mūziku – Riharda Dubras Te Deum. Kopš šīs reizes Dziesmu svētku garīgās mūzikas koncerti vairs nesaskaldās atsevišķu skaņdarbu parādē, bet norisinās kā lielas, vienotas domas īstenojums, dažādu komponistu opusiem kopā it kā veidojot vienu lielu un iespaidīgu metaskaņdarbu, bet diriģentiem neuzkrītoši parādoties un bez klanīšanās un aplausiem aizejot. Tas rada koncentrētu noskaņu un atklāsmi, ko paturēt sevī ilgākam laikam.
Citas reizes šādā metaskaņdarbā tikusies mūsu mūzikas klasika ar visjaunāko radošo pienesumu un arī ar Eiropas un krievu sakrālās mūzikas meistardarbiem, taču šoreiz – deviņu mūsdienu latviešu komponistu – Riharda Dubras, Jāņa Lūsēna, Andreja Selicka, Georga Pelēča, Pētera Butāna, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona, Artura Maskata un Pētera Vaska opusi. Nē, nevis īpaši pasūtināti pirmatskaņojumi, bet jau pārbaudītas vērtības, kas tapušas no 2000. gada un nu tikai uzspodrinātas jaunā redakcijā – atbilstoši vokāli simfoniskajam vērienam, kurš četru diriģentu – Andra Veismaņa, Māra Sirmā, Mārtiņa Klišāna, Sigvarda Kļavas – vadībā apvienoja četru profesionālo koru (VAK Latvija, Latvijas Radio koris, Rīgas kamerkoris Ave sol, Rīgas Doma zēnu koris), Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, zvanu ansambļa Primus un sešu solistu, tautas teicēju balsu spēku, krāsas un īpašo enerģiju.
Programmas jēgas atslēga
Koncertam bija sava mērķtiecīga dramaturģija, kurā meditatīvas lūgšanas, piemēram, Andreja Selicka minimālisms fragmentā no Litānijas Mātei Terēzei un Jāņa Lūsēna sirsnīgā, nesteidzīgā muzikālā svētceļojuma procesija Adoramus te, mijās ar vērienīgām, elpu aizraujošām kulminācijām. Viena jau pašā sākumā – Riharda Dubras skaņdarbā Silence, Love and Light (Klusums, mīlestība un gaisma), kas ar nosaukumā minētājiem trim savulaik Mātes Terēzes dotajiem pamatjēdzieniem uzdod toni un kalpo par atslēgu visas programmas jēgai. Taču nekas, protams, nevar pārspēt Dieva dusmu zibeņus un pērkonus koncertam izraudzītajā Jura Karlsona Adoratio fragmentā, kas programmas koncepcijas autora diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā izskanēja un izdārdēja galēji eksistenciāli, pat ekstrēmi. Iespaidu vēl padziļināja sarkani izgaismotais altāra dziļums.
Lai garīgā piedzīvojuma spēks koncerta noslēgumā neizplēnētu, rāmi izgaistot tālumā, Ērika Ešenvalda Debess litānija savā jaunajā redakcijā vērsta uz jaudīgu izskaņu. Šis darbs, tāpat kā starp oriģinālopusiem iekļautie vienkāršie garīgie solodziedājumi (latviešu – bizantiešu, vecticībnieku, katoļu, baptistu, luteriešu), kurus Sigvards Kļava atradis, dzīvās garīgās folkloras meklējumos apbraukājot vai visu Latviju, savukārt atslēdz koncepcijas sakni, kas pa jaunam turpina viņa un Latvijas Radio kora 2011. gada programmas Litānija ideju.
Izpildītāju izvēle un telpiski tembrālais izkārtojums savukārt atbilst programmas kodam – trejādības idejai, kurā zēnu kora dzidrās eņģeļu balsis ir vidutājas starp debesīm un zemi, ko pārstāv koris un orķestris, bet no katedrāles kupola augstumiem (ierakstā) atskan debesu balsis – Rīgas Andreja, Skaistkalnes Augusta, Alsungas Leokādijas, Talsu Normunda, Liepājas Rasmas un Jēkabpils Vasilija dziedājumi. Savā dzīves solī viņi šīs lūgšanas dzied lauku baznīciņās, mājokļu istabās vai uz lauka pie krucifiksiem Latgalē.
Šo Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncerts bija izdevies visos aspektos un iedarbīgs pilnā spektrā. Sākot ar to, kā vienā programmā izdevies grodi un dabiski savīt latviešu komponistu XXI gadsimta izcilāko sakrālās mūzikas devumu un oriģinālākās iepriekšējo gadu koncertu koncepcijas, un beidzot ar izcilo muzikālo interpretāciju, kura krāšņi un daudzdimensionāli stāstīja vienu ticības atklāsmes stāstu.