Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Filmas LDM. Lielais draudzīgais milzis recenzija. Hiperrealitāte noēd dvēseli

Stīvena Spīlberga filma par milža un meitenītes draudzību kritiķos sajūsmu nerada

Tā nu ir sakritis, ka šis tekstiņš par Stīvena Spīlberga jauno filmu LDM. Lielais draudzīgais milzis/ The BFG top garum garas dienas vēlā, vēlā vakarā, – tas nebūtu ne saistošs, ne arī pieminams fakts, ja vien šī garum garā diena nebūtu pavadīta ar amerikāņu animācijas industrijas pārstāvi, producentu un ilggadējo animācijas seriāla Simpsoni/The Simpsons scenāristu Maiku Reisu, kurš vairākas dienas pavadīja Latvijā, atklājot sev vietu, par kuru iepriekš nebija pat dzirdējis. Toties mēs nevaram sūdzēties, ka nebūtu dzirdējuši par Simpsoniem – animācijas seriālu ilgdzīvotāju, kas tiek ražots jau 27 gadus, un nekas neliecina, ka Simpsoniem ir paredzams drīzs gals. "Turklāt vaicāt, kad tas beigsies, būtu tāpat kā apjautāties vecmammai, kad tu galu galā mirsi," – citāts no Maika Reisa tekstiem. Auditorija, kas mūs neskatās, pamazām noveco un nomirst, par to mēs varam priecāties – tā savā publiskajā lekcijā profesionāļiem, interesentiem un faniem Rīgā stāstīja Maikls Reiss, bārstīdams gan sakarīgas atziņas, gan nešpetnus jociņus. Viens no tiem noderēs katram, kurš ir tik traks, lai mestos animācijas lauciņā, mēģinātu tajā izsisties, izdzīvot un tikt pie slavas. Maiks Reiss, kurš rakstījis arī vairāku animācijas lielfilmu Ledus laikmets scenārijus, ir viens no tiem samērā retajiem profesionāļiem, kuram tas ir izdevies. Nekad neizskaitļo to, ko publika grib redzēt, taisi filmas, kādas tu pats gribētu redzēt un kādas līdz šim nav rādītas, – šāda pārliecība jau no sākta gala ir pavadījusi seriālu Simpsoni, kuram sākotnēji neviens neesot prognozējis dzīvotspēju, kur nu vēl ilgu mūžu.

Spīlbergs uz staba

Ieraugot Rīgā uz afišu staba milzīgu Stīvena Spīlberga jaunās filmas LDM plakātu, ar Maiku Reisu pārrunājām arī šo kino jaunumu, kura pirmizrāde Amerikā un Latvijā notiek vienlaikus. Maiks Reiss Stīvena Spīlberga jauno darbu vēl nebija redzējis, taču bija lasījis lērumu īgnu recenziju. Turklāt šī vispār esot draņķīga vasara Holivudas blokbasteriem – tie izgāžoties cits pēc cita vai, korektāk sakot, neattaisno uz tiem liktās peļņas cerības. Arī Stīvena Spīlberga izredzes varot nebūt spožas, kaut arī filmas pamatā ir Roalda Dāla darbs. Dāls kinovidē ir ļoti populārs literāts – viņa grāmatu ekranizācijas ir spilgti, radoši, bērnu auditorijai arī nedaudz provokatīvi darbi, un tieši tādus bērnu auditorija mīl. Piemēram, Čārlijs un šokolādes fabrika, Lieliskais Lapsas kungs u. c.

LDM savu smalko Eiropas pirmizrādi piedzīvoja maijā Kannu kinofestivālā ar visām no tā izrietošajām sekām – plašu publicitāti, preses konferenci, intervijām un pirmajām samērā vēsajām recenzijām, ko īsti neizdevās slāpēt pat tam, kas nereti tomēr uzpērk žurnālistus un kritiķus, – un tā ir iespēja satikt Holivudas klasiķi Stīvenu Spīlbergu. Arī šo rindu autore, rakstot SestDienai par Kannu festivālu, pret šo viņa darbu bija vēsa.

Latvijas prese pēc filmas pirmizrādes Kannās gan sakūla jūsmas vētru – gan ne par filmu, bet Latvijas dizaineres kleitu, kurā bija tērpta jauniņā britu aktrise – meitene, kas izturējusi mežonīgu konkursu uz astoņgadīgās Sofijas lomu. Rūbija Bārnhila – tāds ir viņas vārds, un Rūbija nenoliedzami ir perfekta mazās Sofijas lomai. Viņas atveidotajai bāreņu patversmes meitenei, kura nejauši nonāk milža aizgādniecībā, piemīt gan jaunas britu dāmas klīrība, gan bērna naivums, gan vēlēšanās uzticēties tuvam cilvēkam.

