Dzimtenē tā 2012. gadā ir visvairāk apmeklētā dāņu filma – vēl pirms Zelta globusa un Oskaru nomināciju paziņošanas kā gada labākajai ārzemju filmai vēsturisko kostīmdrāmu Karaliskā dēka/ En kongelig affære valstī bija noskatījušies 530 tūkstoši skatītāju. Divi Berlīnes kinofestivāla Sudraba lāči – balvas labākajam scenārijam un labākās vīriešu lomas tēlotājam Mikelam Bo Felsgordam. Eiropas Kinoakadēmijas nominācijas gada veiksmīgākās mūzikas un mākslinieku darbam. Tādas ir galvenās regālijas šai dāņu, zviedru, norvēģu, vācu un čehu kopīgi radītajai daiļajai kinoilustrācijai par apgaismības laikmeta pirmajiem iedīgļiem "viduslaiku tumsonības un mēslu smakas karaļvalstī" Dānijā XVIII gadsimta izskaņā (interesanti, ka filmas producenti – leģendārā Larsa fon Trīra studija Zentropa – "lēto darbaspēku" atraduši Čehijā, kur uzņemta lielākā daļa filmas).
Interesanti arī tas, ka Berlināles Lāci par aktierdarbu saņēma jauns, mazzināms aktieris – Mikels Bo Felsgords, kurš, šaubu nav, vareni un ekscentriski tēlo "trako" Dānijas karali Kristianu VII, nevis dāņu publikas favorīts, Eiropā populārais Madss Mikelsens (mums labi pazīstams kā ļaundaris psihopāts no bondiānas seriāla Kazino Royale, franču elegantās stilizācijas Igors Stravinskis un Koko Šanele, Holivudas komiksgrāvēja Titānu cīņa vai jaudīgās dāņu "pedofilijas drāmas" Medības/Jagten), kurš filmā spēlē galveno – galma daktera vācieša Johana Frīdriha Štrūenzes – lomu, vai ārkārtīgi talantīgā jaunā dāņu aktrise Alisija Vikandere kā Anglijas Karolīna Matilde, ar psihiski nenosvērto Kristianu VII saprecinātā novice – dāņu karaliene (viņa bija arīdzan burvīgā Kitija no britu filmas Anna Kareņina), – abi šie tēli un to atveidotāji filmā ir ne mazāk svarīgi un iespaidīgi.
Princese asinīs
Filmas Karaliskā dēka pamatā ir Bodila Stēnsena-Leta vēsturiskais erotiskais romāns hronika Princese asinīs (skats uz notikumiem dāņu galmā no karalienes Karolīnas Matildes redzespunkta), tiesa, studijā Zentropa to pamatīgi "uzlaboja" ar literārajām reminiscencēm no izcilā zviedru rakstnieka Pēra Ulofa Enkvista romāna Galma ārsta apmeklējums (1999), par kura autortiesībām jau desmit gadu neveiksmīgi cīnās britu un amerikāņu kinokompānijas. Tādējādi filma par galvu reibinošo afēru Dānijas karaļa ģimenē ieguvusi ne tikai "sievišķīgo" vēstījuma formu – Karaliskā dēka veidota rondo jeb apļa kompozīcijā (tā aizsākas un beidzas ar izsūtītās karalienes mātes vēstulēm viņai atņemtajiem bērniem troņmantniekiem Frēdrikam un Luīzei Augustei) –, bet arī stingru vēsturiski dokumentālo fonu, satvaru, kas patiesībā izgaismo – vismaz potenciālajam skatītājam Latvijā – mazās Dānijas grūto ceļu uz Eiropas attīstītākās demokrātijas un pilsonisko brīvību lielvalsts slavu. Tāds visai pamācošs ekskurss Dānijas vēsturē laikposmā no 1766. līdz 1783. gadam. No Anglijas Karolīnas Matildes laulībām ar dīvaini Kristianu līdz galma apvērsumam 1772. gada 16. janvārī, kad Kristianu intrigante pamāte izmēž no troņa, lai vietā iedabūtu savu dēlu, līdz galma ārsta Johana Štrūenzes postam un karalienes Karolīnas izraidīšanai uz Celli Vācijā.
Aizraujoša skatāmviela
Nikolaja Arsela režisēto filmu ir aizraujoši skatīties ne tikai intīmās intrigas dēļ (skaisto, bet seksuālajā dzīvē nelaimīgo, vientuļo karalieni Karolīnu Matildi un izskatīgo galma dakteri saista stipras jūtas un kopīgs bērns), bet arī kā ekscentrisku stāstu par karaļa Kristiana, kuru visi uzskata par psihiski slimu un izlaidīgu, un viņa ārsta, tuvākā drauga, vēlāk ietekmīga padomdevēja (faktiski – dīvainais karalis paraksta dokumentu, kurā dakteris Štrūenze kļūst par reālo valdnieku un likumdevēju Dānijā) komplicētajām, bet ļoti cilvēciskajām attiecībām uz globālo sabiedrisko pārmaiņu fona, kādas Eiropā nesa apgaismības laikmets ar visiem vēsturiskajiem brīvdomātājiem Voltēru, Didro…
Filma Karaliskā dēka ir ārkārtīgi skaista – tās operators Rasmuss Videbeks pelna augstākās uzslavas par spēju savienot kadros akvarelisko un drūmo, caurspīdīgo svaigumu ar nolemtības sēru krāsu – filmas gleznieciskās tonalitātes ir vērtība par sevi. Valdzinoša ir arī filmas skaņu partitūra, kurā blakus vēsturiskajiem Hendelim un Glukam skan arī franču komponistu Gabriela Jarē un Sirila Ofora oriģinālmūzika. Aktieru ansamblis pārsteidz ar absolūto organiku, tēlu ticamību un niansēto spēli. Visbeidzot – tikai kopīgi sadarbojoties Eiropas "mazajām kinematogrāfijām", iespējams radīt vizuāli tik nevainojamu, bagātīgu, krāšņu vēsturisko kostīmfilmu, kas ar savu skrupulozitāti vissīkāko laikmeta detaļu "atdzīvināšanā" priecē acis un sirdi. Patīkami ir arī vērot, kā jauns, kaprīzs monarhs un viņa ārsts sacenšas Šekspīra un citu teātra klasiķu citēšanā no galvas – "kāds meistardarbs ir cilvēks" un "pusi karaļvalsts par zirgu" – no kurienes tas?
Karaliskā dēka
Vēsturiska drāma. Dānija, Vācija, Čehija u. c. 2012. Režisors N. Arsels. Lomās A. Vikandere, M. Mikelsens, M. B. Felsgords
@@@@