Visiem nākas ciest

Sofijai ir lemts sastapt draugu milža veidolā, kurš tikai sākotnēji rada paniku un izbīli meitenītē, kad viņš Sofiju kā lellīti izķeksē no patversmes nama. Sofija ir redzējusi pārāk daudz – pamanījusi milzi viņa slepenajās pilsētas gaitās. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Sofija tiek nolaupīta. Milzis izrādās labestīgs un skumjš radījums, reizes sešas lielāks par Sofiju, bet savā būtībā tikpat vientuļš un apdraudēts kā viņa. Arī milžu pasaulē valda sava hierarhija, un Lielajam draudzīgajam milzim nereti nākas ciest no daudz brutālākiem milzu puiškāniem, kuru vārdus pat nemēģināšu atkārtot.

Šajā projektā Stīvens Spīlbegs ir strādājis kopā ar savu iecienīto aktieri Marku Railensu – viņš tēlo Lielo draudzīgo milzi, kaut precīzāk būtu teikt, viņa vaibsti ir izmantoti datorģenerētā radījuma veidolā. Jāpiebilst, ka šogad Marks Railenss saņēma Oskaru par labāko otrā plāna lomu Stīvena Spīlbega spiegu drāmā Spiegu tilts/Bridge of Spies.

Filmā LDM režisors izmantojis Simulcam tehnoloģiju, ko pirmo reizi Avatarā lietoja Džeimss Kamerons, – tā ļauj veidot aktieru un datorģenerētu varoņu sintēzi. Datortehnoloģiju klātbūtnes intensitāte Spīlberga filmā ir dominējoša, jāsaka, pat nomācoši dominējoša, kaut šis pārmetums varētu būt nevietā – jo kā gan citādi lai tiek pie radījumiem, kas ir vismaz sešas reizes lielāki par bērnu? Datorģenerētā realitāte, hiperrealitāte nu jau piepilda lielu daļu Holivudas darbu – gan destruktīvus pastāstus par kārtējo pasaules galu, gan šķietami harmoniskas filmas plašai ģimenes auditorijai, kāda ir filma LDM.

Manipulāciju rezultāts

Holivuda izsenis darbojas, izmantojot perfekti atstrādātus kanonus (klišejas), un šī Stīvena Spīlberga filma nav izņēmums. Tā veidota, paturot prātā mērķauditoriju (ģimenes ar bērniem), un tajā izmantotas visas iespējamās metodes gan emocionālā līdzpārdzīvojuma, gan smeldzes radīšanai. Ja ļausieties Stīvena Spīlberga profesionalitātei, iespējams, pat norausīsiet pa kādai asariņai vai vismaz aizdomāsieties par aizkustinošas draudzības skaistumu starp divām vientuļām būtnēm. Ja nebūsiet tik labestīgi noskaņoti, jūs varbūt kaitinās līdz apnicīgai precizitātei izkalkulētā filma, kura pamatā ir nevis cilvēka, bet gan datora radītu manipulāciju rezultāts.

Sensenos laikos, kad zāle bija zaļāka un filmu veidotāji vēl nenojauta par datortehnoloģiju ienākšanu kino industrijā, Stīvens Spīlbergs tomēr veidoja cilvēcīgākas filmas, arī tās, kas domātas ģimenes auditorijai (viena no tām ir 1982. gada Citplanētietis/E.T.). Kaut arī Lielā draudzīgā milža scenāriju ir rakstījusi pērn mūžībā aizgājusī Melisa Matisone, ar kuru Stīvens Spīlbergs strādājis kopš Citplanētieša, šī tomēr ir filma, kas ir piederīga digitālā kino laikmetam, kurā hiperrealitāte noēd dvēseli.

Redzēsim, vai Simpsonu puisim Maikam Reisam ir taisnība – šī vasara nav Holivudas blokbasteriem labvēlīgs laiks. Kaut pavisam drīz gaidāma animācijas lielfilmas Ledus laikmets 5 pirmizrāde (Maiks Reiss ir viens no tās scenāristiem), kas, gluži tāpat kā Stīvena Spīlberga filma, ir mērķēta ģimenes auditorijai.

LDM. Lielais draudzīgais milzis/The BFG
Ģimenes filma. ASV. 2016.
Režisors Stīvens Spīlbergs
Lomās Marks Railenss, Rūbija Bārnhila u. c. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja